SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. augustā, 2010
Lasīšanai: 17 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Vide
8
8

Dzīvnieku klasifikācija likuma izpratnē

Latvijas vannā audzis un īpašnieka lolots - kurā Dzīvnieku aizsardzības likuma dotā iedalījumā tādu īsti ieskaitīt?

FOTO: www.sxc.hu

Sludinājumu portālā kāda privātpersona par 1500 latiem bija gatava pārdot septiņus gadus vecu Nīlas krokodilu. Īsti par mīļdzīvnieku to gan uzskatīt nevarot, jo krokodils - ap metru garais rāpulis – esot cilvēkam bīstams. Tomēr vannā un istabā dzīvojot labi, stāstījis pārdevējs un dalījies niansēs, kas šim mājdzīvniekam jāsniedz galdā. Pats krokodila īpašnieks to savulaik pircis Latvijā.

Dzīvnieku aizsardzības likums, kas stājies spēkā 2000. gada sākumā, noteic, ka „cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt”.

Dzīvnieku aizsardzības likuma izpratnē dzīvniekus pēc to faktiskā stāvokļa iedala:

  • savvaļas dzīvnieki,
  • nebrīvē audzēti dzīvnieki.

Dzīvnieki pēc to izmantošanas veida likuma izpratnē tiek iedalīti:

  • savvaļas dzīvnieki - medījamie un nemedījamie,
  • nebrīvē audzēti dzīvnieki - lauksaimniecības dzīvnieki, mājas (istabas) dzīvnieki, sporta, darba un atrakciju dzīvnieki, izmēģinājumu dzīvnieki, dzīvnieki, kurus tur zooloģiskajā dārzā, un savvaļas sugu dzīvnieki, kurus tur reģistrētā savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietā.

Dzīvnieku aizsardzības likuma trešais pants noteic, kādus dzīvniekus „aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē, atsavināt vai turēt pārdošanai vai apmaiņai un piedāvāt tirdzniecībā”, tostarp izlasāms arī – „krokodilu kārtas dzīvnieks”. Bet, ja jau šis krokodilu kārtas dzīvnieciņš ir Latvijas vannā audzis un septiņus gadus lolots, kurā likumā dotā iedalījumā viņu īsti ieskaitīt?

„Savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības un uzraudzības jautājumus regulē Sugu un biotopu aizsardzības likums. Tas regulē starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku sugu īpatņiem,” likumu savstarpēju saskaņotību skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone.

„Tādējādi uz krokodilu kārtas dzīvniekiem, kas visi ir aizsargājami (CITES konvencija – Vides ministrijas kompetence), attiecas prasība, ka tirgojoties jāpierāda šo dzīvnieku legālā izcelsme jeb apliecinājums, ka dzīvnieks nav noķerts dabā, bet iegūts legālā ceļā (piemēram, piedzimis nebrīvē zooloģiskajā dārzā). Atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 5. panta 15. punktam Vides ministrijai ir jānodrošina CITES dzīvnieku īpašnieku un turētāju reģistrācija.”

Galvenais – dzīvnieka veselība

Nodaļas vadītāja L. Ansone skaidro, ka varbūt pat nav tik svarīgi zināt, kurā ailītē katrā konkrētā situācijā dzīvnieks ierakstāms: „Galvenais, kas jānodrošina pilnīgi visiem dzīvniekiem, ir:

  • tādi turēšanas apstākļi, kas atbilst dzīvnieka sugai, vecumam un fizioloģijai,
  •  nosacījums, ka nedrīkst pakļaut dzīvnieku nevajadzīgām sāpēm un ciešanām,
  • dzīvniekam jābūt veselam, tas regulāri jāpārbauda un, ja nepieciešams, jāvakcinē un jāsniedz nepieciešamā veterinārmedicīniskā palīdzība.”

Ņemot vērā Dzīvnieku aizsardzības likumā minēto iedalījumu, īpaši svarīgi ir tie normatīvie akti, kas attiecināmi uz dzīvniekiem, ņemot vērā to faktisko izmantošanas veidu.

"Lauksaimniecības dzīvnieks būs gan briežu dārzā turētais briedis, kurš pēc būtības ir savvaļas sugas dzīvnieks, gan govs un aita."

„Piemēram, lauksaimniecības dzīvniekiem ir sava normatīvo aktu bāze, kurā ietilpst prasības to apzīmēšanai, tirdzniecībai, labturībai, kopšanai, transportēšanai, nogalināšanai, kā arī prasības slimību uzraudzībai, savukārt savvaļas dzīvniekiem – citi normatīvie akti,” skaidro L. Ansone. „Savvaļas dzīvnieki, kas tiek turēti ierobežotā platībā, pieskaitāmi lauksaimniecības dzīvniekiem, ja tos audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos. Ja savvaļas sugu dzīvnieki tiek turēti izstādīšanai publikas apskatei ar mērķi saglabāt sugu, izglītot sabiedrību vai veikt zinātnisku pētniecību, lai nodrošinātu sugas saglabāšanu, uz šādiem dzīvniekiem attiecas normatīvie akti, kas reglamentē savvaļas dzīvnieku aizsardzību.”

Piemēram, brieži, ko gaļas ieguvei tur briežu dārzos, no normatīvo aktu viedokļa raugoties, pieskaitāmi lauksaimniecības dzīvniekiem. Tātad lauksaimniecības dzīvnieks būs gan briežu dārzā turētais briedis, kurš pēc būtības ir savvaļas sugas dzīvnieks, gan govs un aita. Galvenais nosacījums - gaļai, ko iegūst no šiem dzīvniekiem, jāatbilst visām higiēnas prasībām un tai jābūt drošai no patērētāju viedokļa.

Cīņas gailis un darba pundurcūciņa

Kā ar klasifikācijas robežu pārklāšanos atrakciju, sporta un darba dzīvniekiem, kas Dzīvnieku aizsardzības likuma izpratnē ir dzīvnieki, kurus speciāli tur, apmāca un izmanto sacensībās, darbā vai atrakcijās? Vai tie varētu vienlaikus būs arī lauksaimniecības dzīvnieki?

„Jā, varētu, bet normatīvie akti regulē, kas īpaši ir jāievēro, rūpējoties par sporta, darba un atrakciju dzīvniekiem,” teic L. Ansone. „Piemēram, šiem dzīvniekiem no labturības viedokļa, tieši tāpat kā sportistiem cilvēkiem, ir aizliegts lietot vielas, kas paaugstina vai pazemina to dabiskās spējas, piemēram, sacensību laikā.”

To paredz arī Eiropas Konvencija par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību. Uz cīņas dzīvniekiem tiek liktas likmes, ap šīm spēlēm grozās liela nauda, un ir iespējams, ka dzīvniekam, lai tas varētu uzvarēt, ievada kādu dopingu.

Dzīvnieku sports Latvijā nav tik populārs kā, piemēram, Vidusjūras valstīs – gaiļu cīņas, vēršu cīņas, Austrumu valstīs – čūsku dīdīšana, dejojošie lāči u.tml. Bet arī Latvijā, tāpat kā visās ES valstīs, ir jāievēro prasības, kas saistītas ar sacensību organizēšanu, un noteikti - visas prasības, lai nepakļautu šos dzīvniekus sāpēm un ciešanām.

Cirka dzīvnieki atbilstoši ES regulējumam ir viens vai vairāki dzīvnieki, kuri piedalās dresūras numurā vai atrakcijā vai atrodas ceļojošā izstādē vai gadatirgū.

Atrakciju dzīvniekus tur publiskai izrādīšanai izklaides vai sabiedrības izglītošanas nolūkā, izņemot dzīvniekus, kuri atrodas zooloģiskajā dārzā. Atrakciju dzīvniekus izmanto speciālajos cirka numuros. Arī tie dzīvnieki, kuri piedalās kādā teātra izrādē, piemēram, suņi, truši vai vistas, skaitās atrakciju dzīvnieki. Tāpat kā visiem, arī šiem dzīvniekiem pamatprasības, kas jānodrošina dzīvnieku īpašniekiem, ir – veselība un identificējamība. Piemēram, cirka zirdziņš jebkurā brīdī var nonākt pārtikas apritē, tādēļ visa informācija par katru lauksaimniecības dzīvnieku tiek uzkrāta un glabāta Lauksaimniecības datu centra datubāzē.

„Sporta un darba dzīvnieki, kuri ir apguvuši specifiskas iemaņas, vienlaikus var būt gan lauksaimniecības, gan tie paši atrakciju dzīvnieki,” skaidro nodaļas vadītāja. „Kādēļ šāds īpašs sadalījums? Jo darba dzīvnieks ir tas, ko, piemēram, izmanto policijā un kas var būt speciāli apmācīts uzbrukt cilvēkam. Tāpat ir arī speciāli apmācītas narkotiku meklētājas pundurcūciņas. Arī cīņas gaiļi un vērši. Tātad - darba un atrakciju dzīvniekus izmanto konkrētam mērķim, un tie ir īpaši apmācīti konkrēta rezultāta iegūšanai, vienlaikus šo dzīvnieku labturībai ir noteiktas īpašas prasības.”

Dzīvnieki zooloģiskajos dārzos un turēšanas vietās

Zoodārza dzīvnieki nav atrakciju dzīvnieki, jo zoodārzā ir savvaļas sugu dzīvnieki, kuri tiek turēti publikas apskatei un kurus tur to bioloģiskajām vajadzībām atbilstošos apstākļos sugu saglabāšanas, pavairošanas vai sabiedrības izglītošanas nolūkā.

„Tas ir zooloģiskā dārza svarīgākais uzdevums. Zoodārza dzīvnieki pārsvarā ir savvaļas sugu dzīvnieki, kurus tur konkrētam mērķim: sugas saglabāšanai un cilvēka izglītošanai. Tas ir ļoti svarīgi. Tāpat kā sugu pētīšana ir neaizvietojams mērķis,” stāsta L. Ansone. „Uz šiem dzīvniekiem attiecas speciālais ES regulējums.”

Līdztekus zooloģiskajiem dārziem eksistē vēl arī reģistrētas savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas. Cilvēka rīcību un attieksmi pret dzīvniekiem zoodārzos un turēšanas vietās patlaban regulē 2001. gada 8. maija noteikumi Nr. 185 „Noteikumi par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai”.

"Uz cīņas dzīvniekiem tiek liktas likmes, ap šīm spēlēm grozās liela nauda, un ir iespējams, ka dzīvniekam, lai tas varētu uzvarēt, ievada kādu dopingu."

„Šie noteikumi nosaka prasības savvaļas dzīvnieku turēšanai zooloģiskajos dārzos, dzīvnieku parkos, akvārijos un terārijos (dzīvnieku kolekcijās), kurās savvaļas sugu dzīvniekus publiski demonstrē vairāk nekā septiņas dienas gadā, kā arī prasības savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai. Šie noteikumi neattiecas uz cirkiem, zooveikaliem, dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām,” nodaļas vadītāja skaidro atšķirības. Šobrīd gan Vides ministrija, gan Zemkopības ministrija strādā pie jauniem normatīvajiem aktiem, nodalot prasības, kas attieksies tikai uz zooloģiskā dārza dzīvniekiem un kas uz savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrāciju atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumā minētajam.

Jāteic, ka šajā dzīvnieku klasifikācijā atbildība Latvijā ir dalīta. Savvaļas dzīvnieki pašlaik pilnībā atrodas Vides ministrijas kompetencē, bet savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrē ZM padotībā esošais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), tātad atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumā minētajam šie dzīvnieki ir ZM kompetencē.

Izmēģinājumi – tikai galējai nepieciešamībai

Izmēģinājumu dzīvnieki ir izmēģinājumam vai citiem zinātniskiem nolūkiem paredzētie un izmantojamie dzīvnieki. Pašlaik ZM gatavo noteikumu projektu, kas uzskaitīs to sugu dzīvniekus, kuri būs ietilpināmi šajā klasifikācijā.

„Agrāk izmēģinājumu dzīvniekus sauca par eksperimentu dzīvniekiem, bet tagad terminoloģija mainīta. Ar izmēģinājumu dzīvniekiem veic darbības ārpus to fizioloģiskajām normām, lai pētītu nevis dzīvnieku kā sugu, bet gan saistībā ar pētāmām vielām vai preparātiem,” stāsta nodaļas vadītāja. „Noteikumi saistībā ar izmēģinājumu dzīvniekiem ir ļoti stingri, to nosaka ES normatīvie akti. Darbībās ar izmēģinājumu dzīvniekiem iesaistīti šo dzīvnieku audzētāji, lietotāji un piegādātāji. Visām šīm personām jābūt PVD uzraudzībā. PVD izsniedz atļauju, ka izmēģinājumu veicējs ir tiesīgs konkrēto dzīvnieku izmantot paredzētajam pētījumam.”

Latvijā Dzīvnieku aizsardzības un ētikas padome izskata projektu pieteikumus izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un sniedz izvērtējumu, balstoties gan uz ētiskajiem, gan labturības aspektiem par to, vai dzīvniekiem tiešām netiek nodarītas nevajadzīgas sāpes un ciešanas. Latvijā izmēģinājumos visbiežāk izmanto peles, trušus, žurciņas. Jāteic, ka normatīvie akti pieļauj dzīvnieku izmantošanu tikai tādā gadījumā, ja nav izmantojama cita iespējamā alternatīvā pārbaudes metode. Rūpīgi tiek sekots arī, kādus pētījumus ar dzīvniekiem veic pasaulē – lai pētījumi un eksperimenti nepārklātos un nedublētos ar citās valstīs veiktajiem.

Lauksaimniecības dzīvnieki – arī savvaļnieki

Vispazīstamākie ir lauksaimniecības dzīvnieki. Tie ir dzīvnieki, kurus audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos, tai skaitā ierobežotā platībā turētie savvaļas sugu dzīvnieki un ar ģenētiskās modifikācijas metodēm iegūtie dzīvnieki.

„Īsāk sakot, lauksaimniecības dzīvnieki ir produktīvie dzīvnieki, tajā skaitā arī bites,” teic L. Ansone. Papes pļavās dzīvojošās zilās govis, kaut tās tur uzturas brīvi savā vaļā, uzskatāmas par lauksaimniecības dzīvniekiem, jo tās tur produkcijas ieguvei un tās nav nākušas no savvaļas. Bet arī uz savvaļas dzīvniekiem - briežiem, ja tos tur ierobežotā platībā gaļas ieguvei, attiecas lauksaimniecības dzīvnieku regulējums. Reitterapijas zirgi, ko izmanto ārstēšanai, jebkurā gadījumā pieskaitāmi lauksaimniecības dzīvniekiem, jo šie zirgi nav nākuši no savvaļas.

Ja gotiņa vannas istabā...

Mājas (istabas) dzīvnieki visbiežāk ir suņi un kaķi. Vai arī krokodils un čūska var būt mājas (istabas) dzīvnieks?

„Jā, var, jo mājas (istabas) dzīvnieki atbilstoši Eiropas Konvencijai par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību ir tie, ko cilvēks tur savam priekam,” pasmaida L. Ansone. „Krokodila un čūskas turēšanu pieļauj normatīvie akti, bet - ir jāpierāda legāla šo dzīvnieku izcelsme jeb tas, kā tie no savvaļas nonākuši pie cilvēka mājdzīvnieka statusā, kā arī vieta, kurā šie dzīvnieki tiks turēti, jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā.”

Vides ministrijas kompetencē ir CITIES konvencija par aizsargājamiem augiem un dzīvniekiem, ko varētu saukt par starptautisko Sarkano grāmatu. Ja jūsu krokodilam un čūskai ir šis CITIES sertifikāts, kas apliecina dzīvnieka legālo izcelsmi, nevis rada aizdomas, ka dzīvnieks noķerts Āfrikas džungļos un kontrabandas ceļā ievests Latvijā, tad turiet savus reptiļus mājās un priecājieties!

„Bizness ar aizsargājamiem dzīvniekiem ir neaptverami liels melnais tirgus, turklāt melns arī tiešā nozīmē,” teic nodaļas vadītāja. „Vai zināt, kā pārvadā, piemēram, papagaiļus? Pavisam mazās, šaurās saritinātās papīra turziņās. No visas kravas izdzīvo labi ja kādi 10 procenti putnu. Tas ir ļoti nežēlīgs bizness.”

"Ja savvaļas sugu dzīvnieks tiek uzdāvināts bez jebkādiem dokumentiem un nav iespējams pierādīt tā legālo izcelsmi, tad uzskatāt, ka jums ir uzdāvināta... problēma."

Reiz bija gadījums, kad tantīte dzīvokļa vannas istabā turēja govi. Kas tad ir šis dzīvnieks - mājas (istabas) vai tomēr lauksaimniecības?

„Tas būs vienkārši nelaimes gadījums...” iesmejas L. Ansone un teic, ka šī jebkurā gadījumā vērtējama kā situācija ārpus normas. „Tomēr, jāņem vērā pamatnosacījums, ka dzīvniekam no labturības viedokļa jānodrošina tādi turēšanas apstākļi, kas atbilst tā sugai, vecumam un fizioloģijai. Ja govi tur vannas istabā, tad diezin vai šis gadījums nosacījumam atbilst.”

Bet ārpus neordinārām situācijām, piemēram, kā es varu pierādīt, ka mana veikalā iegādātā jūrascūciņa ir legālas izcelsmes? „Legālo izcelsmi šajā gadījumā apliecinās veikala čeks. Savvaļas sugu dzīvniekiem jābūt speciālam dokumentam, kas apliecina tā izcelsmi,” stāsta nodaļas vadītāja. „Ja savvaļas sugu dzīvnieks tiek nodots zooveikalā pārdošanai, dzīvnieka īpašnieks iesniedz tirgotājam dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu, bet pārējiem mājas (istabas) dzīvniekiem - to pasi vai vakcinācijas apliecību un praktizējoša veterinārārsta atzinumu par dzīvnieka veselības stāvokli. Ja dzīvnieks tiek uzdāvināts bez jebkādiem dokumentiem un nav iespējams pierādīt tā legālo izcelsmi, tad uzskatāt, ka jums ir uzdāvināta... problēma. Kādēļ? Jo visa atbildība par dzīvnieku gulstas uz tā īpašnieku. Tieši tādēļ dzīvniekus nedrīkst dāvināt personām, kas jaunākas par 16 gadiem.”

Suni pludmalē – nekādā gadījumā!

Ja cilvēks ir iegādājies kādu dzīvnieku, tad jānodrošina sugai nepieciešamās turēšanas prasības. Būra platībai, piemēram, jābūt tādai, lai dzīvnieks var pilnā garumā izstiepties.

„Šī ir viena no raksturīgākajām kļūdām, ko pieļauj dzīvnieku turētāji,” stāsta L. Ansone. „Tādēļ katram, kura atbildībā nonācis kāds dzīvnieks, tomēr vajadzētu atbilstošos normatīvos aktus palasīt, jo – dzīvnieciņu turēt ir jāiemācās. Normatīvajos aktos ir norādes uz vissvarīgākajām dzīvnieka vajadzībām un dzīvnieka īpašnieka pienākumiem.”

Kas dzīvniekiem būtu jānodrošina šajā karstajā vasarā? „Vispirms jau dzeramais ūdens un ēna. Vēlams dzīvniekus šajā karstumā nevadāt transportā, jo dzīvnieki var pārkarst. No veterinārā viedokļa karstuma stress dzīvniekiem iestājas ļoti ātri,” uzsver L. Ansone.

Dzīvnieks šaurā automašīnā, kurā ir ļoti karsts, vienkārši nespēj atdzist. Tas ir liels risks. Un šajā karstumā vest dzīvniekus uz pludmali – nu kādēļ? Dzīvniekam taču nevajag sauļoties! Turklāt pēc peldes jūrā vēlams dzīvnieka kažoku izskalot ar tīru ūdeni, lai novērstu ādas problēmu rašanos.

„Jā, var aizvest dzīvnieku izpeldēties vietās, kur nav cilvēku, turklāt saldūdenī, ne sālsūdenī, bet pludmales tiešā saulē un karstās smiltīs mīlulim vienkārši nav ko meklēt,” teic nodaļas vadītāja. „Karstumā tuntulēt dzīvnieku somās vai slēgtās kastēs arī ir neprāts! Vislabākais, ko varam saviem mīluļiem dot – atstāt viņus mājās, ja vien iespējams - ārā, dabīgos apstākļos, kur viņi paši var sev sameklēt ēnu un paslēpties, nodrošinot pieeju dzeramajam ūdenim.”

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU