Krāpnieki izmanto vietni booking.com un piedāvā īpaši izdevīgus pakalpojumus
“Viena no pēdējos gados komplicētākajām krāpšanas shēmām ne tikai ietver atpūtniekus kā galveno apkrāpšanas mērķi, bet arī vērsta uz viesmīlības pakalpojumu sniedzējiem (viesnīcām, viesu namiem utt.), kas izmanto booking.com platformu,” LV portālam stāsta Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV.
Kā paskaidro CERT.LV, krāpnieki, izliekoties par viesnīcas klientiem, nosūta viesnīcai e-pastā ļaundabīgu pielikumu, tekstā to pamatojot kā pases kopiju, izrakstu no bankas konta vai dokumentu par ārsta noteiktiem veselības ierobežojumiem. Patiesībā pielikums slēpj datorvīrusu, kas zog sensitīvu informāciju, tostarp paroles no upura iekārtas. Šādā veidā krāpnieki piekļūst viesnīcas kontam admin.booking.com, no kura iekšējā saziņas platformā tālāk izsūta oficiālu ziņu klientiem ar lūgumu vēlreiz it kā kļūdas vai jaunas booking.com politikas dēļ apstiprināt maksājuma datus.
“Tā kā ziņa nāk no oficiālā viesnīcas booking.com konta, klientam nav iemesla apšaubīt ziņas patiesumu,” norāda CERT.LV.
Tomēr, kā akcentē CERT.LV pārstāvis, atsūtītajā ziņā, lūdzot apstiprināt maksājuma informāciju, iekļauta saite, kas ved uz krāpnieku veidotu ārēju vietni, kura vizuāli ir līdzīga booking.com mājaslapai, taču, uzmanīgāk apskatot saites adresi, redzams, ka tai nav saistības ar oficiālo booking.com mājaslapu.
CERT.LV atklāj, ka ticamības veicināšanai krāpnieciskajā vietnē var parādīties pat klienta vārds, uzvārds un rezervētās viesnīcas cena, ko krāpnieki ieguvuši no iepriekš uzlauztā viesnīcas booking.com konta.
Ievadot kartes datus attiecīgajā vietnē, tie automātiski nonāk krāpnieku rokās.
Par krāpšanu, izmantojot vietni booking.com, LV portālam stāsta arī “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis. Viņš norāda, ka ik pa laikam bankā tiek saņemti klientu ziņojumi par it kā konkrētās vietnes vārdā saņemtiem e-pastiem, kuros iekļauts aicinājums apstiprināt rezervāciju, ievadot kartes datus vai veicot maksājumu uz noteiktu kontu. Sūtījumos uzsvērts: ja minētā darbība netiks paveikta, rezervāciju atcels.
Saņemot attiecīgo e-pastu, gan CERT.LV, gan “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs iesaka vispirms sazināties ar vietni booking.com tās oficiālajā saziņas kanālā vai viesu uzņēmēju, lai noskaidrotu, vai ziņa nosūtīta pamatoti.
Eksperti piebilst, ka papildu uzmanība noderēs, rezervējot vai iegādājoties pakalpojumu arī jebkurā citā vietnē. Īpaši, ja brauciens uz izvēlēto valsti un naktsmītnes, izklaižu un ekskursiju piedāvājums ir par zemāku cenu nekā citviet, kā arī gadījumā, ja pakalpojumu piedāvā iegādāties persona, kura kādu iemeslu dēļ to pati vairs nevar izmantot, tāpēc pārdod tālāk. Arī šādās situācijās, pirms iegādāties pakalpojumu par īpaši zemu cenu vai no svešinieka, ieteicams vispirms internetā apskatīt visu pieejamo informāciju par attiecīgo pārdevēju.
Publisko Wi-Fi un kartes datu nolasīšanas riski
“Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma LV portālam stāsta, ka ceļojuma laikā visbiežāk tiek īstenotas naudas un maksājumu kartes zādzības, tāpēc svarīgi norēķinu karti neizlaist no redzesloka un, piemēram, neatstāt viesnīcas numurā.
Eksperte iesaka izvairīties no publisko Wi-Fi tīklu lietošanas, piekļūstot norēķinu kontiem vai veicot darījumus tiešsaistē, jo pastāv risks, ka krāpnieks pārtvers publiskā tīkla datus.
Tāpat apkrāpšanas risku ceļojumos rada bankas karšu lasītāji jeb skimeri. Kā paskaidro “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte, tā ir iekārta, kuru krāpnieks uzstāda virs bankomāta vai maksāšanas termināļa, tādējādi nolasot kartes datus darījuma veikšanas brīdī un pēc tam tos izmantojot pirkumiem.
“Baltijas valstīs vēl pirms desmit gadiem aktuālais karšu datu zādzības veids – skimeri – šobrīd vairs nav izplatīts, un reti kurš atceras par tādu krāpšanu.
Vienlaikus karšu skimeri joprojām ir iecienīti ASV – tos uzstāda bankomātos, veikalos, degvielas uzpildes stacijās un citviet.
Tādēļ pirms darījuma veikšanas jāpārbauda, vai iekārtai, kurā tiek ievietota karte, nav uzstādīta kāda viegli noņemama detaļa,” akcentē M. Celma.
Arī CERT.LV uzsver, ka no skimeriem īpaši jāuzmanās, dodoties uz ASV, kur izplatīta prakse ir pakalpojuma sniedzējam paņemt klienta karti, viņam neredzot, kas ar to tiek darīts un vai kartes dati netiek kopēti, izmantojot skimeri.
Jebkurā situācijā, norēķinoties ar karti, CERT.LV iesaka: pirms darījuma apstiprināšanas pārliecinies, ka ievadītā summa ir pareiza.
FOTO: Freepik.
Savukārt banka “Citadele” norāda arī citus tūristu apkrāpšanas veidus, kā, piemēram, taksometru pakalpojuma sniegšana par pārmērīgi augstu cenu, izlikšanās par vietējo gidu, lai izkrāptu ceļotāju naudu vai personīgo informāciju. “Luminor” bankas eksperte iesaka uzmanīties arī no personām, kuras pienāk uz ielas un vēlas it kā miermīlīgi iepazīties, sākotnēji dāvinot kādu preci, bet pēc tam uzstājot par samaksu.
Pirms došanās ceļojumā ieteicams sagatavoties
“Pirms došanās uz ārvalstīm ieteicams laikus iepazīties ar citu ceļotāju atsauksmēm par to, kurās vietās konkrētajā valstī jāuzmanās no kabatzagļiem, kur labāk norēķināties ar skaidru naudu, nevis bankas karti, no kādiem transportēšanas veidiem izvairīties utt. Citu ceļotāju pieredze bieži vien palīdz izvairīties no nepatīkamas “pēcgaršas” atvaļinājumam,” LV portālam skaidro “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs M. Pelcis.
Turpretī banka “Citadele” ceļotājiem iesaka iegādāties ceļojumu apdrošināšanu, kura atlīdzina arī naudas zādzību, un saglabāt pieejamā vietā tās noteikumus un kontaktinformāciju, kas kritiskā brīdī ietaupīs laiku.
Tāpat banka mudina atvērt atsevišķu kontu ceļojumiem un izņemt norēķinu karti, kas paredzēta izmantošanai tikai ceļojumos.
“Minētajā kartē ieteicams glabāt mazāku naudas summu un uzlikt zemākus limitus,” norāda banka.
Turklāt ir noderīgi izpētīt bankas mobilās lietotnes iespējas, kur var iestatīt paziņojumu saņemšanu, kad ar karti veikts maksājums vai izņemta nauda no bankomāta, kā arī atzīmēt, kādus maksājumus atļauts vai aizliegts veikt internetā, un nokārtot citas ceļotājiem noderīgas lietas, klāsta banka “Citadele”.
Ja esi apkrāpts, nekavējoties ziņo bankai un policijai
Bankas akcentē, ka lielākam apkrāpšanas riskam ir pakļauti nepieredzējuši ceļotāji un vecāka gadagājuma cilvēki, tomēr krāpnieka slazdos var attapties ikviens, jo naudas izvilināšanas metodes nemitīgi mainās.
“Ja ceļotājs konstatējis, ka ir apkrāpts, izpausti kādi dati, jāvēršas iestādē, kas var palīdzēt apturēt datu izmantošanu. Proti, ja ir izpausti kartes dati, noteikti jāvēršas kartes izdevējbankā, lai bloķētu vai ierobežotu kartes izmantošanu. Papildus obligāti jāziņo konkrētās valsts policijai,” skaidro “SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs.
Savukārt “Luminor” bankas krāpšanas novēršanas eksperte uzsver: gadījumā, ja tiek konstatēts, ka cita persona ar konta līdzekļiem veikusi neatļautus darījumus vai notikusi kartes zādzība, arī pats cietušais var nobloķēt karti internetbankā vai mobilajā aplikācijā. Tomēr arī tādā gadījumā nekavējoties jāsazinās ar banku un policiju.
“Pēc kartes nobloķēšanas banka veiks darbības, lai palīdzētu atgūt zaudētos līdzekļus, piesakot darījumu apstrīdēšanu. Kartes darījumu apstrīdēšana ir noteikts process, kuru regulē norēķinu kartes izdevējs. Attiecīgie noteikumi nosaka situācijas, kurās darījumu apstrīdēšana ir vai nav iespējama. Ja krāpnieciskā darījuma saņēmējs ir skaidri nosakāms pakalpojuma sniedzējs, tad līdzekļu atgūšanā var palīdzēt cietušā saziņa ar pakalpojuma sniedzēju, informējot par krāpšanu,” stāsta M. Celma.
“SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs akcentē: ja krāpnieciskais naudas pārskaitījums būs veikts, cietušajam apstiprinot maksājumu, piemēram, Smart-ID lietotnē, nozagto naudu būs gandrīz neiespējami atgūt.
