Par “naudas mūļiem” visbiežāk vervē jauniešus. Kādas ir iespējamās sekas?

Kas ir “naudas mūlis”? “Naudas mūlis” ir persona, kura citu personu uzdevumā savā bankas kontā saņem un nodod (elektroniski vai skaidrā naudā) tālāk trešajai personai nelegāli iegūtu naudu, saņemot par to atlīdzību vai komisijas maksu.

Videoanimācija: Kas ir “naudas mūļi”, “salmu vīri” un “lupatu lelles”

Ekonomisko lietu tiesa savas darbības pirmajos deviņos mēnešos, t. i., kopš 2021. gada 31. marta, ir saņēmusi 91 krimināllietu. No tām 74 jeb 81% veido lietas, kas ir kvalificētas pēc Krimināllikuma 195. panta un skar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (NILL). Savukārt no visām NILL krimināllietām “naudas mūļu” lietas veido 39%, tiešsaistes seminārā “Eiropas dienas noziegumos cietušajiem 2022” 22. februārī stāstīja Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāja palīdze Indra Pumpure.

Kādu sodu paredz Krimināllikums

Kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu ir paredzēta Krimināllikuma 195. pantā.

Krimināllikuma 195. pants sastāv no trim daļām un paredz sodus par NILL. Atkarībā no nozieguma smaguma par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pat 12 gadiem.

Pēc Krimināllikuma 195. panta nozieguma sastāvu veido noziedzīgi iegūti finanšu līdzekļi vai cita manta, kas izpaužas tās legalizēšanā.

Nozieguma subjekts var būt ikviena fiziska un pieskaitāma persona, kura līdz noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienai sasniegusi 14 gadu vecumu.

“Subjektīvo pusi raksturo tiešs nodoms. Formāla sastāva noziedzīgs nodarījums atzīstams par izdarītu ar tiešu nodomu, ja persona apzinājusies savas darbības vai bezdarbības kaitīgumu un to apzināti veikusi vai pieļāvusi,” norāda I. Pumpure.

Kādas darbības ir netīras naudas legalizācija

Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 5. pants definē, kādas darbības ir uzskatāmas par NILL:

noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;
noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;
citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

Kāds ir “naudas mūļa” profils

“Naudas mūļi” ir bezdarbnieki, studenti un ekonomiskās grūtībās nonākušas personas. Pārsvarā tie ir jaunieši (skolnieki, studenti) vecumā no 16 līdz 24 gadiem. Ekonomisko lietu tiesā visbiežāk kā “naudas mūļus” tiesā 18—21 gadus vecus jauniešus.

“Kāpēc tieši jaunieši? Tāpēc, ka viņiem trūkst pieredzes un zināšanu finanšu jomā, lai būtu spējīgi izvērtēt, kas slēpjas aiz pirmšķietami izdevīgiem un pat vilinošiem piedāvājumiem,” spriež tiesas pārstāve.

Kā notiek vervēšana

Visbiežāk vervētāji savus upurus uzrunā sociālajos medijos, sociālajās platformās, e-pastos vai saziņas lietotnēs, piemēram, WhatsApp, Telegram, Messenger, VKontakte u. c.

Parasti tas notiek attālināti e-vidē, tieši ar darba piedāvājumiem, solot iespēju strādāt no mājām un nopelnīt “labu, ātru un vieglu naudu”. Nereti tas tiek formulēts kā darba piedāvājums, aicinot kļūt par naudas pārskaitīšanas aģentu vai naudas pārveduma aģentu.

Ekonomisko lietu tiesas izskatītajās lietās “naudas mūļi” savervēti arī publiskajā sporta laukumā, skolas pīpētavā. Parasti to dara vienaudži (draugi un paziņas), kuri paši ar to nodarbojas un piedāvā iesaistīties.

“Naudas mūļu” darbības

Kādas darbības veic “naudas mūļi”? Persona, mantkārīgu motīvu vadīta, zinot, ka nav pamata saņemt viņas atvērtajā norēķinu kontā likumīgas izcelsmes naudas līdzekļus no sev nepazīstamām personām, nodod trešajai personai savu bankas konta numuru.

Ja personai jau ir bankas konta numurs, tā izmanto jau esošo, savukārt, ja nav, tad šim nolūkam speciāli atver jaunu.

Persona palielina savam norēķinu kontam piesaistītās maksājumu kartes skaidras naudas izņemšanas limitu.

Nereti prettiesiskie pārskaitījumi tiek veikti naktī vai vēlās vakara stundās. Visbiežāk tie ir izkrāpti finanšu līdzekļi no ārvalstīs dzīvojošām personām.

Pēc šī pārskaitījuma veikšanas – aptuveni pēc 10—15 minūtēm – persona no bankomātiem izņem šos finanšu līdzekļus (vairākas reizes no tā paša bankomāta vai arī no dažādiem bankomātiem). Pēc tam tos nodod trešās personas rīcībā (nereti pie tā paša bankomāta), saņemot par to pretī atlīdzību.

Atlīdzības summas ir dažādas – tās variē no 10, 25, 50 līdz pat 500 eiro. Reizēm atlīdzību nosaka procentos no pārskaitītajiem finanšu līdzekļiem.

Kādi sodi līdz šim piemēroti

“Atlīdzība ir neliela, bet sekas “naudas mūļiem” ir nopietnas,” saka I. Pumpure.

Kādus sodus “naudas mūļiem” līdz šim ir piemērojusi Ekonomisko lietu tiesa? Četros gadījumos ir piemērota brīvības atņemšana uz trim gadiem, vienā – uz gadu un 2 mēnešiem, arī uz 6 mēnešiem un 4 mēnešiem.

Naudas sods desmit noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, t. i., 5000 eiro, ir piemērots vienā krimināllietā.

Visvairāk Ekonomisko lietu tiesa ir piemērojusi piespiedu darbu (sabiedrisko darbu) – no 100 līdz 270 stundām.

Ekonomisko lietu tiesa krimināllietās ir atzinusi arī naudas līdzekļus, kurus apsūdzētais ieguva kā atlīdzību par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, par noziedzīgi iegūtu mantu, un lēmusi no apsūdzētā piedzīt noziedzīgi iegūtās mantas vērtību.

Ja pirmstiesas kriminālprocesā apsūdzētais ir labprātīgi iemaksājis valsts budžetā noziedzīgi iegūtos līdzekļus, iemaksātie finanšu līdzekļi ir atstājami valsts īpašumā.

Juridiskās sekas

Kādas ir juridiskās sekas, ja persona ir krimināli sodīta? “Tas nav tikai piespriestais sods, juridiskās sekas ir daudz plašākas un ietekmē karjeras iespējas,” saka I. Pumpure. “Personai ir aizliegums strādāt vairākās profesijās, piemēram, ieņemt tiesneša, prokurora, notāra, advokāta, policista amatu, dienēt militārajā dienestā, kā arī būt ierēdnim.”

Krimināli sodītai personai ir arī aizliegums pretendēt uz daudziem valsts augstākajiem amatiem, tostarp finanšu sfērā – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas locekļa, Valsts kontroliera, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja un citiem atbildīgiem amatiem.

Arī privātajā sektorā ir vairākas nozares, kā bankas, apdrošināšana, aviācija un citas, kurās likums paredz specifisku darbinieka vēstures pārbaudi pirms darba attiecību uzsākšanas, kā arī esošo darbinieku atbilstības un reputācijas prasību izpildi.

Tāpat arī persona nedrīkst strādāt par pedagogu, ja tā ir sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests ir izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu.

Svešiem nevajag uzticēties

Lai sevi pasargātu no iesaistes netīrās naudas legalizācijā, tiesas pārstāve iesaka neuzticēties nepazīstamu cilvēku solījumiem par ātru, vieglu un lielu peļņu un pārbaudīt informāciju par jebkuru uzņēmumu, kas izsaka darba piedāvājumu (īpaši, ja tas atrodas ārvalstī).

Personai vajadzētu iemācīties atpazīt aizdomīgus darījumus un nevajadzētu tajos iesaistīties. Ja ir saņemts aizdomīgs e-pasts, to nevajag vērt vaļā un atbildēt.

Persona nekad nedrīkst svešām personām atklāt savas internetbankas piekļuves datus vai kartes informāciju (PIN numuru, kartes verifikācijas numuru vai citus piekļuves kodus), kā arī nedrīkst ļaut rīkoties ar savu bankas kontu personai, kuru nepazīst un kurai neuzticas.