SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
03. augustā, 2012
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
7
7

Kā rīkoties, ja tevi ir sakodusi čūska?

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

No Latvijā trīs sastopamajām čūsku sugām vienīgi odzes kodums ir indīgs un izraisa draudus cilvēka veselībai un dzīvībai.

FOTO: SXC

Čūsku aktivitātes laiks Latvijā parasti ir no aprīļa beigām līdz pat septembra beigām, bet tas var mainīties atkarībā no konkrētā gada. No šā gada maija līdz 30.jūlijam Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķu brigādes palīdzību sniegušas un slimnīcā nogādājušas jau 33 cilvēkus, kurus sakodušas čūskas. LV portāls sniedz padomus drošībai, lai izvairītos no čūsku kodumiem, un skaidro, kā rīkoties, ja čūska ir iekodusi.
īsumā
    Latvijā vienīgā indīgā čūska ir odze.
  • Odzes kodums cilvēkiem izraisa alerģisku reakciju, kas var radīt draudus veselībai un dzīvībai.
  • Ja ir iekodusi odze, tad nekavējoties ir jāzvana uz tālruni 113.

Latvijā ir trīs čūsku sugas

Latvijas mežos, pļavās un pat dzīvojamo māju pagalmos vai kādā saimniecības ēkā nereti ir iespējams sastapt čūsku. Rāpuļu un abinieku pētnieks Andris Čeirāns skaidro, ka čūskām Latvijā patīk daudzveidīgas vietas un tās var dzīvot gan mežmalās un purvos, gan arī piemājas dārziņos.

Kopumā Latvijā ir tikai trīs čūsku sugas – zalktis, gludenā čūska un odze. Jārēķinās, ka no šīm trijām sugām indīga ir tikai odze un tās kodums var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Nereti čūska pa gabalu nav pamanīta līdz tam laikam, kad tā jau ir pavisam tuvu vai arī ir jau ieķērusies un iekodusi kājā. Tomēr ir svarīgi iemācīties atpazīt odzi no pārējām čūskām, lai gadījumos, kad ir iespējams izvairīties no nelaimes, tas tiktu darīts.

Vienīgo Latvijas indīgo čūsku – odzi – var atpazīt pēc tai raksturīgā zigzagveida zīmējuma, kas sniedzas rāpulim pa muguru. Odzēm, atšķirībā no pārējām Latvijas čūskām, acis ir līdzīgas kā kaķiem – vertikālas. Viennozīmīgi pateikt, ka visas odzes ir dzeltenbrūnas, nevar, jo to krāsojums ir daudzveidīgs un krāsa var būt arī tumši sarkana, melna, pelēka vai pelēkzaļa. "Gadās, ka odzes ir arī pilnīgi melnas un bez raksturīgā zigzagveida zīmējuma. Ja cilvēks redz pilnīgi melnu čūsku, tad tā, visticamāk, ir odze," atklāj A.Čeirāns.

Savukārt zalkti parasti var atpazīt pēc gaišajiem plankumiem galvas abās pusēs, ko nereti iedzīvotāji sauc par zalkša ausīm. Trešā čūsku suga ir ļoti reti sastopama Latvijā un nav indīga. Gludenās čūskas pazīme ir ornaments uz galvas.

Skaties, kur liec kāju!

Ogošanas un sēņošanas sezonā īpaši ir jāpievērš uzmanība izvēlētajam apģērbam un apaviem, lai gadījumā, ja netīši gadās uzkāpt virsū čūskai, šī tikšanās beigtos bez koduma. Pamanot čūsku, nav ieteicams tai tuvoties, aiztikt to vai, piemēram, bakstīt ar kāda koka galu. Kā norāda NMP dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša, čūskas parasti cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku un pašas neuzbrūk. Tomēr, rīkojoties pārdroši vai laikus nepamanot čūsku, tā aizsargājoties var uzbrukt un iekost.

No visām Latvijā sastopamajām čūsku sugām tikai odzes kodiens ir indīgs un var izrādīties letāls, ja laikus netiks sniegta medicīniskā palīdzība. Tas gan nenozīmē, ka zalkša vai gludenās čūskas kodiens ir mazāk sāpīgs, tomēr tas nav indīgs.

"Latvijā ir tikai trīs čūsku sugas – zalktis, gludenā čūska un odze."

Staigājot ir jāpievērš uzmanība, vai apkārtnē nav dzirdama šņākšana, jo odzes par savu klātbūtni brīdina ar šņākšanu. "Odzes ar šņākšanu dara zināmu, ka viņas ir šajā vietā un ka viņām labāk netuvoties. Ja cilvēks dzird šņākšanu, tad ir arī iespēja izvairīties no kontakta," skaidro Andris Čeirāns.

Lai netīši, sēņojot, ogojot vai vienkārši pastaigājoties pa pļavu vai mežu, neuzkāptu virsū čūskai, ir ieteicams nestaigāt ar basām kājām, bet izvēlēties piemērotus apavus, piemēram, gumijas zābakus. NMP dienesta speciālisti iesaka, sēņojot, ogojot vai vienkārši pastaigājoties, iet smagiem soļiem, stingrāk piesitot kājas pie zemes, jo čūskām nepatīk vibrācija. Ja tās pašas sajūt cilvēku, tad cenšas izvairīties no sastapšanās.

Pamanīji čūsku? Ko tālāk?

Jārēķinās, ka čūskas mīt ne tikai mežos un pļavās, bet tās ir iecienījušas arī mazdārziņus, malkas šķūnīšus, komposta kaudzes un pat mājas un dzīvokļus. Ja iedzīvotājs savā dzīvesvietā pamana kādu čūsku, tad ir ieteicams zvanīt uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD).

VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Inga Vetere atzīst, ka "apmēram pusē no gadījumiem, kad ierodas ugunsdzēsēji glābēji, čūska jau ir aizlīdusi un paslēpusies. Ja izdodas atrast, glābēji savāc un pa ceļam uz depo palaiž kādā mežmalā, lai dzīvo un nebiedē cilvēkus."

Katru reizi, kad tiek pamanīta čūska, nav nepieciešams zvanīt glābējiem. "Ja cilvēks atšķir un saprot, ka tas ir zalktis, tad droši var pats (ja kādam ir īpaša nepatika pret čūskām, paaicināt kaimiņu talkā) dzīt prom no savas mītnes, taču, ja nav pārliecības, kas tā par čūsku, tad tiešām jāaicina talkā glābēji," norāda I.Vetere.

Čūskas kodums

Gadījumos, kad ir iekodusi čūska, svarīgi ir neapjukt un uzreiz izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību, zvanot uz tālruni 113. Neatliekamā palīdzība ir jāizsauc, jo ne vienmēr cilvēks var būt drošs, ka viņam nav iekodusi odze, un cietušajam pēc čūskas koduma palīdzība ir jāsaņem pēc iespējas ātrāk.

Čūskas koduma vieta parasti ir uztūkusi, āda kļūst zilgani violeta un ir izteiktas sāpes. Pēc odzes koduma var parādīties arī tādi simptomi kā elpas trūkums, slikta dūša, vemšana un caureja. Jārēķinās, ka odžu kodumi cilvēkiem izraisa smagu alerģisku reakciju, un nekavējoties ir jāvēršas pēc mediķu palīdzības. Ilze Bukša informē, ka tas, pēc cik ilga laika var sākties alerģiska reakcija, ir individuāli, jo ir bijuši gadījumi, kad sievietei jau pēc 10 minūtēm sākās ļoti smaga organisma alerģiska reakcija, un ir bijuši gadījumi, kad alerģiskā reakcija parādās pēc ilgāka laika. Odzes inde cilvēkam izraisa nopietnu alerģisku reakciju, kas var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

"Odžu kodumi cilvēkiem izraisa smagu alerģisku reakciju, un nekavējoties ir jāvēršas pēc mediķu palīdzības."

NMP dienesta speciālisti iesaka pieņemt sliktāko variantu un rēķināties, ka ir iekodusi odze. Šādos gadījumos speciālisti iesaka:

  • izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību pa tālruni 113;
  • nomierināt un noguldīt cietušo, lai viņš pēc iespējas mazāk kustinātu sakosto ķermeņa daļu, tādējādi lai inde strauji neizplatītos;
  • cietušajam dot pēc iespējas vairāk šķidruma;
  • sakosto ķermeņa daļu pacelt augstāk par pārējo ķermeni (piemēram, paceļot roku vai kāju);
  • uz koduma vietas uzlikt ko aukstu.

Nekādā gadījumā nav ieteicams uz koduma vietas likt žņaugu vai pārsējus, kā arī nedrīkst čūskas indi mēģināt izsūkt ar muti un dod kādus medikamentus, jo tas var pasliktināt cietušā stāvokli. Labāk ir ievērot speciālistu teikto un gaidīt, kad ieradīsies neatliekamās palīdzības mediķi.

Ilze Bukša skaidro, ka NMP dienesta brigādes izsaukuma vietā stabilizē cietušā stāvokli un pēc tam nogādā to slimnīcā. "Ar vislielāko varbūtību, ja reiz palīdzība ir laikus izsaukta un mēs savā etapā jau cilvēku faktiski izglābjam no tieša dzīvības apdraudējuma, tad nevajadzētu būt tik traģiskiem iznākumiem. Jo ļoti svarīgi ir tiešām nevilcināties ar palīdzību, ja iekodusi odze, pretējā gadījumā tiešām sekas var būt arī cilvēka nāve," norāda I.Bukša.
Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU