Izplatītākās krāpšanas shēmas
Vērts pieminēt dažus izplatītākos krāpšanas veidus, ar kuriem saskaras jaunieši.
- Pikšķerēšana, lai iegūtu personisko informāciju (piemēram, paroles un piekļuves informāciju sociālo mediju un spēļu platformām). Krāpnieku izveidotie vizuālie materiāli bieži vien izskatās kā oficiāli ziņojumi no platformas, kuru bērns izmanto, piemēram, Roblox vai TikTok. Parasti bērns saņem saiti – nereti it kā no drauga – un tiek aicināts ievadīt piekļuves datus. Tas viss izskatās ticami, līdz bērna konts tiek nolaupīts.
- Uzdošanās par citu personu – krāpnieki izveido viltotus profilus, atdarinot draugus, influencerus vai pat skolotājus. Šī krāpniecība lielā mērā balstās uz emocionālu manipulāciju, iegūstot uzticību pirms ļaunprātīgas saites vai pieprasījuma nosūtīšanas.
- Viltoti interneta veikali un preces – parasti krāpšanas shēmas ir saistītas ar ekskluzīvu lietu, piemēram, spēļu avatāru, citu bērnu acīs iekārojamu aksesuāru vai ierobežotas tirāžas preču piedāvājumu bērniem un jauniešiem. Krāpnieki pieprasa personas datus vai “verifikācijas” maksājumu apmaiņā pret solītajām precēm. Visbiežāk preces nekad netiek piegādātas vai tiek nozagta finanšu informācija.
- Dažādas balvas vai laimesti – saņemot ziņu par laimestu, apmaiņā tiek pieprasīta personiska informācija vai maksājums, aizbildinoties ar mistisku “apstrādes maksu”. Šāda taktika bieži tiek izmantota tiešsaistes krāpniecībā, lai ievāktu privātos datus vai naudu.
- Naudas mūļu vervēšana – noziedzīgie tīkli dažkārt vervē pusaudžus, lai saņemtu un pārskaitītu nozagtu naudu, parasti apmaiņā pret daļu no naudas vai vilinošu dāvanu. Jaunieši, iespējams, nezina vai nesaprot, ka šī darbība ir nelikumīga. Tai var būt nopietnas sekas, tostarp sodāmība, banku darbības ierobežojumi un ilgtermiņa finansiāla ietekme.
- Romantiskas krāpniecības un viltus profilu izmantošana – tiešsaistes krāpnieki ir sastopami iepazīšanās vietnēs, sociālo mediju platformās vai tiešsaistes forumos. Ar viltus profilu palīdzību tiek nodibināta uzticēšanās, kas tālāk tiek izmantota ļaunprātīgi – izspiežot kailfoto, lai pēc tam šantažētu un pieprasītu naudu, vai pierunājot veikt nelikumīgas darbības draudzības vai mīlestības vārdā.
- Izspiedējvīrusu un ļaunprogrammatūras izplatīšana, bloķējot piekļuvi lietotāja failiem vai visai sistēmai. Pēc tam uzbrucēji pieprasa maksājumu, ko bieži sauc par izpirkuma maksu, apmaiņā pret atslēgu, kas var atšifrēt un atjaunot piekļuvi failiem. Dažos gadījumos cilvēki var neapzināti iesaistīties izspiedējvīrusa izplatīšanā, kopīgojot inficētus failus vai saites.
Kas jāzina bērniem, lai mazinātu risku?
Pirmkārt, māciet bērniem nogaidīt un pārbaudīt informāciju, pirms klikšķināt uz saites, un apdomāties, jo īpaši tad, ja viņi tiek spiesti rīkoties nekavējoties vai piedāvājums ir “pārāk labs, lai būtu patiesība”. Tāpat nedrīkst uzticēties, ja bērnam tiek lūgts ātri pārslēgties uz citu platformu vai sarunu biedrs uzstāj uz slepenību vai izvairās no pieaugušo iesaistīšanās.
Otrkārt, māciet bērniem uzdot saziņas personām vienkāršus jautājumus, piemēram, “Vai tam ir jēga?”, “Vai vari pierādīt savu personību?” vai “Vai šis uzņēmums tiešām sazinātos ar mani šādā veidā?”. Neērti jautājumi bieži vien atvēsina krāpniekus un liek tiem izvēlēties citus upurus.
Treškārt, aiciniet bērnus neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm vai lejupielādēt failus no nezināmiem avotiem. Pie reizes pārbaudiet privātuma iestatījumus sociālo mediju platformās. Automātiski apstiprinot iestatījumus pēc noklusējuma, publiski pieejama ir pārlieku plaša informācija, kā arī ar bērnu var sazināties svešas personas, kas nav viņa draugu lokā. Der atgādināt, ka droša parole ir vismaz astoņas rakstzīmes gara, tajā ir ietverti lielie un mazie burti, cipari un speciālās rakstzīmes, turklāt katrai vietnei jābūt savai parolei. Un divpakāpju verifikācija (arī saukta par divu soļu autentifikāciju) šobrīd ir standarts – ja tāda tiek piedāvāta, tad tā jāizmanto, lai novērstu kontu uzlaušanu un nonākšanu krāpnieku rokās.
Ceturtkārt, iemāciet bērniem sargāt savu personisko informāciju – vārdu, adresi, dzimšanas datus, ikdienas gaitas, privātās fotogrāfijas utt. Sociālo mediju profili krāpniekiem ērti kalpo, lai iegūtu informāciju, kas palīdz uzminēt paroles un atbildēt uz drošības jautājumiem paroles atiestatīšanas rīkos. Tāpēc jāizvairās publicēt pārāk privātus datus, piemēram, dzimšanas dienas datumu, adresi, mājdzīvnieka vārdu u. c.
Piektkārt, iedrošiniet bērnus neklusēt un vērsties pie jums, ja kaut kas šķiet nepareizi vai rada uztraukumu – piemēram, ar bērnu tiek manipulēts, viņam tiek draudēts vai solītas dāvanas.
Ja ir aizdomas par krāpšanas mēģinājumu vai saprotat, ka jūs vai jūsu atvases ir kļuvušas par krāpšanas upuri, tad aicinām sazināties ar Latvijas Drošāka interneta centru (Drossinternets.lv), lai saņemtu padomu, kā rīkoties šajā situācijā ‒ kā saglabāt pierādījumus, kur vērsties un kur ziņot.
