Mājas dzīvnieku pasaulei cilvēka rakstīti un nerakstīti likumi

Cilvēku atbildība par situāciju un pret dzīvnieku

Cilvēkiem pašreiz ir ļoti nopietni jāpārdomā, kādu dzīvnieku ņemt un vai vispār ņemt. Nopietni viss jāizsver, jāsamēro savas vēlmes ar iespējām. Darbu var pazaudēt jebkurā brīdī, ļoti daudzi cilvēki to apzinās, bet turpina iegādāties dzīvniekus. Taču par dzīvo būtni būs jārūpējas neatkarīgi no tā, vai būs darbs vai ne. Nevar paļauties bērna iegribām vai paša mirkļa vājumam, ja ir nomiris iepriekšējais dzīvnieks, un uzreiz ņemt nākamo. Varbūt tomēr saprātīgāk ir ieturēt pauzi. Turklāt ļoti bieži gadās, ka cilvēks paņem bezšķirnes kucēnu un no mini versijas, ko solījis tas, kas atdod kucēnu, izaug maksi versija.

Iegādājoties nopietnu dzīvnieku, kas dzīvos 10–15 gadus, jārēķinās ar visu – uzturēšanas izdevumiem, ierobežotību mainīt dzīvesvietu, grūtībām izvest dzīvnieku uz ārzemēm; ir valstis, piemēram, Kanāda, Lielbritānija, Malta, Zviedrija, vēl citas, kur tas ir ļoti komplicēti. Ja ļoti gribas mājās turēt dzīvnieku, labāk paņemt jūras cūciņu, tai pats var sažāvēt ziemai sienu kaut vai no tuvējās pļavas.

Par dzīvnieka izvēli

Pirms dzīvnieka iegādāšanās katram pašam ir jāievāc par to objektīva informācija. Internetā ir daudz resursu, ir vērts pavērot vēlamā šķirnes dzīvnieka uzvedību uz ielas, izstādē. Galu galā pastāvēt suņu izstādes laikā pie ringa, lai pavērotu iemīļoto šķirni un paklausītos turētāju sadzīviskajās sarunās. Nevar balstīties tikai uz to informāciju, ko sniedz zooveikalā vai dzīvnieka audzētājs, jo viņi ir ieinteresēti šo dzīvnieku ātrāk pārdot. Turpretim kaķi nekādā gadījumā nedrīkst noskatīt izstādē, kur tie ar speciālas kosmētikas palīdzību tiek ļoti izskaistināti. Īpaši tas sakāms par gara apmatojuma kaķiem.

"Kaķi nedrīkst noskatīt izstādē, kur tie ar speciālas kosmētikas palīdzību tiek ļoti izskaistināti."

Veterinārārstam atliek tikai bēdīgi pasmaidīt, kad nāk cilvēki un sūdzas par dažādu grauzēju „uzvedības problēmām” – trušu, šinšillu un žurku vēlmi grauzt vadus, apavus, mēbeles un tapetes. Šie dzīvnieki pēc klasifikācijas ir grauzēji, viņi nemaz nevar citādi uzvesties, tā ir viņu dabiskā uzvedība. Cilvēkam tikai vajadzēja ieklausīties nosaukumā – grauzējs. Jāinteresējas arī par citām dzīvnieku īpatnībām, piemēram, šinšillas ir vieni no tiem dzīvnieciņiem, kas savas uzvedības specifikas dēļ ļoti bieži lauž sev ekstremitātes, žurkas mēdz kaut kur nolīst un veidot sev migas. Katrai sugai ir sava specifika.

Mikročipētie suņi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 277 “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, taču to pilnīga ieviešana ir atlikta līdz 2011. gada 1. jūlijam. Lai nodrošinātu Vienotās dzīvnieku informācijas sistēmas izveidi un tam nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi, ir pieteikts projekts ERAF finansējumam, kas paredz piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus. Procesa virzība ir pozitīva, Zemkopības ministrija ļoti atbalsta vienotā suņu reģistra izveidi, un jācer, ka šī valstij un pašvaldībām svarīgā datubāze tiks izveidota. Šīs datubāzes uzturētājs būs Lauksaimniecības datu centrs, kura resursus izmantojot tiks iegūta iestādes ilggadējā pieredze lauksaimniecības dzīvnieku reģistra veidošanā un uzturēšanā.

Mikročips satur absolūti unikālu identifikācijas kodu, kas iestrādāts par rīsa graudu vēl mazākā ierīcē, kuru injekcijas veidā ievada dzīvniekam zemādā. To nolasīt ļauj speciāla ierīce. Datubāzē, ko satur mikročips, var ievadīt jebkuru informāciju par identificēto dzīvnieku. Nākotnes vīzija varētu būt mikročipi ar suņu veselības vēsturi.

Vienotā valsts suņu uzskaite nodrošinās daudzu valstij un pašvaldībām svarīgu funkciju efektīvu izpildi. Iepriekš LV.LV jau izklāstīju problēmu ar suņu turēšanas nodevas iekasēšanu, kas, izmantojot vienoto datubāzi, būs atrisināta. Iespējams, ka daudzi suņu tirgotāji nebūs priecīgi par šādu uzskaiti, jo iestādes, kurām būs interese, perspektīvā varētu izmantot informāciju arī peļņas nodokļa iekasēšanai. Iespējams, tieši tādēļ Latvijas Kinoloģiskā federācija izrāda neapmierinātību par vienotā suņu reģistra izveidi.

"Nākotnes vīzija varētu būt mikročipi ar suņu veselības vēsturi."

Sistēma nodrošinās vairāku pakāpju pieejamību, piemēram, jebkurš cilvēks, kurš būs atradis mikročipētu suni, varēs ātri sazināties ar dzīvnieka īpašnieku, lai to atdotu, nebūs jātērē savs laiks, lai to ievietotu patversmē vai meklētu ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību. Pašvaldības ieekonomēs uz dzīvnieka turēšanu patversmē. Augstākās pakāpes pieejamība varētu būt, piemēram, policijai, lai izmeklētu krimināllietas, kas ierosinātas par suņu uzbrukumiem cilvēkiem. Šobrīd tiesas procesos, kurus ierosina suņu sakostie cilvēki, reti tiek uzvarēts, jo nevar pierādīt, ka šis melnais suns ir tas pats melnais suns, kas cilvēku sakoda.

Šādai datubāzei ir jābūt valsts rokās, jo, privātam uzņēmējam iegūstot kontroli pār tik nozīmīgu reģistru, varētu veidoties situācija, ka katra valsts vai pašvaldības iestāde būs spiesta maksāt katru reizi, kad tai būs nepieciešama informācija

Eksotiskie dzīvnieki

Šobrīd Latvijas likumdošana nosaka, ka tā sauktos nosacīti eksotiskos dzīvniekus ir atļauts turēt tikai kolekcijās un tikai ar Vides ministrijas atļauju. Vides ministrija izvērtē, vai tā ļauj konkrēto dzīvnieku turēt kolekcijā vai ne. Precizēšanas stadijā ir Dzīvnieku aizsardzības likums, kurā būs vēl stingrāki noteikumi attiecībā uz eksotiskajiem dzīvniekiem. Diemžēl joprojām cilvēki pamanās nelegāli ievest šos dzīvniekus un turēt.

Jebkurā gadījumā ar likumu ir aizliegta tirgošanās ar eksotiskajiem dzīvniekiem. Turklāt ir vairākas dzīvnieku kategorijas, ko vispār nedrīkst pārdot, pirkt, dāvināt vai kā citādi ar tām rīkoties.

Šķirnes suņu sektors

Vietējam šķirnes suņu tirgum ir vairākas iezīmes. Viens aspekts ir tas, ka visu valstu kinologi labākos šķirņu pārstāvjus patur vaislai, nevis pārdod ārpus valsts. Faktiski ir tā, ka mums tiek pārdoti sliktākie šķirnes kucēni. Protams, ir arī izņēmumi, kad ir pārdoti tik tiešām labi pārstāvji, bet Latvijā šādu dzīvnieku ir maz un tie ir ļoti dārgi maksājuši viņu pircējiem. Ļoti bieži pēcnācēji, kas tiek iegūti no šiem dzīvniekiem, atkal nonāk ārzemēs šo kucēnu augstās cenas dēļ.

Otrs – diemžēl bieži notiek krāpniecība ar šķirnes suņu dokumentāciju. Bijuši pat tādi kuriozi, kad vienas suņu šķirnes kucēnam dokumentos ir iekopēti pilnīgi citas šķirnes radu raksti, teiksim, Jorkšīras terjeram četrās paaudzēs ir vācu aitu suņi.

Realitātē pārsvarā kucēnu pirkšana notiek tā, ka cilvēks aizbrauc līdz molam, paņem suni, noliek naudu un pēc tam, kad zvana pārdevējam, telefons jau ir atslēgts. Un, izrādās, ka nopirktais toiterjers izaug Stafordšīras terjera izmērā. Mazo šķirņu sunīši joprojām ir ļoti pieprasīti, un tas ir biežas krāpniecības objekts. Veterinārārstiem joprojām nākas secināt, ka cilvēki, pērkot dzīvniekus, ir ļoti vieglprātīgi. Arī pērkot šķirnes dzīvniekus zināmās kinoloģiskās asociācijās, labāk izmantot sava jurista sastādītu līgumu.

Ko darīt, lai nekļūtu par krāpniecības upuri?

Lai pārliecinātos par dzīvnieka veselības stāvokli, cilvēkam pirms pirkuma veikšanas ir tiesības pieprasīt veterinārā ārsta atzinumu, taču jārēķinās ar to, ka veterinārārsts neredz slimības, kas ir inkubācijas periodā.

Šķirnību veterinārārsts nevarēs novērtēt. Šķirņu speciālisti ir konkrēto šķirņu klubos, bet, kā jau minēju, ir situācijas, kad paši klubi ir iesaistīti šķirnes suņu dokumentāciju mahinācijās. Normatīvo aktu līmenī nav pateikts, kuri klubi ir kompetenti un tiesīgi izsniegt ciltsrakstus un kuri ne.

Vēl viena problēma – ļoti mazam dzīvniekam kaut kādu citas šķirnes piejaukumu var nenoteikt pat izglītots un godīgs šķirnes speciālists. Vispār, iegādājoties mazo šķirņu suņus, cilvēkam ir jāsaprot, ka tiem ir jāmaksā dārgi. Šiem mazajiem sunīšiem ir ļoti mazi metieni, un viņi nevar dzemdēt katrā metienā. Ja šādu suni var nopirkt lēti, teiksim par 80-150 latiem, tad ir augsta varbūtība nopirkt pavisam citu suni, nevis to, ko jums sakās pārdodam.

Šķirnes suņu pirkšanas līgumi

Pērkot šķirnes suni, noteikti ir jāslēdz līgums, kurā skaidri jānorāda cena, par kādu dzīvnieks tiek pirkts, kādus defektus uz pirkšanas brīdi var redzēt, kādas ir dzīvnieka apmainīšanas iespējas, ja defekts tiek konstatēts kaut kādā noteiktā laikā, un jānorāda naudas atgūšanas iespējas.

Līgumā arī jāietver informācija, kādas šķirnes suns tiek pirkts un kādi būs suņa parametri pieauguša dzīvnieka vecumā. Jāveic naudas pārskaitījums, lai vēlāk būtu pierādījumi par veikto darījumu, nevis jāmaksā skaidrā naudā.

Kur griezties, ja tomēr radušās problēmas ar nopirkto suni?

Pirmkārt, ja ir visi papīri, līgums, ir bijis naudas pārskaitījums vai apliecināts skaidras naudas darījums, tad cilvēks var griezties Pārtikas un veterinārajā dienestā, informējot, ka viņam dzīvnieks ir pārdots neatbilstošā veselības stāvoklī vai viņam nav bijusi vajadzīgā dokumentācija, piemēram, vakcinācijas pase. PVD nav speciālistu, kas varētu novērtēt suņu šķirnību, tas nav viņu kompetencē.

Gadījumā, kad cilvēks atnāk uz PVD un saka: „Ejiet, sodiet, tas ir nelietis! Pārdotais suns aug par lielu!”, PVD pārstāvis prasa, kur ir suņa pirkšanas līgums. Nav. Uz šādas mutiskas sūdzības pamata bez suņa pirkšanas fakta pierādījumiem PVD pārstāvis nevar neko darīt. Kam ticēt? Pārdevējs apgalvo, ka ir brīdinājis pircēju, ka suns izaugs liels, bet pircējs nav ticējis.

"Mazo šķirņu sunīši joprojām ir ļoti pieprasīti, un tas ir biežas krāpniecības objekts."

Jebkurā gadījumā ar suņa pirkšanas līgumu rokās var civiltiesiskā kārtā vērsties tiesā. Ir bijuši reti gadījumi, kad cilvēki ir bijuši ļoti apdomīgi, un tajos gadījumos ir izdevies kaut ko panākt. Ja lieta ir nonākusi līdz tiesai, tad cilvēks var sameklēt kādu šķirnes speciālistu un pieaicināt kā ekspertu. Ja nav noslēgts pirkšanas līgums, praktiski neko nevar izdarīt.

Šajā lietā ir vēl viens aspekts. Cilvēks ir ļoti dusmīgs, ka nopircis slimu suni. Pērkot kucēnu, viņam ir pateikts, ka sunim šodien ir caureja, bet vēlāk izrādās, ka tā ir iedzimta slimība un to vispār nevar izārstēt. Cilvēks tiesājas un panāk, ka pārdevējs piekrīt ņemt suni atpakaļ, lai iemidzinātu. Tajā brīdī kļūst žēl šā dzīvnieka, un cilvēks viņu tomēr patur. Bet arī šādos gadījumos, ja ir labi papīri par pirkšanas darījumu, viņš var saņemt kompensāciju par šo nodarījumu, ja vien līgumā būs ierakstīts, ka dzīvniekam pirkšanas brīdī jau ir bijusi caureja, un pircējs pierādīs, ka uzreiz sācis dzīvnieka ārstēšanu.

Ieteikums tiem, kas domā par dzīvnieka iegādāšanos

Jebkurā gadījumā pašreizējā ekonomiskajā situācijā katram pašam ir nopietni jāpārdomā, kādu dzīvnieku ņemt, vai vispār ņemt, un jāuzņemas atbildība par saviem lēmumiem un no tiem izrietošajām sekām, tai skaitā būtiskiem naudas izdevumiem.