Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju Finanšu izlūkošanas dienestā (FID) ievērojami pieaudzis saņemto ziņojumu skaits saistībā ar aizdomām par sankciju apiešanu. Savukārt aizvadītajā gadā tika pieņemti lēmumi par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 91,68 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa no tiem iesaldēti likvidējamajās kredītiestādēs.
2023. gadā FID saņēma 6108 aizdomīgu darījumu ziņojumus, tostarp 234 ziņojumus, kuros Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjekts uzsācis atturēšanos no darījuma veikšanas.
Atturēšanās ziņojumi pērn saņemti par 77% mazāk, salīdzinot ar 2022. gadu. Aizdomīgu darījumu ziņojumu un īpašu ziņojumu, kuros NILLTPFN likuma subjekts uzsācis atturēšanos no darījumu veikšanas, būtiskais kritums saistāms ar tendenci kopumā samazināties saņemto ziņojumu skaitam par aizdomīgiem darījumiem no likvidējamajām kredītiestādēm, norāda FID.
Atturēšanās ziņojumi tiek izmantoti krietni retāk, ja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija (NILL) saistīta ar predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kas veikts Latvijā. Šādos gadījumos ir mazāks risks, ka līdzekļi tiks pārvietoti ārpus Latvijas finanšu sistēmas, līdz ar to atturēšanās no darījuma veikšanas ne vienmēr ir nepieciešama.
2023. gadā FID pieņēmis lēmumus par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku 91,68 miljonu eiro apmērā. Aizvadītajā gadā iesaldēto līdzekļu apmēra samazinājums ir proporcionāls atturēšanās ziņojumu skaita kritumam (it īpaši no likvidējamajām kredītiestādēm) – lielākā daļa no iesaldētajiem līdzekļiem iesaldēti likvidējamajās kredītiestādēs.
FID rīkojumos juridisko personu valsts vairumā gadījumu nesakrīt ar līdzekļu patiesā labuma guvēja pases valsti. Minētais atspoguļojas arī iesaldēto līdzekļu apjoma sadalījumā pēc to iespējamās izcelsmes valsts, kur tikai 1,3 miljoni eiro jeb 1,4% saistāmi ar Latvijas fiziskās un juridiskās personas līdzekļiem, kur patiesais labuma guvējs ir Latvijas fiziskā persona.
Iesaldēto līdzekļu izcelsme lielākoties saistāma ar Krieviju, Ukrainu un Azerbaidžānu.
FID prognozē, ka nākotnē iesaldēto līdzekļu apmērs turpinās samazināties, jo, strādājot ar Latvijā veiktajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, nekavējoša līdzekļu iesaldēšana var nebūt nepieciešama, – daudz svarīgāka kļūst ātra informācijas nodošana tiesību aizsardzības iestādēm.
2023. gadā (tāpat kā 2021. un 2022. gadā) iesaldēto līdzekļu kopsummā nav ietverta iesaldēto finanšu instrumentu un nekustamo īpašumu vērtība, tāpēc ka iesaldēšanas brīdī tā ne vienmēr ir precīzi nosakāma un ar laiku var ievērojami mainīties, tādējādi radot būtiskas nesakritības starp iesaldēto un vēlākajos procesa posmos arestēto un konfiscēto līdzekļu un mantas aplēsto apmēru.
Pērn veiktās finanšu izlūkošanas rezultātā FID tiesībaizsardzības iestādēm (TAI), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) struktūrvienībām un Latvijas Bankai (LB) nodeva 565 ziņojumus. Visvairāk materiālu nosūtīts Valsts policijai (VP) – 53,5%.
Straujais VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldei un Valsts drošības dienestam (VDD) nosūtīto materiālu skaita pieaugums izriet no daudzskaitlīgi saņemtajiem ziņojumiem par sankciju iespējamu apiešanu.
Šāda nosūtīto materiālu attiecība gaidāma arī turpmākajos gados, norāda FID.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām starptautiskajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju FID ievērojami palielinājies saņemto ziņojumu skaits saistībā ar aizdomām par sankciju apiešanu. 2023. gadā saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar sankciju apiešanu.
Jāpiebilst, ka ar grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas stāsies spēkā 1. aprīlī, par kompetento iestādi, kurā vērsties, kad nepieciešams piemērot sankciju izņēmumus, ir noteikts FID.
Plašāk par tēmu >>
Atbilstoši Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumā par laikposmu no 2020. līdz 2022. gadam secinātajam FID turpina vairāk strādāt ar lietām, kuras saistītas ar nodokļu noziegumiem, korupciju un sankciju apiešanu.
Saskaņā ar NILLTPFN 50. panta pirmo daļu FID pamatuzdevums ir veikt aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli, kā arī iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, uzglabāt, analizēt un sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, ko var izmantot NILLTPF vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.
LV portāla infografika.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
