Ieteikumi pirms došanās uz mežu
Lai samazinātu risku apmaldīties, jau laikus var sagatavoties gājienam uz mežu un pēc tam ar prieku izbaudīt ogošanu un sēņošanu vai vienkārši atpūtu mežā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciālisti ir sagatavojuši ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās uz mežu. Šie ieteikumi jāievēro, lai došanās mežā nebeigtos ar apmaldīšanos, pamatīgu izbīli vai pat veselības un dzīvības apdraudējumu.
VUGD speciālisti iesaka pirms došanās uz mežu informēt piederīgos par to, kurā vietā ir plānots sēņot vai ogot, kā arī laiku, kad domāts atgriezties. Jāatceras, ka labāk būtu izvēlēties spilgtu un košu apģērbu, lai cilvēku būtu pēc iespējas labāk ieraudzīt, kā arī nav ieteicams doties uz mežu vienatnē.
"Lai neapmaldītos mežā, ir jāievēro pasākumu kopums gan pirms došanās mežā, gan atrodoties tajā."
Dodoties uz mežu, jāpadomā arī par lietām, ko vajadzētu ņemt līdzi. VUGD speciālisti iesaka līdzi paņemt:
- pilnībā uzlādētu mobilo telefonu, lai vajadzības gadījumā varētu sazvanīt glābējus vai kādu citu;
- personu apliecinošu dokumentu vai vismaz lapiņu ar uzrakstītu vārdu, dzīvesvietas adresi un kāda piederīgā telefona numuru;
- pirmās palīdzības piederumus, tie neaizņem daudz vietas, bet būs noderīgi, ja kas atgadīsies;
- ūdens pudeli un šokolādi, apmaldīšanās gadījumā tā palīdzēs atgūt nepieciešamo enerģiju;
- kabatas lukturīti, jo tumsā tas ne tikai palīdzēs nekrist panikā, bet arī glābējiem vieglāk būs atrast cilvēku;
- svilpīti, kuru var viegli uzkarināt kaklā un nepieciešamības gadījumā ar tās palīdzību var norādīt savu atrašanās vietu;
- kompasu, ja māk ar to rīkoties.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša atzīmē, ka nav vēlams vieniem pašiem mežā doties cilvēkiem, kuriem ir kādas nopietnas saslimšanas. Viņa arī norāda, ka mežā gājējiem noteikti ir jāapzinās savs veselības stāvoklis un saslimšanas, kas, iespējams, var saasināties noteiktos apstākļos.
Mežā jābūt vērīgiem
Lai neapmaldītos mežā, ir jāievēro pasākumu kopums gan pirms došanās mežā, gan atrodoties tajā. VUGD speciālisti norāda, ka svarīgi mežā ir būt vērīgam un ievērot dažādus dabas objektus, piemēram, dzelzceļu, ceļus, zīmīgus kokus vai meža kvartālu numurus, kuri izvietoti uz kvartālu plāksnītēm stigu krustpunktos. Tas apmaldīšanās gadījumā palīdzēs glābējiem saprast, kā cilvēks pa mežu pārvietojies un kur atrodas. Ieteicams ir nepalikt mežā līdz tumsai, jo tad atrast izeju no sveša meža praktiski nav iespējams.
Ja gadās apmaldīties
Dažādu apstākļu dēļ cilvēks var apmaldīties mežā un radītā apjukuma dēļ nevar atrast ceļu atpakaļ uz mājām. Šādās situācijās svarīgi ir saglabāt mieru un rīkoties pēc speciālistu ieteiktajiem scenārijiem.
Latvijas Orientēšanās federācijas preses dienesta pārstāvis Jānis Tamužs, kurš pats arī nodarbojas ar orientēšanās sportu mežā, skaidro: "Ja cilvēks ir apmaldījies un viss mežs apkārt izskatās vienāds un nav ne kartes, ne kompasa, ir liels kārdinājums turpināt kustību un cerēt, ka uzdursities kādai pazīstamai vietai. Tomēr tas ir ļoti bīstami, jo, dodoties kādā virzienā bez pārliecības, var nonākt ļoti tālu no sākuma punkta. Apmaldīšanās gadījumā pirmais, kas ir jādara un ko dara arī profesionāli orientieristi distances laikā, ja nu sanāk apmaldīties, ir prātā rekonstruēt notikumu gaitu. Piemēram: "No sākuma gāju gar jaunaudzi, tad pārlecu grāvītim, pēc tam pagāju garām lielajam ozolam un no taciņas krustojuma ierados šeit." Šādā gadījumā ir skaidrs, ka netālu ir taciņas, kuras krustojas, un no tām var izsekot savam ceļam, dodoties atpakaļ gar ozolu, pāri grāvītim un gar jaunaudzi. Ja viss mežs ir šķitis vienāds un ievērības cienīgi objekti nav palikuši prātā, ir vērts censties orientēties pēc saules - atcerēties, kur tā bija, kad jūs uzsākāt savu ceļu, un kur tā ir tagad. Tomēr tas ir bīstams paņēmiens, jo saule savu novietojumu maina salīdzinoši strauji. Ja nav nekādas nojausmas, kurp doties, tad nekādā gadījumā nevajag soļot uz labu laimi. Tad vajag palikt uz vietas un gaidīt palīgus."
"Apmaldoties svarīgi ir saglabāt mieru un rīkoties pēc speciālistu ieteiktajiem scenārijiem."
VUGD speciālisti atgādina, ka bīstami šādās situācijās ir krist panikā. Panika kļūs par ļaunāko ienaidnieku, jo stresa situācijā cilvēks nespēj objektīvi novērtēt radušos situāciju. Speciālisti iesaka apsēsties, atpūsties, censties noorientēties apvidū un tikai tad uzsākt atpakaļceļu. Nevajag sākt haotiski staigāt pa mežu un meklēt atpakaļceļu, jo tā var ieiet mežā vēl dziļāk. Tāpat jāmēģina saklausīt, vai tuvumā neatrodas šoseja, liels ceļš vai dzīvojamā māja.
Savukārt, ja cilvēks saprot, ka pašu spēkiem nespēs izkļūt no meža, ir jāzvana glābējiem pa tālruni 112 un jānosauc tiem pēc iespējas konkrētāki orientieri.
VUGD Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Viktorija Šembele norāda, kas cilvēkam ir jāsaka: "Piezvanot uz 112, ir jāpasaka, kas noticis, savs vārds un uzvārds, kā arī telefona numurs. Tālāk 112 dispečeri precizēs detaļas, kas palīdzēs noteikt aptuveno cilvēka atrašanās vietu:
- laiku, kad cilvēks iegājis mežā;
- vietu, kur iegājis mežā;
- kādas zīmīgas vietas šķērsojis, piemēram, augstsprieguma līnijas, ceļus, dzelzceļa sliedes, dabas vai cilvēka veidotus objektus, vai nav pamanījis stigu apzīmējumus utt.
Ja cilvēkam savā telefonā ir iespējams noteikt GPS koordinātas, tad tās arī jānosauc. Tas var palīdzēt noteikt precīzāku cilvēka atrašanās vietu."
VUGD, Valsts policija un NMP
Glābēju rīcība, ja kāds ir apmaldījies mežā, katrā situācijā ir individuāla, un tiek izmantotas atbilstošas metodes. Viktorija Šembele stāsta, kā notiek cilvēka meklēšana mežā: "Pirmkārt, kad noskaidrota aptuvenā cilvēka atrašanās vieta, uz turieni izbrauc ugunsdzēsēji glābēji un ar automašīnu pa ceļiem mēģina pēc iespējas tuvāk nokļūt iespējamajai cilvēka atrašanās vietai. Mežā ugunsdzēsēji glābēji ar skaņas signāla palīdzību, bet tumšā laikā arī ar gaismas signāla palīdzību signalizē cilvēkam par savu atrašanās vietu. Nepieciešamības gadījumā ugunsdzēsēji glābēji braukā pa aptuveno teritoriju, līdz apmaldījies cilvēks šo skaņas vai gaismas signālu pamana. Ja tuvojas vakars vai ir jau nakts, kā arī ja ir apmaldījies bērns vai cilvēkam mežā kļuvis slikti, tiek iesaistīti papildspēki, piemēram, policija, zemessardze, pašvaldība un apkārtnes iedzīvotāji."
"Ja cilvēks saprot, ka paša spēkiem nespēs izkļūt no meža, ir jāzvana glābējiem pa tālruni 112."
Piemēram, 17.jūlijā ugunsdzēsēji glābēji ar skaņas signāla palīdzību norādīja vīrietim, kas bija apmaldījies mežā, ceļu līdz glābējiem un pēc tam nogādāja viņu līdz mašīnai. 7.jūlijā Beverīnas novadā, sazinoties ar apmaldījušos cilvēku pa telefonu, kā arī signalizējot ar ugunsdzēsēju glābēju automašīnas skaņas signālu, tika atrasts kāds mežā apmaldījies cilvēks.
Ilze Bukša norāda: ja ir nepieciešams, VUGD piesaista arī NMP dienesta mediķus.
Jāatzīmē, ka ne visos gadījumos, kad cilvēks ir apmaldījies mežā, uz izsaukumiem dodas VUGD, citos gadījumos meklēšanas darbus veic policija. Viktorija Šembele norāda, ka viss ir atkarīgs no tā, uz kādu numuru cilvēks piezvana. Ja cilvēks piezvana uz 112, tad izbrauc ugunsdzēsēji, pēc nepieciešamības piesaistot papildspēkus, ja uz 110, tad meklēšanas darbus veic Valsts policija, piesaistot pēc nepieciešamības papildspēkus, piemēram, ugunsdzēsējus glābējus.
