Sabiedriskajā apspriešanā: klienta izpēti veiks no zemāka valūtas darījuma apjoma

Likumprojekta mērķis ir: 

• precizēt darījuma summas slieksni, no kura ir jāveic klienta izpēte pirms gadījuma rakstura valūtu tirdzniecības darījuma, kas tādējādi mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus valūtu tirdzniecības sabiedrību sektorā;
• deleģēt Ministru kabinetu noteikt gadījumus, kārtību un apjomu, kādā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas, tādējādi paplašinot nododamās informācijas apjomu un institūciju loku. 

Sektora risks – anonimitāte 

Patlaban saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 11. pantu likuma subjekts veic klienta izpēti, ja tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 eiro. Tas nozīmē, ka klienta izpētes pasākumi, tajā skaitā klienta identifikācija, netiek veikti, ja darījuma kopējā summa nesasniedz 1500 eiro.  

Likuma grozījumu autori – Finanšu ministrija – anotācijā norāda, ka šādas NILLTPFN likuma prasības nesasniedz likuma mērķi un neļauj tās efektīvi piemērot. 

Ar valūtu tirdzniecību skaidrā naudā Latvijā nodarbojas kredītiestādes un valūtu tirdzniecības sabiedrības. No šādu darījumu kopējā apjoma lielāko daļu veic tieši valūtu tirdzniecības sabiedrības – 2023. un 2024. gadā tās veikušas 98% darījumu.  

Valūtu tirdzniecības sabiedrību kopējais valūtu tirdzniecības darījumu apjoms 2024. gadā sasniedzis 197 miljonus eiro. 

Latvijas Bankas uzraudzības dati liecina, ka 2024. gadā no kopējā valūtu tirdzniecības darījumu skaita anonīmi tika veikti 93,6% darījumu. Saskaņā ar Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā par 2020.–2022. gadu sniegto informāciju darījumu anonimitāte ir viens no sektora riskiem. 

Lai NILLTPFN risku pārvaldība valūtu tirdzniecības sektorā būtu efektīvāka, ar grozījumiem 11. pantā paredzēts noteikt, ka klienta izpēte tiek veikta, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1000 eiro vai mazāku summu, kuru noteicis likuma subjekts, pamatojoties uz tā darbības risku novērtējumu. 

Pienākums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem 

Sākot ar 2024. gada 30. decembri, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiek atzīti par finanšu iestādēm un uz tiem ir attiecināmas NILLTPFN likuma prasības, tai skaitā prasības NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

Ar grozījumiem NILLTPFN likuma 10. pantā plānots noteikt, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums iecelt par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgo darbinieku gan augstākajā vadībā, kas nodrošina NILLTPFN prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas nodrošina NILLTPFN prasību praktisko izpildi. 

Lielāka atgriezeniskā saite 

Direktīvas 2015/849 46. panta trešā daļa noteic, ka dalībvalstis nodrošina, lai tad, kad tas ir iespējams, atbildīgajiem subjektiem savlaicīgi tiktu sniegta informācija par to, cik efektīvi ir bijuši ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu un kādi pasākumi pēc tam ir veikti. 

NILLTPFN likuma 39. panta otrās daļas 1. punkts noteic, ka FID informē likuma subjektu par faktu, ka informācija 55. pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai. Šāds regulējums sašaurina informācijas apjomu, kuru FID ir tiesības sniegt likuma subjektiem, proti, ir izslēgta iespēja sniegt atgriezenisko saikni par gadījumiem, kad to sniegtā informācija ir ietverta, veicot starptautisko informācijas apmaiņu, kas ir noteikta 62. pantā, vai sniedzot atbildes uz saņemtajiem pieprasījumiem, pamatojoties uz 56. pantu. Vienlaikus atgriezeniskā saikne ir būtisks elements turpmāko ziņojumu iesniegšanās procesā. 

Līdz ar likuma grozījumiem plānots paplašināt informācijas apjomu, kuru FID būs tiesīgs sniegt likuma subjektiem likuma 55., 56. un 62. pantā noteiktajā kārtībā. 

Paplašinās nododamās informācijas apjomu 

Likuma 51. panta pirmās daļas 18. punkta redakcija noteic, ka FID pienākums ir nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) NILLTPFN likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu VID) un sliekšņa deklarācijas. Tāpat attiecīgi likuma 31.⁶ panta trešās daļas 4. punktā Ministru kabinets (MK) ir deleģēts noteikt kārtību, kādā FID nosūta VID likuma subjekta ziņojumus par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā un sliekšņa deklarācijas. 

Vienlaikus ir identificēta nepieciešamība paplašināt nododamās informācijas apjomu un institūciju loku, kam informācija varētu būt vajadzīga. Ievērojot minēto, jānosaka atvieglots mehānisms, kurā FID ir pienākums sniegt informāciju, ko deleģēts noteikt MK.  

Līdz ar to ir jāgroza minētās tiesību normas. Ar grozījumiem paredzēts, ka MK noteiks gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas. Tādējādi MK paredzēs, kādām institūcijām ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas varēs tikt sniegtas, lai institūcijas attiecīgo informāciju varētu izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai. 

Regulāra informācijas apmaiņa 

Ar grozījumiem NILLTPFN likumā jaunā redakcijā tiek izteikts 54. pants, kas nosaka valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pienākumu nodrošināt FID tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā, izmantojot informācijas sistēmu savstarpēju mijiedarbību datu sniegšanas procesā. 

Likuma 54. panta otrajā daļā ir MK ir deleģēts noteikt: 

• kārtību, kādā valsts un pašvaldību institūcijas sniedz FID šā panta pirmajā daļā minēto informāciju vai nodrošina piekļuvi informācijas sistēmās uzkrātajai informācijai tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā; 
• kārtību, kādā FID pieprasa un saņem šā panta pirmajā daļā minēto informāciju vai piekļūst informācijas sistēmās uzkrātajai informācijai; 
• informācijas sistēmas, attiecībā uz kurām to pārzinim ir pienākums FID nodrošināt šā panta pirmajā daļā minēto informācijas pieejamību automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā; 
• šā panta pirmajā daļā minētās informācijas apjomu, kura FID ir pieejama automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās. 

Ar grozījumiem NILLTPFN likumā tiks paplašināts pārstāvēto institūciju loks FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā ar uzraudzības un kontroles institūcijām un institūcijām, kurām ir būtiska loma NILLTPFN un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.