Saeimā skata grozījumus NILLTPFN likumā. Uzlabos informācijas pieejamību klienta izpētes veikšanai

2025. gada 18. septembrī Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, kura mērķis ir drošākas finanšu vides izveidošana, ēnu ekonomikas mazināšana, tāpat arī labākas sadarbības veicināšana starp valsts iestādēm un privāto sektoru.

Likumprojekts paredz:

• ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFNL) subjektiem būs jāveic klienta izpēte arī pie ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījumiem zem 1500 eiro, ja to pamato paaugstināts risks, ko nosaka pats subjekts atbilstoši klienta darbības risku novērtējumam;
• pienākumu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem par NILLTPFN prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelt gan augstākajā vadībā, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā;
• precizēt veidu, kādā valsts un pašvaldību institūcijas nodrošinās Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) tā funkciju veikšanai nepieciešamo informāciju, – rakstveidā, tiešsaistē vai automatizētas un regulāras datu apmaiņas veidā informācijas sistēmās;
• ka Ministru kabinets noteiks gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas;
• precizēt NILLTPFNL normas par FID atgriezeniskās saites sniegšanu šā likuma subjektiem;
• paplašināt pārstāvēto institūciju loku FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā ar uzraudzības un kontroles institūcijām un tām institūcijām, kurām ir būtiska loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā.

Klienta izpēte valūtu tirdzniecības sabiedrībās arī tad, ja darījuma summa nepārsniedz 1500 eiro

Atbilstoši anotācijā sniegtajai informācijai šobrīd klienta izpēte kapitālsabiedrībā, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, jāveic tikai tad, ja darījuma summa pārsniedz 1500 eiro.

Ar likumprojektu plānots noteikt, ka kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, turpmāk būs jāveic klienta izpēte arī pie mazākām summām, ja tās pašas to noteiks, pamatojoties uz risku novērtējumu.

Izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu iespēju sadalīt lielus darījumus mazākos, tādējādi izvairoties no uzraudzības, vēstīts anotācijā.

Likumprojektā paredzēts NILLTPFNL lietoto terminu “kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu” aizstāt ar terminu “valūtu tirdzniecības sabiedrība”.

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums iecelt divus atbildīgos darbiniekus

Ar likumprojektu iecerēts pastiprināt prasības kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, lai uzlabotu cīņu pret NILLTPF.

Proti, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būs pienākums iecelt divus atbildīgos darbiniekus – gan augstākajā vadībā (uzraudzīs, vai tiek ievērotas NILLTPFNL prasības stratēģiskā līmenī), gan iekšējās kontroles struktūrvienībā (praktiski īstenos kontroles pasākumus, veiks klientu izpēti, uzraudzīs darījumus u. tml.).

Kā skaidrots anotācijā, sākot ar 2024. gada 30. decembri, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji tiek atzīti par finanšu iestādēm un uz tiem ir attiecināmas NILLTPFNL prasības, tai skaitā prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei.

Uzlabos informācijas pieejamību klientu izpētes veikšanai

Likumprojektā NILLTPFNL 5.¹ pantu paredzēts papildināt ar jaunu 3.¹ daļu, kas noteiks Ministru kabinetam pilnvarojumu izdot noteikumus par kārtību, kādā likuma subjekti NILLTPFNL noteikto pienākumu izpildei pieprasa un saņem ziņas, un šā panta otrajā daļā minēto un Nederīgo dokumentu reģistra valsts informācijas sistēmu pārziņi izsniedz ziņas, izmantojot Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR), kā arī saņemamo informācijas apjomu un glabāšanas kārtību.

Plānots, ka likuma subjekti, piemēram, bankas, kurām ir savas informācijas sistēmas, varēs saņemt nepieciešamo informāciju, tieši pieslēdzoties DAGR, savukārt likuma subjekti, kuriem nav savu informācijas sistēmu, vajadzīgo informāciju varēs saņemt, izmantojot elektronisko pakalpojumu, kas tiks izvietots valsts pārvaldes pakalpojumu portālā (latvija.gov.lv).

FID ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas saņems plašāks institūciju loks

Likumprojektā paredzēts, ka Ministru kabinets noteiks gadījumus, kārtību un apjomu, kādā FID nosūta ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas.

Kā akcentēts anotācijā, šobrīd FID pienākums ir nekavējoties nosūtīt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) NILLTPFNL subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu nodokļu jomā (ja minētajā ziņojumā ir ietverta norāde par ziņojuma iesniegšanu VID) un sliekšņa deklarāciju nodokļu jomā.

Ar likumprojektu iecerēts paplašināt nododamās informācijas apjomu un institūciju loku, kam informācija varētu būt nepieciešama. Respektīvi, Ministru kabinets noteiks, kādām institūcijām ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas varēs tikt sniegtas, lai institūcijas attiecīgo informāciju varētu izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.

FID būs pienākums sniegt atgriezenisko saiti ziņojumu iesniedzējiem

Kā norādīts anotācijā, NILLTPFNL subjektiem atgriezeniskā saite ir būtisks elements turpmāko ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem iesniegšanā.

Vienlaikus patlaban NILLTPFNL 39. pants ierobežo FID iespējas sniegt atgriezenisko saiti likuma subjektiem par iesniegtajiem ziņojumiem.

Likumprojekts paredz, ka FID turpmāk būs pienākums sniegt atgriezenisko saiti NILLTPFNL subjektiem par iesniegtajiem ziņojumiem, kad tas ir iespējams un neapdraud izmeklēšanu, kā arī valsts vai sabiedrības intereses.

Tādējādi ar likumprojektu plānots precizēt NILLTPFNL 51. panta pirmās daļas 3. punktu, nosakot pienākumu FID analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un, kad tas ir iespējams, neapdraudot kriminālprocesa, valsts vai sabiedrības intereses, informēt par to likuma subjektus un uzraudzības un kontroles institūcijas.

Turklāt anotācijā uzsvērts, ka sniegtā informācija tiks anonimizēta un tajā nebūs ietvertas norādes par konkrētu adresātu, kam informācija ir sūtīta, kā arī tās izplatīšanas veidi.

Paplašinās pārstāvēto institūciju loku FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā

Pašreiz saskaņā ar NILLTPFNL 55. panta otro daļu FID koordinē operatīvās darbības subjektu, izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, VID, kā arī NILLTPFNL subjektu sadarbību. Minētais tiek īstenots, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu. Sadarbības koordinācijas grupu sasauc FID pēc savas iniciatīvas vai tad, ja to ierosina vismaz viena no iesaistītajām institūcijām. Ja nepieciešams, sadarbības koordinācijas grupā var pieaicināt NILLTPFNL subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas pārstāvi, pausts anotācijā.

Ar likumprojektu iecerēts paplašināt pārstāvēto institūciju loku FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā. Kā paskaidrots anotācijā, izmaiņas vajadzīgas, lai FID koordinētajā sadarbības koordinācijas grupā varētu iesaistīt arī citas institūcijas (piemēram, sankciju kontekstā – Ārlietu ministriju vai citas institūcijas), kurām ir būtiska loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju atbilstības jautājumos, kā arī predikatīvu noziedzīgu nodarījumu novēršanā (piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Konkurences padome).

Sekot līdzi likumprojekta izskatīšanai, kā arī iepazīties ar visām plānotajām izmaiņām var šeit.