Turpinot LV portāla rakstu sēriju par 2023. gadā izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tuvāk aplūkojam pagājušā gada statistiku par noziegumiem, kas saistīti ar finansēm, – akcīzes preču nelegālo apriti, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un krāpšanu.
Valsts policijas (VP) statistika liecina, ka 2023. gadā krāpšanas gadījumu skaits palielinājies, visvairāk iedzīvotāji cietuši no krāpnieciskiem telefona zvaniem. Turpretī noziegumi, kas saistīti ar akcīzes preču nelegālo apriti, ir samazinājušies. Kā norāda VP, “aizvien retāk dzirdam “vodka, spirt, sigareti…” (latv. val. – šņabis, spirts, cigaretes…)”.
Tāpat VP sniegtā informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu liecina, ka pērn par šo noziegumu uzsākto kriminālprocesu un kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoto lietu skaits bijis vismazākais pēdējo četru gadu laikā.
VP uzsver: “Jo labāk strādā robežsardze uz robežas, jo mazāk darba policijai valsts iekšpusē.”
Akcīzes preču nelegālās aprites īpatsvaru būtiski ietekmē ekonomiskā situācija (inflācijas kāpums un pirktspējas kritums), kā arī akcīzes nodokļa likmes palielināšana.
Vienlaikus Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, kā arī izsludinātā ārkārtējā situācija uz Latvijas un Baltkrievijas valsts robežas ir devusi pozitīvu ietekmi, skaidro VP. Proti, samazinoties kravu plūsmai, bet pastiprinoties robežkontrolei, iespējas ievest nelegālās preces ir ierobežotas.
Pēc VP sniegtās informācijas, 2023. gadā samazinājusies degvielas kontrabanda no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas, izmantojot kravas seglu vilcēju degvielas tvertnes.
Turpretī strauji turpina augt pieprasījums pēc alternatīviem nikotīnu saturošiem izstrādājumiem (elektroniskajām cigaretēm, nikotīnu saturošajiem šķidrumiem, karsējamās tabakas, beztabakas nikotīnu spilventiņiem). Piemēram, pērn VP izņēmusi arī 3462 elektroniskās cigaretes.
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
Kā liecina VP novērojumi, noziedzīgu grupējumu dalībniekiem ir labs materiāli tehniskais nodrošinājums un izpratne par tiesībaizsardzības iestāžu metodēm cīņā ar akcīzes preču nelegālo apriti. Tāpat policija konstatējusi, ka noziedzīgu grupējumu dalībnieki izveido savas legālās uzņēmējdarbības struktūras vai “iefiltrējas” jau esošajās, kā arī regulāri izmanto inovatīvus pretpasākumus.
Noziedzīgajos nodarījumos un pārkāpumos iesaistītās personas pārsvarā ir vīrieši vecumā no 30 līdz 60 gadiem, bezdarbnieki bez oficiālas peļņas un īpašuma, šķīrušies, runā latviešu un krievu valodā, Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, ar vidējo izglītību, kā arī iepriekš jau vairākas reizes saukti pie atbildības par analoģisku noziedzīgu nodarījumu vai pārkāpumu izdarīšanu, norāda VP.
Saskaņā ar VP sniegtajiem datiem 2023. gadā kopā arestēta noziedzīgi iegūta manta 199 390 687 eiro apmērā, no kuriem konfiscēti noziedzīgi iegūti naudas līdzekļi 96 187 387 eiro apmērā (96 041 155 eiro – ieskaitīti valsts budžetā, 146 232 eiro – atmaksāti īpašniekiem).
Ņemot vērā, ka 2022. gadā uzsākto kriminālprocesu un kriminālvajāšanas uzsākšanai nodoto procesu skaits bija daudz lielāks, arī kopā arestētās noziedzīgi iegūtās mantas apmērs 2022. gadā bija krietni ievērojamāks – 475 056 878 eiro, no kuriem tika konfiscēti noziedzīgi iegūti naudas līdzekļi 134 967 238 eiro apmērā (133 991 417 eiro ieskaitīti valsts budžetā, 975 820 eiro atmaksāti īpašniekiem).
|
Plašāk par tēmu LV portālā >> |
VP sniegtā informācija liecina, ka 2023. gadā visizplatītākais krāpšanas veids bijusi vikšķerēšana (79% no visām krāpšanām) jeb tālruņa zvanu uzbrukumi, kuros zvanītājs uzdodas par VP vai citas iestādes darbinieku. Proti, pērn VP reģistrētas 4144 telefonkrāpšanas, no kurām 3642 gadījumos noziedznieki apgalvojuši, ka zvana no kādas iestādes. Visbiežāk viņi izlikušies par policijas un banku darbiniekiem.
“Telefonkrāpnieku izdomātās leģendas var būt dažādas, tomēr visbiežāk viņi melo, ka vēlas novērst nelikumīgas darbības bankas kontā un zvana, lai palīdzētu. Patiesībā noziedznieku mērķis ir izvilināt piekļuves datus banku kontiem, lai varētu no tiem noņemt visu naudu, kā arī paņemt kredītus cietušo personu vārdā. Tāpat ļaundari aicina datoros un mobilajās ierīcēs instalēt dažādas programmatūras, piemēram, “AnyDest”, “TeamViewer”, “QuickSupport” u. c., ar kuru palīdzību var attālināti pieslēgties cietušo ierīcēm un veikt nelikumīgas darbības banku kontos,” skaidro VP.
VP atgādina: “Nekad neatklāj sava bankas konta datus – arī tad, ja zvanītājs apgalvo, ka ir no policijas vai bankas! Valsts iestāžu darbinieki šādu informāciju neprasīs. Pēc svešinieku pieprasījuma neinstalē savā datorā vai mobilajā ierīcē programmatūras un never vaļā aizdomīgas saites!”
Plašāk par tēmu >>
LV portāla infografika
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
