NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
02. maijā, 2022
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Finanses
6
6

Kā jauniešiem neiekrist finanšu krāpnieku slazdos

Avots: pētījums “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem”.

LV portāla infografika

Uzrunājot jauniešus tiešsaistes vebinārā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) ikgadējās kampaņas “Zini naudas li(ī)kumus” laikā, dienesta priekšniece Ilze Znotiņa sacīja –, ja 2018. gadā tikai septiņi procenti no visiem cilvēkiem, kuri tika pieķerti finanšu noziegumos, bija jaunieši vecumā no 20 līdz 24 gadiem, tad pērn viņu īpatsvars šajā vecuma grupā dubultojies. Viņa arī piebilda, ka lielais kāpums var liecināt par FID un citu valsts sektorā strādājošo iestāžu arvien labāk to personu, kuras cenšas iesaistīties nelikumīgās darbībās, saskatīšanu un notveršanu.

īsumā
  • Saistībā ar naudas noziegumiem jaunieši ir viena no riska grupām mūsu sabiedrībā.
  • Jauniešu nokļūšanai krāpnieku ietekmē ir vairāki iemesli: pieredzes trūkums, audzināšana ģimenē, noturība pret vieglas naudas vilinājumu, finanšu pratība.
  • Noziedznieki kļūst arvien viltīgāki, un jauniešiem ir nepieciešamas zināšanas, lai identificētu noziegumu pazīmes un nekļūtu par to līdzdalībniekiem.

Naudas noziegumos iesaistīts daudz jauniešu

Acīmredzams, ka saistībā ar naudas noziegumiem jaunieši ir viena no riska grupām mūsu sabiedrībā. Pirmā riska grupa ir seniori, kuri vāji pārzina digitālo vidi, uzticas telefonkrāpniekiem, nepazīstamām e-pasta vēstulēm, nodod savus bankas datus zagļiem, tādējādi zaudējot ietaupījumus.

Par šo aspektu vēstīts LV portāla rakstā “Senioru nauda: kā pašiem nepavērt durvis zagļiem”.

Jauniešiem ir pretēji – viņi ļoti daudz stundu pavada tīmeklī (it īpaši to veicināja attālinātais režīms pandēmijas laikā), dažādās platformās iegūst paziņas, draugus un draugu draugus, atrod vilinošus darba un ieguldījumu piedāvājumus.

Nesen publiskajā telpā tika aktualizēta ziņa, ka starptautiskā operācijā Latvijā un Lietuvā aizdomās par iesaistīšanos zvanu centru krāpniecības shēmu īstenošanā vienlaikus aizturēts vairāk nekā 100 personu.

Kā liecina sākotnējās aplēses, krāpnieki ik mēnesi guvuši nelikumīgu peļņu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā. Par organizētās noziedzīgās grupas dalībniekiem pagaidām atzītas 14 personas, bet papildus ir apzināti vairāk nekā 70 zvanu centra darbinieki, kuru pienākums bija arī jaunu klientu piesaistīšana. Izmantojot dažādas interneta vietnes, krāpnieki iedzīvotājiem piedāvāja iegādāties reāli neeksistējošus finanšu instrumentus, tostarp virtuālo valūtu un pakalpojumus. Saziņa notika telefoniski, kā arī izmantojot citus kanālus.

Tas ir atbilstošs piemērs, kā jaunieši var tikt iesaistīti noziedzīgā darbībā – plašajā zvanu centrā bija vajadzīgi darbinieki, kuri meklēja klientus, aktīvi aicinot ieguldīt savus uzkrājumus viltus finanšu instrumentos, solot īpaši ienesīgus labumus. Krāpniecībā iegūtie miljoni bija jālegalizē, izmantojot arī “naudas mūļus”.

Tātad jaunietis savu bankas kontu nodod noziedznieka rīcībā, lai naudu pārskaitītu uz citiem kontiem vai to izņemtu banknotēs no bankomāta. Vispirms ir zvanu centrs, kas izkrāpj naudu, tad jaunieši – “naudas mūļi” –, kuri noziedzīgi iegūtiem finanšu līdzekļiem palīdz “ceļot” dažādos kontos, apgrūtinot to izsekošanu tiesībsargājošajām iestādēm.

LV portālā, rakstā “Par “naudas mūļiem” visbiežāk vervē jauniešus. Kādas ir iespējamās sekas?”, lasāms detalizēts skaidrojums par šo noziedzības veidu.

Izriet loģisks jautājums –, kāpēc tieši jaunieši ir tik lielam riskam pakļauta grupa saistībā ar naudas noziegumiem?

Mērķis vilinošs, noziedznieki – gudri

Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” ārsts psihoterapeits Jānis Vītiņš minēja šādus iemeslus: “Pirmais kritērijs ir jauniešu kognitīvās spējas jeb spēja orientēties situācijā. Gados veciem cilvēkiem tā var būt traucēta saistībā ar dzīves situāciju, varbūt smadzeņu darbības izmaiņām, taču jauniešiem tas ir pieredzes trūkums, un ir svarīgi, kādā vidē jaunais cilvēks audzis. Ja tādā, kur pastāvīgi jācīnās ar apdraudējumiem, viņš uzskatīs, ka svešam piedāvājumam nevar uzticēties. Ja jaunietis ir audzis labvēlīgā ģimenē, viņa pirmais pieņēmums būs, ka krāpniecības nav, bet šis ir jauns veids, par kuru vecāki vēl nezina, kā ātri iegūt naudu un kāroto neatkarību no ģimenes. Jaunieši ir jutīga vecuma grupa, viņi ir vairāk orientēti polāriem uzstādījumiem – vai nu kaut kas ir ļoti labs, vai ļoti slikts.

Vissvarīgākais, kas būtu nepieciešams, sagatavojot bērnus dzīvei, ir iemācīt –, ja kāds ir ieplānojis tevi piemānīt, viņš darīs visu, lai tu noticētu. Tādēļ tajā brīdī, kad notici, tu nedrīksti vainot sevi, jo sliktais ir tas, kurš tevi piemānīja. Ir jācenšas panākt, lai šis varmāka nespētu nodarīt ļaunumu citiem. Sevis vainošana, kauns par notikušo un neziņošana palīdz krāpniekam turpināt iesākto.

Pētījuma “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem” dati apliecina, ka, pieaugot dzīves pieredzei, palielinās arī satraukums (izpratne) par finanšu noziegumu postu.

LV portāla infografika

Krāpnieks parasti sāk ar to, ka mēģina sevi parādīt kā līdzīgu upurim, pauž rūpes, lai jaunietis ātrāk kļūtu neatkarīgs, uzsver kopīgas intereses un vērtības, cenšas vilināt ar tūlītēju ieguvumu, papildus iebiedējot, – ja piedāvātā iespēja netiks izmantota, otras vairs nebūs. Nākamais solis ir argumenti un piemēri, ka daudzi jau ir izmantojuši šādu pakalpojumu, tas ir labi beidzies, un tagad viņi bauda savu ieguvumu.”

FID priekšniece I. Znotiņa atzīst: “Jaunieši, kuriem ir 16 un vairāk gadu un kuriem ir savi bankas konti, kurus viņi var lietot bez īpašas vecāku kontroles un piekrišanas, ir ļoti vilinošs mērķis daudziem noziedzniekiem. Mēs redzam, ka par upuriem šādās vervēšanas shēmās kļūst ne tikai mazāk izglītoti jaunieši, bet arī ļoti gudri jaunieši, bieži vien pārdroši, kuriem patīk riskēt.”

Vebinārā jauniešiem viņa sacīja: “Esmu vairākkārt saskārusies ar gadījumiem, kur ar nožēlu jāatzīst, – ja jaunietis būtu padomājis, aprunājies ar skolotāju vai vecākiem, iesaistīšanās finanšu noziegumos nebūtu notikusi. Piemēram, pirms vairākiem gadiem pie manis kā juristes pēc padoma ieradās kaimiņiene kopā ar savu dēlu. Padoms bija nepieciešams, jo jaunietis draugu kompānijā bija saticis cilvēku, kurš piedāvājis nopelnīt 60 eiro. Jāizdara tikai sīkums – jāatnāk līdzi uz banku, jāatver bankas konts, lai to nodotu “drauga” rīcībā. Jaunietis priecājās –, kādēļ gan ne, tie ir 60 eiro! Viņš to izdarīja, atdeva bankas konta numuru, pieejas kodus, piekļuves līdzekļus un mierīgi baudīja dzīvi, līdz pēc kāda laika saņēma paziņojumu, ka pret viņu ir ierosināts kriminālprocess.”

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde bija atklājusi, ka uz jaunieša vārda atvērts ne tikai bankas konts, bet pēc tam arī uzņēmums, caur kuru pārskaitīti ievērojami naudas līdzekļi, notikusi liela preču kustība, bet valstij netika samaksāts neviens cents. Iznākumā valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 30 tūkstošu eiro apmērā. “Muitas un nodokļu policijas pārvalde pret puisi bija ierosinājusi kriminālprocesu. Bija lieli pārdzīvojumi, puisis, gana kareivīgi noskaņots, sacīja, ka emigrēs no valsts. Nācās pārliecināt, ka bēgšana nav pareizais risinājums, jo tādējādi būtu pilnībā sabojāta viņa nākotne. Vienīgā iespēja bija atrast līdzekļus, lai nolīgtu advokātu un mēģinātu atrisināt problēmas.”

Vāja informētība par finanšu noziegumu pazīmēm

Ir vairāki faktori, kuru dēļ jaunieši var iekļūt noziedznieku lamatās. Vide, kurā auguši, pārējo ģimenes locekļu attieksme pret godīgumu naudas lietās, noturība pret vieglas peļņas vilinājumiem, dārgu mantu iegādi, ko mēdz paust viedokļu līderi interneta platformās, un vājas zināšanas finanšu pratībā.

Kā liecina tirgus un sociālās pētniecības centra “Latvijas Fakti” pēc LV portāla pasūtījuma veiktā kvantitatīvā pētījuma “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem” rezultāti, situācija nav iepriecinoša. Uz jautājumu, vai, iegādājoties kontrabandas preces, cilvēks ir iesaistīts naudas atmazgāšanā, 41% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzinuši, ka viņi ir tikai pircēji.

Ar pētījuma rezultātiem var iepazīties šeit: “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem”.

Šajā vecuma grupā 63% respondentu atzīst, ka ir slikti vai drīzāk slikti informēti, kā izsargāties no iesaistes finanšu noziegumos, tostarp par noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas pazīmēm. Tomēr vairāk nekā 50% šīs vecuma grupas respondentu neinteresē šāda informācija, un 41% uzskata, ka viņus neskar jautājumi par naudas noziegumiem. Toties 47% jauniešu pauž viedokli, ka atbildīgās institūcijas nedara pietiekami daudz, lai apkarotu naudas atmazgāšanu. Respektīvi, tas mūs neinteresē, labāk stāvēsim malā, lai atbildīgās iestādes vairāk pūlas finanšu noziegumu atklāšanā.

Avots: pētījums “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem”.

LV portāla infografika

Tomēr tas nav tik vienkārši, jo iesaistei finanšu noziegumos var būt smagas sekas – naudas sodi, pat brīvības atņemšana. Tas nav viss, jo krimināli sodītai personai, kaut vai par mazu “naudas mūļa” darbiņu vai citu noziedzīgu nodarījumu šajā jomā, agrīnā vecumā “faktiski tiek apcirsti daudzu nākotnes izredžu zari”. Juridiskās sekas ir aizliegums strādāt virknē profesiju, piemēram, ieņemt tiesneša, prokurora, notāra, advokāta, policista amatu, dienēt militārajā dienestā, kā arī būt ierēdnim vai strādāt privātajā sektorā uzņēmumos, kuros darbiniekiem ir noteiktas atbilstības un reputācijas prasības.

Runājot par jauniešu finanšu pratību, audzināšana sākas ģimenē, pēc tam tā ir nepieciešama arī izglītības iestādēs. Lai atvieglotu šo uzdevumu, FID ir izstrādājis metodiskos materiālus skolotājiem. Tie atrodami dienesta interneta vietnē. Tajos iekļauti arī padomi jauniešiem –, kā neiekrist krāpnieku slazdos un nekļūt par finanšu noziedzniekiem.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU