FOTO: Freepik.
Līdz 2. jūlijam sabiedriskajai apspriešanai nodoti grozījumi noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu. Tie paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk. Šāds ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.
Kā norādīts grozījumu projekta anotācijā, Ministru kabineta (MK) 2021. gada 17. augusta noteikumu Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” grozījumu mērķis ir pilnveidot sliekšņu deklarāciju iesniegšanas regulējumu – nodrošināt skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicināt labprātīgu nodokļu saistību izpildi.
Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu Pasākumu plāna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai 2024.–2026. gadam iekļauto pasākumu par stratēģiskās analīzes veikšanu, kas vērsts uz NILLTPFN likuma subjektu ziņošanas kvalitātes un skaita pieaugumu, nosakot:
Paredzētās izmaiņas nosaka jaunu kārtību, kādā FID nosūta Valsts ieņēmumu dienestam (VID) NILLTPFN likuma subjektu ziņojumus un sliekšņa deklarāciju valsts ieņēmumu jomā.
Ar MK noteikumu projektu plānots noteikt, ka NILLTPFN likuma subjektiem, kuru darbība saistīta ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem un kuri sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas FID gadījumos, kad:
Saskaņā ar Latvijas Finanšu nozares asociācijas aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu no 750 eiro, viena mēneša laikā FID un VID iegūtu informāciju par aptuveni 28 000 fiziskām personām, kas veikušas skaidras naudas iemaksas aptuveni 43 miljonu eiro apmērā, un aptuveni par 18 000 juridiskajām personām, kas kredītiestāžu kontos iemaksas veikuši aptuveni 83 miljonus eiro.
Savukārt, nosakot skaidras naudas izmaksas darījumu no 1500 eiro, mēneša laikā sliekšņa deklarācijās tiktu ietverta informācija par aptuveni 3769 fiziskām personām, kas veikušas izmaksas 23 miljonu eiro apmērā, un 540 juridiskām personām, kas veikušas skaidras naudas izmaksas aptuveni 60 miljonu eiro apmērā.
Grozījumi MK noteikumos NILLTPFN likumu subjektu loku plāno papildināt ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām, uz kurām attieksies noteiktais sliekšņa deklarācijas iesniegšanas pienākums. Noteikumu projekta anotācijā norādīts: tas nepieciešams tāpēc, ka brokeru sabiedrību segmentam piemītošais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risks tiek vērtēts kā vidēji augsts.
Izmaiņas paredz samazināt sliekšņa deklarācijas apmēru no 5000 eiro uz 1500 eiro kapitālsabiedrībām un kredītiestādēm, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu.
Sliekšņa pazemināšana valūtu tirdzniecībā nodrošinās FID ar plašāku informācijas apjomu, līdz ar to ļaus analizēt klientu struktūru un novērot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumu tendences, teikts anotācijā.
Plašāk par tēmu >>
Noteikumu grozījumi paredz, ka sliekšņa deklarācijas nevajadzēs iesniegt apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, un privātajiem pensiju fondiem.
Kā piedalīties publiskajā apspriešanā Ar noteikumu projektu iespējams iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Lai piedalītos publiskajā apspriešanā, jāatver Tiesību aktu projektu publiskā portāla (TAP portāla) sadaļa “Sabiedrības līdzdalība”. Jāizvēlas un jāatver konkrētais tiesību akts (noteikumu projekts ir pieejams šeit), augšējā labajā stūrī jānospiež poga “Pieteikties”, kā arī jānorāda, ka esat privātpersona. Lai turpinātu, jāautentificējas sistēmā ar identifikācijas rīkiem, piemēram, internetbanku, eID, “eParaksts mobile”, “Smart-ID”. Izteikt priekšlikumus un iebildumus par noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”” var līdz 2. jūlijam. |
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
Noderīgi resursi
Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām