Pirms dzīvokļa saņemšanas bārenis tika uzaicināts Labklājības departamentā parakstīt līgumu par dzīvojamo platību. Kad tas tika izdarīts, departamenta pārstāvji teica, ka bārenis saņems līgumu, tiklīdz tas tiks parakstīts no departamenta puses, lai gaida zvanu. Dzīves apstākļu spiests, jaunietis devās uz ārzemēm, saglabājot telefona numuru. No departamenta zvans netika saņemts, bet, kad jaunietis atgriezās Latvijā, saņēma vēstuli ar parādu 5000 eiro par dzīvojamās platības īres maksas nemaksāšanu. Lieta tika nodota tiesu izpildītājai, un parāds dubultojās. Pieņemšanas–nodošanas akts netika parakstīts, kā arī jaunietim nebija izsniegtas pat dzīvokļa atslēgas. Faktiski jaunietis tajā dzīvoklī bija 10 minūtes apskates laikā. Ko šādā situācijā var darīt jaunietis, kurš palika bez dzīvesvietas?
Ja personai nav izsniegts abu pušu parakstīts dzīvojamās telpas īres līgums, nav izsniegtas dzīvojamās telpas atslēgas, nav parakstīts dzīvojamās telpas pieņemšanas un nodošanas akts (ja tāds bija paredzēts) un persona dzīvojamo telpu faktiski nav lietojusi, šie apstākļi var liecināt par īres maksas un komunālo pakalpojumu parāda nepamatotu rašanos.
Šādā situācijā personai ieteicams vērsties pašvaldībā vai attiecīgajā pašvaldības institūcijā, kura organizēja dzīvojamās telpas izīrēšanu, lai noskaidrotu, uz kāda pamata aprēķināts īres maksas un komunālo pakalpojumu parāds, kā arī pieprasītu dzīvojamās telpas īres līguma eksemplāru, dzīvojamās telpas pieņemšanas un nodošanas aktu, ja tāds ir sastādīts, un informāciju par dzīvojamās telpas atslēgu izsniegšanu.
Ja parāda piedziņa jau nodota zvērinātam tiesu izpildītājam, personai nepieciešams iepazīties ar tiesas nolēmumu, uz kura pamata piedziņa tiek veikta. Ja persona iegūst dokumentus, kas apliecina, ka dzīvojamās telpas pieņemšanas un nodošanas akts nav parakstīts (ja tāds bija paredzēts), dzīvojamās telpas atslēgas nav izsniegtas un dzīvojamā telpa faktiski nav lietota, personai ir tiesības aizstāvēt savas tiesības tiesā un apstrīdēt īres maksas un komunālo pakalpojumu parāda pamatotību.
Personām, kuras atbilst Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma kritērijiem, ir tiesības saņemt valsts nodrošināto juridisko palīdzību. To var saņemt, piemēram, personas ar trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ nonākušas situācijā, kas tām liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.
Plašāka informācija par valsts nodrošināto juridisko palīdzību pieejama Tiesu administrācijas tīmekļvietnes sadaļā “Juridiskās palīdzības saņemšanas kārtība” vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80001801.
Konkrētos datumos, kas norādīti Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” tīmekļvietnes sadaļā “Arī šogad Latvijas iedzīvotājiem ir pieejamas bezmaksas juridiskās konsultācijas, pateicoties ziedotāju atbalstam”, iespējams telefoniski saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas, zvanot uz centra “Skalbes” atbalsta tālruni noziegumos cietušajiem 116006.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
