Kopš 2020. gada ieguldījumu brokeru sabiedrību (IBS) sektorā notikušas dinamiskas pārmaiņas – to skaits ir dubultojies. Ņemot vērā būtiskās izmaiņas IBS segmentā, tā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ievainojamības līmenis ir nedaudz palielinājies un novērtēts kā vidēji augsts. Finanšu nozares asociācija (FNA) vērtē, ka paaugstināts NILLTPF risks var rasties, jo ieguldījumu platformās mēdz būt nozīmīgs trešo valstu personu īpatsvars.
2022. gada beigās Latvijas finanšu sektorā darbojās astoņas licencētas IBS un viena dalībvalsts IBS filiāle, kas ir par piecām sabiedrībām vairāk nekā 2019. gadā, norādīts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam (NRA 2023).
Pēc Latvijas Bankas (LB) datiem patlaban tirgū darbojas deviņas IBS. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā nav bijuši gadījumi, kad kāda no IBS kļūtu maksātnespējīga vai kādai no IBS tiktu atņemta darbības licence pārkāpumu rezultātā.
Ieguldījumu brokeru sabiedrības likuma 1. pants noteic, ka IBS ir kapitālsabiedrība, kas regulāri un profesionāli sniedz ieguldījumu pakalpojumus.
IBS darbību Latvijā uzrauga Centrālā banka, kura tām izsniedz darbības licenci. Pēc licences saņemšanas ieguldījumu platformas piedāvā ieguldīt finanšu instrumentos – parāda vērtspapīros –, kuru pamatā ir kredītdevēju izsniegtie kredīti, skaidro Latvijas Banka.
“IBS vairākos aspektos ir līdzīgas bankām, bet ar mazāku darbības tvērumu,” norāda Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks, zvērināts advokāts Edgars Pastars. “To mērķis ir piedāvāt klientiem iespēju ieguldīt regulētos instrumentos, pārvaldīt klientu līdzekļus viņu uzdevumā.”
Latvijas Banka papildina, ka IBS klientiem piedāvā kādu no ieguldījumu pakalpojumiem un blakuspakalpojumiem, piemēram, finanšu instrumentu rīkojumu pieņemšanu un izpildi, ieguldījumu konsultāciju sniegšanu, portfeļa pārvaldību u. c.
Tāpat IBS klientiem var piedāvāt finanšu instrumentu produktus, kā, piemēram, akcijas, obligācijas, ieguldījumu fondus u. tml.
Latvijas IBS 2023. gadā strādāja ar 840 000 eiro peļņu, segmenta kapitāla atdeves rādītājs ROE pērn bija 8,9%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.
Aizvadītā gada beigās deviņu IBS kopējais bilances aktīvu apmērs sasniedza 14,6 miljonus eiro, kas ir par trešdaļu vairāk nekā 2022. gada noslēgumā.
IBS klientu iegādāto finanšu instrumentu apjoms pēc nominālvērtības 2023. gadā veidoja piecus miljardus eiro.
Veikto darījumu skaits pērn sasniedza 22,2 miljonus eiro.
Latvijas IBS sektora pašu kapitāla rādītājs 2023. gada beigās sasniedza 185,5%, bet likviditātes rādītājs – 440,9%.
Uz IBS ir attiecināmas visas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasības, tai skaitā prasība izveidot atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu. Latvijas Banka saskaņā ar katru gadu noteikto uzraudzības plānu veic tirgus dalībnieku pārbaudes, lai pārliecinātos par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti.
E. Pastars, vērtējot IBS no “naudas atmazgāšanas” riska viedokļa, spriež, ka IBS nav pakļautas lielākiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riskiem par bankām, taču to ietekmē katras IBS klientu loks un pazīmes, pakalpojumu veidi, ģeogrāfiskais risks.
Kā paaugstināta riska IBS viņš min tādas, kas darbojas kā ieguldījumu platformas un veic izsniegto kredītprasījumu vērtspapīrošanu (ieguldītājs pērk un pārdod finanšu instrumentu, kas piesaistīts cita kredītdevēja izsniegto kredītu kopumam).
“Paaugstināts NILLTPF risks var rasties, jo šādās platformās mēdz būt nozīmīgs trešo valstu personu īpatsvars (kredītdevēji, ieguldītāji, kuri izmanto platformu), vienlaikus ņemot vērā arī to lielo skaitu, lai gan summas visos gadījumos var nebūt ievērojamas,” skaidro E. Pastars. “Tomēr tas nav iemesls, lai neuzņemtos riskus. Latvijai ir būtiski inovatīvi finanšu pakalpojumi, un tos sniedz, pārvaldot riskus, nevis no tiem atsakoties. Kritiski svarīgi IBS ir pazīt savu klientu, izpētīt līdzekļu izcelsmi.”
Arī NRA 2023 norādīts, ka ievērojamāko risku rada IBS ieguldījumu platformu klienti, proti, aizdevēji, ņemot vērā to darbības specifiku, plašo ģeogrāfiju, t. sk. no augsta riska valstīm.
Trešo valstu klientu – aizdevēju, tostarp, kuru patiesā labuma guvēji ir ārvalstu rezidenti, – darījumu un aktīvu īpatsvars pārsniedz 50% no kopējā darījumu un aktīvu apjoma, tai skaitā no augsta riska valstīm.
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) NRA 2023 norāda: IBS sektors ir pakļauts riskam, ka noziedzīgas vai nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļi, tostarp finanšu instrumenti, ar IBS starpniecību tiks ieguldīti finanšu instrumentos vai būs mainīta saņemto finanšu instrumentu forma.
Tāpat IBS pastāv risks tikt iesaistītām sankciju pārkāpšanā vai apiešanā, veicot finanšu instrumentu darījumus.
Ņemot vērā būtiskās izmaiņas IBS segmentā saistībā ar ieguldījumu platformu darbības uzsākšanu, kam piemīt virkne specifisku risku, Finanšu izlūkošanas dienests IBS segmenta NILL ievainojamības līmeni novērtējis kā vidēji augstu.
Pārskata periodā IBS Finanšu izlūkošanas dienestam ir nosūtījušas 59 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, kas ir vairāk nekā NRA 2020 pārskata periodā, kurā no IBS sektora tika saņemti 18 ziņojumi.
Ņemot vērā IBS klientu nozīmīgo skaitu, ģeogrāfisko profilu, kā arī būtisko pārvaldībā un turējumā esošo klientu līdzekļu apjomu, Finanšu izlūkošanas dienests sniegto ziņojumu skaitu vērtē kā zemu.
Finanšu izlūkošanas dienests ziņojumā vēsta, ka pārskata periodā tika veiktas sešas klātienes pārbaudes NILLTPF un sankciju pārkāpšanas un apiešanas riska pārvaldības jomā, kuru rezultātā divām IBS tika piemērots naudas sods par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas likuma pārkāpumiem 34 000 un 21 278 eiro apmērā, nosakot darbības ierobežojumus un tiesiskos pienākumus, – novērst pārbaudē konstatētos trūkumus un pilnveidot iekšējās kontroles sistēmas.
Kādas IBS amatpersonai piemērots naudas sods 2900 eiro apmērā par to, ka netika pienācīgi pildīti pienākumi, lai nodrošinātu efektīvu NILLTPF novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību un riska pārvaldības funkciju neatkarību, tādējādi pakļaujot iestādi NILLTPF un reputācijas riskam.
Vienā Valsts policijas kriminālprocesā, kas uzsākts 2020. gadā, iesaistīta IBS. Kriminālprocess uzsākts uz aizdomu pamata, ka Lielbritānijā reģistrētas juridiskās personas finanšu instrumentu konts, kas atvērts Latvijā reģistrētā IBS, izmantots, lai veiktu nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtu līdzekļu legalizāciju nepilnu 200 000 eiro apmērā laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam.
Jāuzsver, ka Latvijā licencētas ieguldījumu platformas nekādā veidā nav saistītas ar investīciju krāpšanas riskiem.
Latvijas Banka akcentē: krāpšana ieguldījumu pakalpojumu jomā pārsvarā ir saistīta ar nelicencētu investīciju platformu piedāvātajiem pakalpojumiem.
“Investīciju krāpšana parasti notiek, uzrunājot upuri sociālajos medijos vai zvanot un steidzinot ieguldīt un gūt neticamu peļņu,” paskaidro E. Pastars. “Investīcija tiek veikta viltus platformā vai arī krāpniekam tiek iemaksāta nauda, kuru viņš tālāk nekur neiegulda, lai gan sola to darīt. Minētajām darbībām nav sakara ar licencētām finanšu iestādēm, kaut arī dažkārt krāpnieki var izveidot viltus lapu, kas izskatās kā īsta, bet tāda nav.”
Pirms investīciju veikšanas noteikti jāpārbauda, vai konkrētais pakalpojumu sniedzējs ir saņēmis licenci, lai pakalpojumus sniegtu Latvijā. To iespējams izdarīt Latvijas Bankas tirgus dalībnieku datubāzē šeit.
Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska informē, ka investīciju krāpšanas 2023. gadā bija otrs izplatītākais krāpšanu veids (uzreiz pēc telefonkrāpšanas jeb vikšķerēšanas).
Pērn policija saņēmusi informāciju par investīciju krāpšanu rezultātā iedzīvotājiem izkrāptiem vairāk nekā 3,45 miljoniem eiro.
Šī gada pirmajos divos mēnešos policijā vērsušies iedzīvotāji, kuriem viltus investīciju platformās izkrāpti vairāk nekā 425 000 eiro.
Gadījumā, ja notikusi krāpšana, sākotnēji par to jāziņo savai bankai un pēc tam jāvēršas ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
