Finanšu izlūkošanas dienestam būs tiesības noteikt sankciju izņēmumus

Sankciju regulējums ir gana plašs un sazarots. Iepriekš FID priekšnieks Toms Platacis intervijā LV portālam attiecībā uz sankciju pārraudzības deleģējumu teica, ka šobrīd uzņēmumi nezina, kur vērsties, jo daļa sankciju jautājumu ir uzticēti Latvijas Bankai, daļa – Ārlietu ministrijai, bet FID jāziņo par sankciju neievērošanu. 

Patlaban sankciju izpildes sistēmu Latvijā varētu raksturot kā decentralizētu. Tas principā nav slikti, ja skatāmies uz situāciju, kāda tā pastāvēja līdz 2022. gadam, kad sankciju apiešanas riski Latvijā bija mēreni vai pat zemi. Sankciju režīmi, kas Latvijai bija saistoši, galvenokārt attiecās uz tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Irāna un Venecuēla. Protams, bija arī sankcijas pret Baltkrieviju un 2014. gadā noteiktās sankcijas pret Krieviju, bet tās tika pietiekami ierobežotas apjomā un tvērumā. Tobrīd pastāvošais tiesiskais regulējums bija pietiekams, lai šāda decentralizēta sistēma varētu efektīvi darboties. 

Tomēr visu mainīja notikumi 2022. gada 24. februārī, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā. No Eiropas Savienības (ES) puses pret Krieviju tika noteiktas vairākas bezprecedenta sankciju kārtas. Tik plaša apjoma sankcijas pret tik nopietnu ekonomiku, kā Krievija, kas turklāt ir Latvijas kaimiņvalsts, nekad iepriekš nav noteiktas. Tādējādi tas radīja būtiskus izaicinājumus gan privātajā, gan publiskajā sektorā.  

Privātais sektors, saskaroties ar jauno tiesisko realitāti, kur ir ļoti daudz piemērojamu sankciju, bieži vien nezināja, kā tās praktiski izpildīt.  

Radās pieprasījums pēc vienas centrālās iestādes, kurā šādos gadījumos vērsties.  

Situāciju publiski varēja raksturot šādi: kad rodas jautājums saistībā ar sankcijām, sāc spēli, proti, uzmini, kas būs kompetentā iestāde, kurā konkrētajā gadījumā vērsties! Potenciālie adresāti varēja būt Latvijas Banka (LB), Ārlietu ministrija (ĀM), Valsts ieņēmumu dienests (VID), FID. Vienlaikus bija jautājumi, uz kuriem vispār neviena iestāde nebija kompetenta atbildēt.  

Līdz ar to, sankcijām arvien paplašinoties tvērumā un apjomā, politikas veidotāji secināja, ka nepieciešams veidot vienu kompetento iestādi, un par labāko risinājumu atzina attiecīgo funkciju piešķiršanu FID.  

Ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas stājas spēkā 1. aprīlī, noteikts, ka FID ir kompetentā iestāde, piemērojot visās ES regulās un lēmumos paredzēto sankciju izņēmumus. Kādi tieši būs FID pienākumi?  

FID būs funkcijas, kuras valstī ir pilnībā jaunas, kā arī tādas, kas tiek pārņemtas no citām iestādēm.  

Viens no izaicinājumiem, kuru politikas veidotājiem nācās atrisināt, bija tas, ka nepastāvēja viena kompetentā iestāde, kurā vērsties, kad nepieciešams piemērot sankciju izņēmumus. 

Tie var būt gadījumi, kad sankciju subjektam jānodrošina pamatvajadzības, piemēram, jāiegādājas pārtika, medikamenti, vai jāmaksā nodokļi un nodevas. Ir arī cita veida izņēmumi, kas attiecas uz finanšu sankcijām – konkrēti darījumi, kas ir atļauti. Piemēram, situācijā, kad sankciju subjektam ir parādsaistības vai tiesas procesā tiek piedzīti noteikti līdzekļi, lai izpildītu konkrētās saistības, iesaldētie līdzekļi var tikt atbrīvoti. 

Pastāv arī sankciju izņēmumi, kas saistīti ar preču importu un eksportu. Šajā gadījumā sankciju subjektiem vai personām, kas vēlas veikt darbības, uz kurām ir attiecināmas sankcijas, jāvēršas kompetentajā iestādē, lai saņemtu atļauju minētā darījuma veikšanai. No 1. aprīļa kompetentā iestāde būs FID, kam būs tiesības piešķirt atļaujas izņēmumu piemērošanai.  

Līdz šim daļu atļauju maksājumu veikšanai sniedza LB. Konkrētajā gadījumā LB vērsās kredītiestāde, nevis sankciju subjekts. Līdz ar to nosacīti bija tāds kā filtrs – klientam vajadzēja pārliecināt kredītiestādi, lai tā vērstos LB un prasītu atļauju izņēmuma piemērošanai. 

Līdz ar FID jaunajām funkcijām šāda filtra vairāk nebūs, respektīvi, sankciju subjekti vai personas, kas vēlas veikt darbību, kura ar sankcijām ir aizliegta, varēs vērsties FID. 

Iepriekš Latvijā nebija nevienas iestādes, kuras kompetencē būtu dot atļauju piemērot izņēmumu sankcijām pakļauto preču importam vai eksportam. Ir vairāki desmiti iespējamo scenāriju, kur pastāv šādi izņēmumi. Tie ir noteikti Eiropas Padomes Regulā Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā. Minētajā regulā tiek paredzētas visas sektorālās sankcijas – attiecībā uz preču importu un eksportu, mediju aizliegumiem, aizliegumiem piedalīties iepirkumos uzņēmumiem un virkne citu specifisku aizliegumu. 

Vairākiem aizliegumiem ir konkrēti izņēmumi – pie noteiktiem nosacījumiem nacionālā kompetentā iestāde (no 1. aprīļa – FID) var atļaut veikt šādu importa vai eksporta darījumu.  

Piemēram, var atļaut noteiktu preču eksportu uz Krieviju, ja tas nepieciešams, lai steidzami novērstu notikumu, kam var būt nopietna ietekme uz vidi. 

Pieļauju, ka nākotnē izņēmumu gadījumu maksājumu veikšanai varētu būt vairāk nekā preču importa un eksporta darījumiem.  

Precīzus skaitļus prognozēt ir sarežģīti, jo nav konkrētu datu, uz kuriem balstīties. LB saņemtie pieteikumi līdz šim bija ar banku filtru. Padarot procesu vienkāršāku (varēs vērsties tieši FID), pamatoti ir uzskatīt, ka attiecīgo gadījumu skaits pieaugs. Turklāt gaidāms, ka personu interese par izņēmumu gadījumu piemērošanu palielināsies, zinot, ka no 1. aprīļa konkrētie jautājumi būs vienas iestādes kompetencē.  

Cik atļauju preču importa un eksporta izņēmumiem izsniegsim, pašlaik prognozēt nav iespējams. Esam proaktīvi konsultējušies ar privāto sektoru, lai novērtētu, cik plaša būs interese par izņēmumu piemērošanu. Būsim gatavi dažādiem scenārijiem.    

Lai pieņemtu lēmumu, FID rīcībā jābūt pilnīgai un pamatotai informācijai par izņēmuma apstākļiem un atbilstību sankciju regulējumam. Kāda būs dokumentu iesniegšanas kārtība, ja uzņēmums vēlēsies izmantot izņēmuma statusu? 

Atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam sankciju subjektam vai personai, kas vēlas veikt darbības, uz kurām attiecināmas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, būs jāiesniedz pamatots rakstveida iesniegums.  

Tas nozīmē, ka pierādīšanas nasta attiecībā uz izņēmuma piemērošanu ir sankciju subjektam vai personai, kas vēlas veikt aizliegto darījumu.  

Jābūt pietiekami skaidram juridiskajam pamatojumam, kādēļ izņēmums ir nepieciešams. Ir vajadzīgs juridiskais pamatojums, kas izriet no normatīvajiem aktiem, ka šāds izņēmums ir pieļaujams. Tāpat pieteikumā jāapraksta, kādēļ attiecīgajos apstākļos konkrētajai personai būtu jāpiešķir izņēmums, lai veiktu noteiktu darījumu vai darbību. 

Iesnieguma par atļaujas izsniegšanu veidlapa būs pieejama FID tīmekļvietnē. Izvērtējot visus dokumentus, pie nosacījumiem, ko FID uzskatīs par atbilstošiem, 30 dienu laikā tiks pieņemts lēmums. FID lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju būs administratīvais akts, un to varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā atbilstoši Administratīvā procesa likumam. 

Likuma anotācijā ir uzsvērts, ka, ieviešot vienu galveno iestādi visos jautājumos par sankcijām, tiks nodrošināta lēmumu vienveidība un efektivitāte, kā arī atvieglota un vienkāršota saziņa starp privāto un publisko sektoru.   

Trīs mēnešu pārejas periodā, kopš grozījumu pieņemšanas 2023. gada 8. decembrī, FID veic daudz priekšdarbu, lai sagatavotos jaunajām funkcijām. Tas nozīmē gan informācijas sistēmu apgūšanu, gan darbaspēka piesaisti, gan jaunas tīmekļvietnes izstrādi, gan iekšējo normatīvo aktu un struktūrvienību reglamentu izstrādi u. c.  

Tas ietver arī informācijas pārņemšanu no LB un ĀM, lai nodrošinātu procesa pārņemšanu un mainītu esošo praksi tikai specifiski pamatotos gadījumos. 

FID veido kontaktus ar nacionālajām kompetentajām iestādēm citās ES dalībvalstīs, kā arī ārpus ES, lai dalītos ar pieredzi sankciju izpildes funkciju veikšanā.  

Jaunās funkcijas FID realizē, balstoties uz labākajām praksēm, kas ir sastopamas ES un ārpus tās.  

FID ir nacionālā kompetentā iestāde, ciktāl normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ko nozīmē šis statuss? 

Tas nozīmē, ka ikviena persona varēs vērsties ar iesniegumu FID saistībā ar jebkādiem sankciju jautājumiem, uzziņas pieprasījumiem, pieteikumiem par izņēmumu piemērošanu.  

No nacionālās kompetentās iestādes statusa izriet arī tas, ka personām būs jāziņo FID par sankciju izpildi. Ja banka ir iesaldējusi sankciju subjektu līdzekļus, par to būs jāziņo FID. FID saņem informāciju arī par citiem jautājumiem, par kuriem ir jāziņo nacionālajai kompetentajai iestādei, pamatojoties uz ES regulām. 

Lai novērstu risku, ka sabiedrība neapzināti iesaistās sankciju apiešanā, FID tīmekļvietnē tiks publicēta informācija par sankciju subjektiem, kuriem iesaldēti līdzekļi vai saimnieciskie resursi Latvijā.  

Piemēram, nekustamā īpašuma iesaldēšana nozīmē, ka to nedrīkst pārdot, īrēt, ieķīlāt. Minētās informācijas pieejamība palīdzēs nodrošināt, ka sankcijas tiek izpildītas korekti. 

Cik liela būs jaunā FID struktūra? 

Jauno funkciju īstenošanai FID ir izveidotas divas nodaļas – Sankciju izpildes nodaļa un Sankciju juridiskā nodaļa. Katrā no tām darbosies septiņi cilvēki, bet kopumā jaunajiem pienākumiem ir piešķirtas 19 amata vietas. Tās ietver arī IT speciālistus un administratīvos darbiniekus, kuri atbildēs par dokumentu, kas saistīti ar sankciju izpildi, apriti.   

Likuma grozījumi paredz atsevišķus izņēmumus, kad noteiktos gadījumos jāvēršas pie citām institūcijām. Piemēram, attiecībā uz darbībām ar precēm, kuru apriti regulē Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums, un ar humāniem apsvērumiem saistītiem izņēmuma gadījumiem lēmumu pieņem ĀM. Kurus jautājumus attiecībā uz sankcijām FID neregulēs? 

Normatīvie akti noteic trīs izņēmuma situācijas. Pirmā no tām –, lai saņemtu atļaujas, kas saistītas ar stratēģiskas nozīmes preču apriti, ar pieteikumiem jāvēršas ĀM, kur vairākus gadus pastāv Stratēģiskas nozīmes preču eksporta kontroles nodaļa, kas izskata šādus pieteikumus. Attiecīgo preču apritei ir nepieciešamas licences, kuras izsenis ir izsniegusi ĀM. 

Ministrija sniegs atļaujas arī izņēmuma gadījumiem, kuri saistīti ar humanitāriem mērķiem. Šis ir vairāk politisks jautājums. FID saglabā autonomiju un apolitisko statusu un nepieņem politiskus lēmumus. 

Atsevišķi izņēmumi skar Civilās aviācijas aģentūras un ostas kapteiņa kompetenci aviācijas un kuģošanas jomā, ja ir ārkārtas situācijas. 

Pats būtiskākais ierobežojums attiecas uz īpašiem ar nacionālo drošību saistītiem jautājumiem. Šādos gadījumos FID sagatavotu juridiski pamatotu atzinumu, taču gala lēmums par starptautisko vai nacionālo sankciju izņēmumu piemērošanu būtu jāpieņem Ministru kabinetam.  

Iepriekš minētie izņēmumi varētu skart tādu uzņēmumu darbību, kas būtu uzskatāmi par nacionālajai drošībai svarīgiem uzņēmumiem. 

FID ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem, kuros, iespējams, mēģināts apiet sankcijas. Kā personas un uzņēmumi ievēro sankciju prasības?  

Sankciju pārkāpšana ir finanšu noziegums, kam var sekot naudas atmazgāšana. Ņemot vērā sankciju saistību ar nacionālo drošību un ģeopolitisko situāciju, kopš 2022. gada 24. februāra sankciju apiešanas novēršana un apkarošana ir FID prioritāte. Tā ir bijusi FID līdzšinējā kompetence, kas joprojām saglabājas.  

2022. gadā saņēmām 281 aizdomīgu ziņojumu par iespējamu sankciju apiešanu, savukārt 2023. gadā bija jau 510 ziņojumu. Šī gada pirmajos divos mēnešos dinamika ir līdzīga – ap 50 ziņojumu mēnesī. 

Ziņojumu skaita pieaugums ir likumsakarīgs – ir paplašināts sankciju loks, aizvadītajā gadā ieviestas jaunas sankcijas, tādējādi ir vairāk potenciālo pārkāpumu.  

Lai veicinātu tiesisko noturību, FID ir izstrādājis vadlīnijas “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas”. 

Finanšu plūsmas uzrāda dažādus sankciju apiešanas gadījumus. Prevalē preču importa un eksporta aizlieguma apiešana, tai skaitā ar luksusa precēm. Pastāv mērķēto finanšu sankciju apiešanas mēģinājumi, kā arī centieni izvest uz Krieviju un Baltkrieviju skaidru naudu.  

FID analītiķi sankciju apiešanas jautājumos lielāku uzmanību pievērš ziņojumiem, kas norāda uz militāra rakstura, divējāda lietojuma vai ekonomiski sensitīvām precēm, tāpat arī mērķētām finanšu sankcijām. 

Visbiežāk pēc ziņojumu saņemšanas informāciju nosūtām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldei, Nodokļu un muitas policijas pārvaldei un Valsts drošības dienestam (VDD). Pērn minētajām iestādēm esam nosūtījuši 128 analītiskos materiālus.  

Latvijā patlaban ir ierosināti vairāk nekā 250 kriminālprocesu par sankciju pārkāpšanu, daļa no tiem, pamatojoties uz FID sniegto informāciju.  

Šobrīd Eiropas Padome izstrādā tiesību aktu, ar ko definēs noziedzīgus nodarījumus un sodus attiecībā uz ES sankciju pārkāpumiem. 

Direktīva drīzumā varētu tikt pieņemta, un tā noteiks, ka sankciju pārkāpšana būs noziegums visās 27 ES dalībvalstīs un personas būs saucamas pie kriminālatbildības. Patlaban tā nav, proti, dažās valstīs ir tikai administratīvā atbildība, turpretī Latvijā – tikai kriminālatbildība.  

Maza apmēra pārkāpumos (līdz 10 000 eiro) valstīm būs tiesības noteikt administratīvo atbildību.  

Pašlaik kriminālprocess par sankciju pārkāpšanu jāuzsāk arī tad, ja persona mēģina izvest uz Krieviju kaut vai vienu šampanieša pudeli 500 eiro vērtībā.  

Tā nav efektīva resursu izmantošana, un ar to, visticamāk, netiks sasniegti sankciju mērķi. Ērtāk būtu konfiscēt šampanieša pudeli, piemērot lielu sodu un kriminālprocesuāli, kas ir smagnējs process, vairāk koncentrēties uz nopietnākiem gadījumiem, lai radītu atturošu efektu un cilvēkus pārliecinātu, ka par sankciju pārkāpšanu draud kriminālatbildība un brīvības atņemšana.