- “Migranten opsluiten in een kooi in Albanië: Italië doet het, Nederland wil het” (Migrantu iesprostošana Albānijā: Itālija to dara, Nīderlande to vēlas darīt) / De Correspondent
- “War Made Sustainable: how green investment funds bankroll the arms industry with EU backing” (Ilgtspējīgs karš: kā ar ES atbalstu no zaļo investīciju fondu līdzekļiem tiek finansēta bruņojuma rūpniecība) / Projektu koordinēja Voxeurop, piedaloties El País, IrpiMedia un Mediapart
- “Protagonista Podcast” (raidieraksts “Protagonista”) / Protagonista
- “Russian Secrets. So schützt Putin seine Atomwaffen” (Krievijas noslēpumi. Kā Putins sargā savus kodolieročus) / NDR
- “Groundbreaking analysis by indegazette.be: Zeebrugge still the most important European arrival port for Russian polar gas” (Šokējoša analīze, ko veicis portāls indegazette.be: Zēbrige joprojām ir galvenā Eiropas osta, caur kuru tiek ievesta gāze no Krievijas Arktikas reģiona) / Indegazette.be
- “How Big Tech wrote secrecy into EU law to hide data centres’ environmental toll” (Kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi ES tiesību aktos ieviesa slepenības normas, lai slēptu informāciju par datu centru ietekmi uz vidi) / Investigate Europe
- “Depredadores en TikTok 2: un bufé libre para más de 1.300 pedófilos” (Plēsoņas Tiktokā 2: zviedru galds 1300 pedofiliem) / Maldita.es
- “Noticias falsas, vítimas reales” (Viltus ziņas, īsti upuri) / EFE Verifica
- “Platená nenávisť: Útoky na novinárov najviac sponzorovali politici na Slovensku a v Maďarsku, platformy nezakročili” (Sponsorēts naids: lielāko daļu pret žurnālistiem vērsto uzbrukumu finansējuši politiķi Slovākijā un Ungārijā, platformas nav rīkojušās) / Jana Kucjaka vārdā nosauktais pētnieciskās žurnālistikas centrs sadarbībā ar Frontstory.pl, Investigace.cz un VSquare.org
- “They protect the law while breaking it: Inside Europol’s Shadow IT System” (Sargāt likumu, to pārkāpjot. Ieskats Eiropola slepenajā IT sistēmā) / Solomon
Plašāka informācija par katru finālistu pieejama šeit.
No šā gada 4. maija līdz 31. jūlijam savus darbus žūrijai iesniedza simtiem žurnālistu no 27 ES dalībvalstīm. Desmit no 344 iesniegtajiem darbiem tika atlasīti finālam.
Uzvarētājs tiks paziņots apbalvošanas ceremonijā, kas notiks 2026. gada 21. oktobra vakarā Eiropas Parlamentā Strasbūrā (Dafnes Karuanas Galicijas vārdā nosauktajā preses telpā). Finālisti piedalīsies apbalvošanas ceremonijā un seminārā par preses brīvību, kas notiks agrāk tajā pašā dienā.
Īsumā par balvu
Dafnes Karuanas Galicijas balva žurnālistikā tika ieviesta 2020. gadā. Uz balvu var kandidēt profesionāli žurnālisti un profesionālu žurnālistu komandas no jebkuras valsts. Lai piedalītos konkursā, jāiesniedz padziļināta tvēruma pētnieciskās žurnālistikas darbi, kas publicēti vai pārraidīti medijos kādā no 27 ES dalībvalstīm. Uzvarētāju izraudzīsies neatkarīga žūrija, kurā būs preses un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī galveno Eiropas žurnālistu apvienību pārstāvji. Gan pats balvas piešķiršanas fakts, gan tās vērtība naudas izteiksmē — 20 000 eiro — liecina par Eiropas Parlamenta spēcīgo atbalstu pētnieciskajai žurnālistikai un lielo nozīmi, ko tas piešķir preses brīvībai. Šogad tika saņemti vairāk pieteikumu nekā jebkad agrāk – 344.
Iepriekšējie laureāti
2025. gadā – pētījums par slepeniem finanšu tīkliem, kas ļauj Krievijai tirgoties ar naftu, izvairoties no sankcijām (pētījumu koordinēja platforma “Follow the Money”)
2024. gadā – pētījums par pazudušiem bērniem migrantiem, kuri ceļoja bez pavadības (“Lost in Europe”)
2023. gadā – kopīgs pētnieciskais projekts par migrantu kuģa avāriju pie Grieķijas krastiem (aģentūra “Solomon” sadarbībā ar aģentūru “Forensis”, raidorganizācijas “ARD” reportieru grupu “StrgF” un britu laikrakstu “The Guardian”)
2022. gadā – Klemāna Di Romas un Karola Valada (“ARTE”/“France24”/“ARTE”) dokumentālā filma “Centrālāfrikas Republika Krievijas maigās varas ietekmē”
2021. gadā – projekts “Pegasus”, ko koordinēja konsorcijs “Forbidden Stories”
Kas bija Dafne Karuana Galicija?
Dafne Karuana Galicija bija maltiešu žurnāliste, blogere un korupcijas novēršanas un apkarošanas aktīviste, kas padziļināti pētīja korupciju, naudas atmazgāšanu, organizēto noziedzību, pilsonības tirgošanu un Maltas valdības saikni ar “Panamas dokumentiem”. 2017. gada 16. oktobrī Dafne Karuana Galicija gāja bojā, kad eksplodēja viņas automašīnā ievietots spridzeklis. Sabiedrība protestēja pret varas iestāžu nespēju atklāt žurnālistes slepkavību, tāpēc no amata bija spiests atkāpties toreizējais Maltas premjerministrs Džozefs Muskats. 2019. gada decembrī Eiropas Parlamenta deputāti, kritizējot nerezultatīvo izmeklēšanu, pieprasīja Eiropas Komisijas rīcību. Kopš tā laika viņi šim jautājumam ir pievērsušies vairākkārt, tostarp 2023. gada rezolūcijā, kurā viņi nosoda to, ka nav panākts pietiekams progress vainīgo saukšanā pie atbildības. Patlaban par slepkavības izdarīšanu ir apcietinātas piecas personas, tomēr slepkavības pasūtītājs vēl nav notiesāts.
