2025. gada 9. oktobrī stāsies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/886 prasība visiem eiro maksājumu pakalpojuma sniedzējiem nodrošināt zibmaksājumus.
Kā skaidro Finanšu nozares asociācija (FNA), zibmaksājumu galvenā pievienotā vērtība ir ātrums un pieejamība.
“Maksājumi tiks izpildīti līdz 10 sekundēm neatkarīgi no tā, vai tie veikti, izmantojot internetbanku, mobilo lietotni vai bankas filiāli,” norāda FNA.
Jāpiebilst, ka Latvijā zibmaksājumi banku klientiem vietējos pārskaitījumos nav nekas jauns jau vairākus gadus, tomēr pēc regulas prasību stāšanās spēkā klienti zibmaksājumus varēs izmantot visā eirozonā, kas līdz šim nebija pilnībā iespējams.
Turklāt, kā uzsver bankas “Citadele” Kontu un maksājumu daļas vadītāja Agnese Šterna, regula paredz, ka zibmaksājuma komisijas maksa nedrīkstēs pārsniegt tradicionālā pārveduma cenu.
“Šī prasība būs īpaši nozīmīga Eiropas banku klientiem, jo vairākās valstīs par zibmaksājumiem joprojām tiek piemērota augstāka komisijas maksa nekā par parastajiem maksājumiem. Latvijā un pārējās Baltijas valstīs minētā prakse nekad nav pastāvējusi – zibmaksājumi kopš to ieviešanas nav bijuši dārgāki par tradicionālajiem naudas pārvedumiem,” paskaidro A. Šterna.
Lielāks risks krāpniecībai
Bankas “Swedbank” Baltijas maksājumu nodaļas vadītājs Mareks Kovaļevskis LV portālam akcentē, ka zibenīgi maksājumi var nozīmēt arī zibenīgu zaudējumu risku. Tādēļ, izmantojot zibmaksājuma pakalpojumu, klientiem jābūt īpaši uzmanīgiem un drošiem par to, kam viņi naudu sūta.
“Apstrādājot maksājumu dažu sekunžu laikā, atsaukšanas process, apzinoties kļūdu, ir neiespējams, jo maksājums jau sasniedzis saņēmēja kontu citā bankā,” stāsta M. Kovaļevskis.
Šāda neuzmanība ir īpaši bīstama krāpniecības gadījumos.
“Ja krāpnieki izmanto zibmaksājumu priekšrocības, tad bieži vien, kamēr klients saprot, ka ir apkrāpts, maksājums jau ir pārskaitīts vairākām bankām, apgrūtinot un paildzinot atgūšanas procesu. Tāpēc aicinām klientus pirms maksājuma veikšanas rūpīgi pārliecināties, kam un par ko naudas līdzekļi tiek pārskaitīti,” norāda bankas “Swedbank” pārstāvis.
Arī FNA atzīst, ka zibmaksājumu ātrums, kas nodrošina ērtības un nepārtrauktu naudas plūsmu jebkurā diennakts laikā, palielina risku kļūt par krāpnieku upuri.
Īpaši tas attiecas uz sociālās inženierijas gadījumiem, kad krāpnieki izmanto psiholoģisko spiedienu, steidzināšanu vai viltus informāciju, lai panāktu maksājuma veikšanu.
“Zibmaksājuma atsaukšana konkrētajos gadījumos ir sarežģīta un parasti iespējama tikai ar saņēmēja piekrišanu,” skaidro FNA.
Bankām jānodrošina iespēja pārbaudīt maksājuma saņēmēju pirms darījuma izpildes
Lai mazinātu krāpšanas riskus, regula paredz bankām pienākumu nodrošināt klientiem iespēju pārbaudīt maksājuma saņēmēju pirms darījuma izpildes.
FNA norāda, ka pirms maksājuma apstiprināšanas banka salīdzinās klienta norādīto maksājuma saņēmēja vārdu, uzvārdu vai uzņēmuma nosaukumu ar IBAN numuru saņēmēja bankā. Klients saņems informāciju par pārbaudes rezultātu un pats pieņems lēmumu, vai darījumu turpināt.
“Klientam jāpievērš īpaša uzmanība gadījumos, kad tiek konstatēta nesakritība vai pārbaudi nebija iespējams veikt, jo maksājuma izpildi varēs apstiprināt neatkarīgi no tās,” uzsver FNA.
Attiecīgais pakalpojums būs bez papildu maksas. Atsevišķas bankas Latvijā saviem klientiem to jau piedāvā.
Pakalpojums var radīt klientam neskaidrības vai satraukumu
Bankas “Citadele” Kontu un maksājumu daļas vadītāja A. Šterna akcentē, ka regulā paredzētais klientu finanšu ikdienā ienesīs pozitīvas pārmaiņas, jo uzlabos maksājumu drošību un zibmaksājumu pieejamību, vienlaikus tas varētu radīt dažas neērtības maksājumu sagatavošanā.
“Tā kā jaunā prasība – pārliecināties par saņēmēja atbilstību norādītajam kontam – būs obligāta, iedzīvotājiem jārēķinās, ka maksājuma sagatavošanai turpmāk būs vajadzīgs viens papildu solis,” zina teikt bankas pārstāve.
Lai pārbaude noritētu veiksmīgi, klientiem būs precīzi un pilnā apmērā jāievada saņēmēja vārds, uzvārds vai uzņēmuma nosaukums, jo jebkuras neatbilstības dēļ var tikt izplatīts brīdinājums par nesakritību ar datiem saņēmēja bankas pusē. Bankā uzskata: lai gan maksājumu būs iespējams apstiprināt arī tad, ja pārbaudes rezultāts uzrādīs daļēju sakritību vai nesakritību, šāds brīdinājums var radīt klientam neskaidrības vai satraukumu.
Līdz ar to, lai atvieglotu maksājumu veikšanu un izvairītos no datu atkārtotas ievades, A. Šterna iesaka klientiem izmantot maksājumu šablonus, kuros biežākie naudas saņēmēji jau būs saglabāti, tādējādi padarot maksājumu veikšanu nākotnē vienkāršāku un ērtāku.
