Viltus darba sludinājumi – kā pasargāt sevi no apkrāpšanas

Jau vēstījām, ka pērn Valsts policijā (VP) vērsušās 1568 personas, no kurām kopumā tikuši izkrāpti vairāk nekā 8,5 miljoni eiro. Savukārt Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotā informācija par pagājušo gadu liecināja, ka noziedzīgi iegūtās naudas apmērs ir vēl lielāks – 12,7 miljoni eiro.

Plašāk par tēmu >>

• Telefonkrāpniekiem 2023. gads bijis ienesīgs. Kādas metodes visbiežāk izmanto

Viena no finanšu krāpniecības metodēm ir viltus darba sludinājumi, ar kuru palīdzību krāpnieki, izliekoties par darba devēju, cenšas iegūt darba meklētāja naudas līdzekļus vai ar darba meklētāja palīdzību realizēt no citām personām noziedzīgi iegūtus naudas līdzekļus jeb, vienkāršiem vārdiem, atmazgā naudu.

Krāpnieki izmanto darba meklēšanas sludinājumos izpausto informāciju

Izplatīta ir tendence, ka krāpnieki darba meklētājus “uzrunā” ar viltus darba sludinājumu palīdzību. Parasti tajos tiek piedāvāts labi apmaksāts darbs ar neskaidri definētiem darba pienākumiem, kā arī darba veikšanai nav nepieciešamas īpašas zināšanas, pieredze vai izglītība.

Savukārt Latvijas Bankas (LB) Licencēšanas un sankciju pārvaldes galvenais juriskonsults Ingus Valtiņš seminārā “Kā nosargāt savu naudu un atpazīt finanšu krāpniekus?” vērsa uzmanību uz pēdējā laika aktualitāti – krāpnieki paši sazinās ar darba meklētājiem, atsaucoties uz viņu ievietotajiem darba meklēšanas sludinājumiem.

Šādā saziņā krāpnieki mēdz izlikties par kādas personālatlases kompānijas pārstāvi vai, piemēram, bankas pārstāvi, ja persona paudusi vēlmi šajā nozarē strādāt.

Uzsākot it kā darba interviju, cilvēkam tiek lūgts sevi identificēt ar bankas piekļuves datiem, kuri tādējādi nonāk krāpnieku rīcībā.

Šāda veida krāpšanas shēmas fiksētas arī Valsts policijā. “Krāpnieki piezvana un piedāvā darbu, tajā pašā laikā aicinot atvērt bankas kontu, pierunā atdot pieejas datus bankas kontiem un tos izmanto dažādu aizdevumu ņemšanai, kā arī preču iegādei uz nomaksu,” LV portālam atklāja VP pārstāve Gita Gžibovska.

Lai izvairītos no apkrāpšanas, VP ikvienam iesaka kritiski izvērtēt saņemto darba piedāvājumu un neticēt vieglas naudas solījumiem.

Tāpat par normālu praksi nav uzskatāms tas, ka darba devējs aicina pārskaitīt naudu vai prasa atļauju izmantot bankas kontu kādu trešo personu naudas pārskaitījumiem.

Risks kļūt par citām personām nozagtas naudas kurjeru

Darba meklētājs ir pakļauts arī riskam kļūt par naudas mūli – personu, kura citu uzdevumā savā bankas kontā saņem un nodod (elektroniski vai skaidrā naudā) tālāk trešajai personai nelegāli iegūtu naudu, saņemot par to atlīdzību vai komisijas maksu.

“Krāpnieki iegūto naudu neskaitīs uz savu bankas kontu, lai pēc tam ietu iepirkties, viņiem šī nauda jāizņem ārā, un tas jāizdara tā, lai to neviens nepamanītu. Tāpēc naudas mūļi ir svarīgs posms, kā izkrāptā nauda tiek izvadīta ārā no krāpšanas sistēmas,” naudas mūļa lomu skaidroja LB pārstāvis.

Luminor Bank krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede LV portālam norādīja, ka nereti cilvēki pat nenojauš, ka, piekrītot par atlīdzību nodot savus internetbankas pieejas datus vai skaidru naudu krāpniekiem, viņu konti var tikt izmantoti citu cilvēku mūža iekrājumu nozagšanai.

Nezināšana neatbrīvo no atbildības

“Valsts policija stingri aicina nepiekrist saņemt no svešām personām skaidru naudu vai nodot to citiem, kā arī neļaut izmantot savu kontu kredītiestādē svešu finanšu līdzekļu saņemšanai, izņemšanai vai pārskaitīšanai! Par šādām darbībām ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai līdzdalību krāpšanā,” uzsvēra G. Gžibovska.

Luminor Bank krāpšanas novēršanas eksperte skaidroja: ja šāda veida krāpšana tiek atklāta, tad naudas līdzekļi naudas mūļa kontā tiek atsaukti un policijai tiek nodota informācija par personu, kuras kontā šie naudas līdzekļi bijuši. Līdz ar to nav grūti atklāt naudas mūli un šo personu saukt pie atbildības.

“Tāpēc, ja ir radušās aizdomas, ka cilvēks pats vai kāds tuvinieks ir kļuvis par naudas mūli, tad nekavējoties jāsazinās ar savu banku, kā arī jāziņo Valsts policijai,” brīdināja M. Briede.

Par pārkāpumu soda pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem

Saskaņā ar Krimināllikuma 195. pantu soda apmērs par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu ir atkarīgs no nozieguma smaguma. Ja tas paveikts lielā apmērā vai to izdarījusi organizēta grupa, tad var draudēt brīvības atņemšana līdz pat 12 gadiem.

Kā liecina informācija Tiesu darba datu portālā, pagājušajā gadā pieaudzis notiesāto skaits par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu. 2022. gadā tika notiesātas 26 personas, bet pērn – 30 personas, savukārt šogad par Krimināllikuma 195. panta pārkāpumu sodītas jau četras personas.

Turklāt, kā norādīja Latvijas Bankas pārstāvis, jārēķinās, ka sekas par šāda pārkāpuma izdarīšanu var iespaidot arī visu turpmāko dzīvi, jo tiek būtiski ietekmēta reputācija, kā dēļ pēc tam nebūs iespējams, piemēram, ieņemt amatu drošības, finanšu un aviācijas iestādēs, arī IT kompānijās.

“Jāatceras, ka atbildība par to, ka šī nauda ir bijusi kontā un pēc tam nodota tālāk, ir jāuzņemas konta īpašniekam. Jums pēc tam būs jātaisnojas bankai un policijai,” uzsvēra I. Valtiņš.

LV portāla infografika