Publicitātes attēls
Naudas mūlis ir persona, ar kuras starpniecību noziedzīgās grupas pārvieto un legalizē noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Par šādām darbībām paredzēta kriminālatbildība. Taču, kā sarunā ar LV portālu norāda Valsts policijas pārstāvis NORMUNDS ŠTEINBRIKS, par naudas mūli, pašam to neapzinoties, var kļūt ikviens.
Kādas personas visbiežāk kļūst par naudas mūļiem?
Manā rīcībā nav precīzas statistikas par situāciju visā Latvijā, bet, ņemot vērā Rīgas reģiona kriminālprocesus, kā arī policijas kopējās sapulcēs un konferencēs izrunāto, ir izveidojies diezgan skaidrs priekšstats par naudas mūļiem.
Visbiežāk par tiem kļūst jauni cilvēki, kuriem nav pastāvīgu ienākumu un kuri vēlas ātri nopelnīt. Šādās nelegālās darbībās, lai arī retāk, var iesaistīties arī vidēja un vecāka gadagājuma cilvēki.
Atsevišķos gadījumos naudas mūļa darbu uzņemas apkrāptās personas. Piemēram, viņas kļūst psiholoģiski atkarīgas no telefonkrāpniekiem, kuri tūlīt pēc apkrāpšanas piedāvā iespēju nopelnīt. Atsevišķi cietušie tam piekrīt un šādā veidā kļūst par naudas mūļiem.
Ja runājam par dzimumiem, tad lielākoties tie būs vīrieši. Viņiem laikam ir lielāka riska un sava veida piedzīvojumu tolerance.
Naudas mūļus var iedalīt divās grupās. Vieni ļauj izmantot savus kontus kredītiestādēs, lai caur tiem tiktu pārskaitīti nezināmas izcelsmes naudas līdzekļi vai arī šie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti un pēc tam pašam naudas mūlim tie ir jāizņem.
Savukārt otri naudas mūļi iesaistās šobrīd tik izplatītajā telefonkrāpniecībā. Proti, viņi fiziski saņem izkrāpto naudu vai paši naudas līdzekļus izņem no svešām kredītkartēm un nodod kādam tālāk.
Pieļauju, ka visās šo noziedzīgo nodarījumu izpausmēs naudas mūļi sākumā tiek ievilināti ar viltu – pārliecinot viņus, ka darbības nav nelikumīgas. Piemēram, situācijās, kad no cietušajiem jāpaņem nauda un jānodod tālāk vai jāpaņem svešas kredītkartes un jāizņem nauda bankomātā, krāpnieki mēdz izlikties par finanšu institūciju pārstāvjiem un piedāvāt darbu.
Protams, šādā gadījumā nekādi darba līgumi netiek slēgti un šādas institūcijas nekur nav reģistrētas kā oficiāli finanšu pakalpojumu sniedzēji.
Lielākoties potenciālie naudas mūļi tiek atrasti apšaubāmā veidā, piemēram, vietnē “Facebook”, un pēc tam komunikācija parasti norit “Telegram” platformā.
Vai cilvēki, kas kļūst par naudas mūļiem, parasti iepriekš ir sodīti vai pārkāpuši likumu?
Šīs personas ir ļoti dažādas. Galvenais faktors, kā jau pieminēju, ir tas, ka viņām nav pastāvīga darba un ienākumu.
Ir gan daļa bijušo notiesāto un ieslodzīto, kas apzināti piekrīt šādam darbam. Viņu deviantajai uzvedībai atbilst zādzību veikšana, sava konta nodošana aizdomīgiem darījumiem vai naudas paciņas paņemšana un nogādāšana citur. Viņiem tā ir iespēja nopelnīt, lai izdzīvotu un nopirktu sev narkotikas vai alkoholu.
Vai tie, kuriem nav noziedzīgas pagātnes, saprot, ar ko riskē, iesaistoties šādās darbībās?
Sākumā viņi, visticamāk, to neapzinās, bet pēc tam nav iespējams nesaprast, ka tiek izdarīts noziegums.
Ja draugs palūdz izmantot kontu, tad jaunietis, kuram vēl nav lielas dzīves pieredzes, var arī neapjaust, ka pārkāpj likumu.
Bet, ja nauda ienāk no kādas trešās personas un vēl tiek lūgts to izņemt, turklāt šīs darbības atkārtojas, tad kļūst acīmredzams, ka te kaut kas nav pareizi. Jau slēdzot līgumu ar banku, ir jāapliecina, ka nenodosi citiem savu maksājumu karti un neļausi izmantot savu kontu.
Kriminālprocesā tiek vērtēti visi apstākļi. Prakse rāda: ja šīs darbības ir veiktas atkārtoti, tad persona nojauš, ka nauda iegūta noziedzīgi.
Kāda atbildība par to var tikt piemērota?
Lielākā daļa naudas mūļu tiek saukti pie kriminālatbildības par līdzdalību krāpšanā vai par naudas atmazgāšanu. Tas ir ļoti nopietni, un cilvēks riskē sabojāt savu CV uz ļoti ilgu laiku.
Riski ir ļoti lieli, tāpēc mēs policijā vienmēr cenšamies publiski atspoguļot krāpšanas tendences, lai vecāki pieskatītu savus bērnus un jaunieši neiesaistītos aizdomīgos darījumos vai nepiekristu apšaubāmiem darba piedāvājumiem.
Peļņa, ko naudas mūļi iegūst, ir ļoti maza.
Tie ir līdz 5% no naudas pārskaitījumiem, bet, ja piekrīti saņemt un nodot naudu, tad samaksa ir kādi 100 eiro, ne īpaši vairāk. Šādu samērā niecīgu summu dēļ var iekļūt lielās nepatikšanās.
Kā šis pārkāpums var ietekmēt cilvēka turpmāko dzīvi?
Ir noteikti amati, kuros ar sodāmību nav iespējas veidot karjeru. Tāpat nevar iegūt ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju.
Vai tad, ja persona tomēr nav apzinājusies riskus un spēj to pierādīt, sods var būt mazāks?
Protams. Krimināllikums paredz daudzus apstākļus, kas var mīkstināt kriminālsodu. Ja apstiprinās, ka cilvēks ir ticis apmānīts un šajās darbībās iesaistījies tikai vienu reizi, tad var arī izvairīties no kriminālatbildības. Saskaņā ar Krimināllikumu tiek vērtēta personība, kopumā radītais kaitējums, vai vainīgais atlīdzina zaudējumu, palīdz izmeklēšanai – visi šie apstākļi ietekmē to, cik bargs būs sods un vai varēs vienoties ar prokuroru par sodu bez tiesas.
Kā jūs ieteiktu rīkoties cilvēkam, kas ir kļuvis par naudas mūli un baidās par to ziņot policijai?
Tikko viņš saprot, ka pats vai tuvinieks tiek izmantots kā naudas mūlis, uzreiz jāpārtrauc noziedzīgās darbības un jāvēršas Valsts policijā.
Kā jau minēju, policija, prokuratūra un tiesa vērtē personību un apstākļus, kādos veikts noziedzīgais nodarījums.
Ja persona ir kļuvusi par naudas mūli un pati vēršas policijā ar šādu informāciju, tad tas ir atbildību mīkstinošs apstāklis.
2025. gada 11. februārī notikušajā Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē Finanšu nozares asociācijas pārstāvis norādīja, ka pagājušogad bijusi tendence naudas mūļu “biznesā” iesaistīties veselām klasēm vai studiju kursiem. Vai tā tiešām notiek?
Es varu tikai apstiprināt, ka jaunieši ir vislielākā riska grupa. Var gadīties situācija, kad viens no bara ir atradis šādu piedāvājumu. Viņš izmēģina, vienreiz sanāk, otrreiz sanāk, tad pieslēdzas nākamais, kas arī labprāt šādi nopelnītu.
Atsevišķos kriminālprocesos redzam, ka nepilngadīgie mēdz arī paņemt telefoniski izkrāpto naudu, lai aizvestu uz krāpšanas organizētāju norādīto vietu.
Jaunieši ir īpaša riska grupa, jo viņi neizprot šādu darbību sekas, kā arī biežāk izmanto sociālos medijus, dažādas lietotnes un vairāk socializējas, kas palielina iespējamību nonākt saskarē ar noziegumu organizētājiem.
Kā tiek atklāti naudas mūļi? Kas viņus parasti nodod?
Taktika nav atklājama. Tomēr galvenā muļķība ir atļaut svešām personām izmantot savus personas datus kontu atvēršanai kredītiestādēs vai kriptovalūtu biržās, vai atļaut izmantot savu kontu kredītiestādē. Šādā gadījumā mums nekas nav jāmeklē.
Mēs uzreiz redzam, kam pieder konts un kurš ir veicis darbības, lai pārvietotu noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus.
Jāņem gan vērā, ka var būt situācijas, kad krāpnieki ir izmānījuši bankas datus, viņiem ir brīva piekļuve šiem datiem un viņi paši veic pārskaitījumus, bet kriminālprocesā viegli var atklāt, vai darījumu ir veicis konta īpašnieks vai kāda trešā persona.
Tāpat mums ir savas operatīvās darbības un kriminālmeklēšanas pasākumi gadījumiem, kad jānotver tie naudas mūļi, kas darbojas ar skaidru naudu. Mēs viņus noķeram diezgan bieži.
Vai naudas mūļu skaits pieaug vai samazinās?
Šajā noziegumā ir liela daļa latentās noziedzības, tāpēc to ir sarežģīti noteikt.
Kad aktīvi kļuva telefonkrāpnieki, kas pamatā bāzējas trešajās pasaules valstīs, viņi skaidras naudas apritē kā naudas mūļus izmantoja ārvalstniekus. Piemēram, ļoti daudz telefonkrāpnieku bāzējas Ukrainā. Viņi izmantoja profesionālus naudas mūļus – Ukrainas, Krievijas, arī Baltkrievijas pilsoņus –, kas brauca uz Latviju, lai saņemtu naudu un nodotu tālāk atmazgāšanas punktiem. Kad mēs viņus notvērām, krāpnieki sāka vervēt vietējos darbību veikšanai fiktīvas finanšu institūcijas labā, bet faktiski šie cilvēki kļuva par naudas mūļiem.
Nākotnes tendences ir grūti prognozēt. Telefonkrāpšanu, kas notiek no citām valstīm, ir sarežģīti pilnībā pārtraukt. Ja mēs sadarbībā ar Ukrainu atklājam vienu krāpnieku zvanu centru, tad pēc nedēļas jau ir atvēries cits.
Būtībā galvenais, ko šajā jomā var darīt, ir izglītot sabiedrību, kā nekļūt par daļu no krāpniecības shēmas. Vēl arī, protams, būtiski ir tehniskie risinājumi un sadarbība ar bankām un elektronisko sakaru operatoriem.
Kas būtu tie sarkanie karogi, kuri jāņem vērā, lai nekļūtu par naudas mūli?
Lai nekļūtu par naudas mūli, nepieciešams kritiski izvērtēt piedāvājumus viegli nopelnīt naudu. Nekādā gadījumā trešajām personām nenodot savus personas datus un iespēju rīkoties ar savu maksājuma līdzekli vai kontu kredītiestādē.
Ja paziņas, skolas biedri aicina nopelnīt, saņemot uz savu kontu kredītiestādē finanšu līdzekļus no trešajām personām nolūkā tos pārskaitīt tālāk vai izņemt skaidrā naudā, tad jāņem vērā, ka šādas darbības ar lielu iespējamību ir domātas tam, lai pārvietotu un attālinātu (atmazgātu) noziedzīgi iegūtus līdzekļus no nozieguma izdarīšanas vietas.
Tāpat iesakām nepiekrist darba piedāvājumiem, ja darba devējs nav identificējams un neslēdz darba līgumu. Valsts policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka darba devēji darbiniekus nemeklē vietnē “Telegram”. Šo platformu parasti izmanto noziedzīgās pasaules pārstāvji, lai savervētu noziegumu izpildītājus.
