Ar jautājumiem, kas attiecas uz nepietiekamiem ienākumiem pamatvajadzību nodrošināšanai, persona var vērsties savas deklarētās dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā, jo pašvaldības kompetencē atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktajam ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. 

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 45. panta otrās daļas 1. punktā paredzēts, ka sociālā dienesta sociālais darbinieks pēc apstākļu un materiālās situācijas izvērtējuma sniedz palīdzību un atbalstu (konsultāciju) sociālo problēmu risināšanā. 

Atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajam sociālo palīdzību klientam sniedz pašvaldības sociālais dienests, pamatojoties uz viņa mājsaimniecības materiālo resursu – ienākumu un īpašuma – izvērtējumu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā norādīti materiālās situācijas izvērtēšanas nosacījumi. Ja persona ir darbspējas vecumā, bet nestrādā, lai saņemtu sociālo palīdzību, tai jābūt reģistrētai Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam un jāpilda bezdarbnieka pienākumi.  

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” 2. punktā paredzēto, lai saņemtu sociālo palīdzību un izvērtētu mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam, viena no personām mājsaimniecībā vēršas pašvaldības sociālajā dienestā, uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz:

1. iesniegumu, kuru parakstījušas pilngadīgās personas mājsaimniecībā; 

Iesniegumu var sagatavot brīvā formā vai izmantot pašvaldības sociālajā dienestā sagatavoto veidlapu. Iesniegumi tiek pieņemti arī attālināti: 

• parakstīti ar drošu elektronisko parakstu; 

• izmantojot e-adresi (www.latvija.lv izveidojot savu e-adresi); 

• nodrošinot iespēju iesniegumus atstāt slēgtā pastkastītē vai kādā citā drošā vietā. 

2. visu mājsaimniecībā esošo personu kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izrakstus par naudas līdzekļu kustību pēdējos trijos pilnajos kalendāra mēnešos un konta atlikumu minētā perioda sākumā un beigās; 

3. dokumentus, kas apliecina neregulāra rakstura ienākumus vai citus šo noteikumu 2. pielikuma 2.2. apakšpunktā norādītos ienākumus un saņemtos maksājumus par 12 kalendāra mēnešu periodu pirms šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas;

4. dokumentus mājokļa pabalsta aprēķināšanai, kas apliecina šo noteikumu 3. pielikumā noteiktos izdevumus, par iepriekšējo vai kārtējo mēnesi, kā arī uzrāda mājokļa lietošanu apliecinošus dokumentus, ja minēto dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;

5. citus dokumentus, ja tas ir nepieciešams lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības piešķiršanu vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanu.

Ienākumus un izdevumus apliecinošus dokumentus persona var iesniegt gan elektroniski, gan papīra formātā. AS “Swedbank” radusi iespēju klientiem internetbankā elektroniski parakstītu konta izrakstu nosūtīt e-pastā pašvaldības sociālajam dienestam. Ja klients nospiež taustiņu “sūtīt sociālajam dienestam”, tad konta izraksts elektroniski tiek nosūtīts uz pašvaldību sistēmu, kur to automātiski apstrādā. Gadījumos, kad klienta konts atvērts kādā citā bankā, pašvaldības sociālajam dienestam jānodrošina iespēja klientam bez maksas (ar vai bez darbinieka palīdzības) izdrukāt izrakstu no internetbankas. Tas nozīmē, ka labas pārvaldības sociālajā dienestā jābūt publiski pieejamam datoram ar printeri, kā arī darbiniekam, kurš var sniegt konsultāciju. Ja ir problēmas ar ienākumus vai izdevumus pamatojošo dokumentu iesniegšanu, persona var vērsties sociālajā dienestā, lai noskaidrotu, uz kādu elektronisko e-pasta adresi var pārsūtīt elektroniskos rēķinus.  

Turklāt vienotās informācijas sistēmas lietojumprogrammā “Sociālās palīdzības administrēšanas sistēma” (SOPA) sociālajam dienestam ir pieejami dati no šādiem datu reģistriem, no kuriem attiecīgie dati automātiski tiek ielasīti sociālā dienesta datubāzē un klienta deklarācijā: 

• Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes; 

• Valsts ieņēmumu dienesta; 

• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras; 

• Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas; 

• Lauku atbalsta dienesta; 

• Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas; 

• Ceļu satiksmes drošības direkcijas; 

• Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas; 

• Nodarbinātības valsts aģentūras; 

• Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas; 

• Uzņēmumu reģistra; 

• Valsts izglītības informācijas sistēmas; 

• citās pašvaldībās saņemtās palīdzības. 

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar pašvaldībām un Latvijas Pašvaldību savienību 2015. gadā uzsāka valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidi, kur pašvaldību iedzīvotāji vienkopus var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts un pašvaldības pakalpojumus, kā arī izmantot pieejamo biroja tehniku. 

Pašvaldība no sava budžeta līdzekļiem izmaksā šādus pamata sociālās palīdzības pabalstus: 

• garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, kas ir materiāls atbalsts naudas izteiksmē minimālo ikdienas izdevumu apmaksai. GMI pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp GMI sliekšņu summu  (2026. gadā – 187 eiro pirmajai vai vienīgajai personai, 131 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā) mājsaimniecībai un tās kopējiem ienākumiem par pilniem pēdējiem trim kalendāra mēnešiem, kā arī neregulāra rakstura ienākumiem par pilniem pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem;
• mājokļa pabalstu, kas ir materiāls atbalsts ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu segšanai. Pabalsta apmēru aprēķina kā starpību starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai, kas reizināta ar attiecīgu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 35. panta piektajā daļā noteikto koeficientu, un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. 

Vienlaikus informējam, ka personām, kurām nav ienākumu vai tie ir zemi, ir tiesības saņemt trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33. panta trešā daļa noteic, ka trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 50 procenti no ienākumu mediānas (šobrīd tas ir 425 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 298 eiro pārējām personām mājsaimniecībā). Savukārt minētā panta ceturtā daļa paredz, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni katra pašvaldība ir tiesīga noteikt ne augstāku par 80 procentiem no ienākumu mediānas (patlaban tas ir 680 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 476 eiro pārējām personām mājsaimniecībā), bet ne zemāku par noteikto trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni.