Sabiedrības attieksme pret finanšu noziegumiem – nosoda, bet turpina pievērt acis

To, ka Latvijā jau kādu laiku tiek veikts t. s. finanšu sistēmas “kapitālais remonts”, visticamāk, ir dzirdējis katrs, lasot ziņas par kārtējām bankas nedienām vai to klientu grūtībām izpildīt dažādas prasības. Vairums no mums arī ikdienā ir saskārušies ar papildu informācijas pieprasījumiem no uzraugošajām iestādēm par savu naudas līdzekļu izcelsmi. Vienlaikus pēdējā gada laikā arvien skaļāk tiek skandēti trauksmes zvani par arvien jaunām noziedzīgām shēmām, kā no iedzīvotājiem tiek izkrāpti uzkrājumi, gan izmantojot naivu ticību iespējai tikt pie vieglas un ātras peļņas, ieguldot virtuālos aktīvos, gan zināšanu trūkumu par savu datu drošību un kibernoziegumiem.

Finanšu noziegumi un to novēršanas pasākumi ienāk mūsu ikdienā arvien manāmāk un, saprotams, daudzos raisa jautājumus un neizpratni.

Lai uzrunātu, vispirms jāsaprot

Noskaidrot, kādas tad ir sabiedrības zināšanas un attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem, mūs rosināja vairāki apsvērumi.

LV portālam ir valsts deleģēts1 uzdevums nodrošināt informācijas atspoguļojumu informatīvajā telpā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomas jautājumiem, tai skaitā skaidrojumus par aktuālo regulējumu un izmaiņām tiesību aktos un informāciju par regulējuma piemērošanu praksē. Šai nolūkā LV portālā ir izveidota satura sadaļa “Moneyval” (nosaukums veidots no Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas saīsinājuma).

Trīs gadu laikā, atspoguļojot publiskā sektora aktivitātes un sekojot līdzi tiesiskā regulējuma pilnveidošanai un piemērošanai NILLTPFN jomā, LV portāls ir uzklausījis un publicējis šīs jomas ekspertu un profesiju pārstāvju viedokļus par sasniegto vai, gluži otrādi, lietām, kuras vēl uzlabojamas, lai efektīvāk novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas riskus caur dažāda veida un līmeņa darījumiem, uzņēmumiem, organizācijām, finanšu institūcijām, vienlaikus atvieglojot nesamērīgu birokrātisko slogu.

Tēma ir sarežģīta un, iespējams, neuzrunā sabiedrības lielāko daļu. Tomēr jomas eksperti nemitīgi uzsver, ka cīņu pret finanšu noziegumiem un tajos nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, līdz ar to arī ēnu ekonomikas problēmām veicinātu arī plašāka sabiedrības izpratne.

Pētījums mērķis ir noskaidrot, vai sabiedrība saredz sakarību, kā finanšu noziegumi ietekmē valsts attīstības tempus, sniegto pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību, un cik lielā mērā finanšu noziegumi tiek saistīti ar katra iedzīvotāja dzīves kvalitāti un ietekmi uz to. Attiecīgi esam centušies noskaidrot, vai sabiedrību interesē šie jautājumi un kādiem informācijas avotiem un pasniegšanas veidiem tā dotu priekšroku, lai uzzinātu vairāk.

Precīzāk raksturojot LV portāla pētījumu, tā mērķis bija iedzīvotāju informētības un personiskās attieksmes noskaidrošana šādos jautājumos:

• Naudas atmazgāšanas jēdziena izpratne.
• Finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites tēmas aktualitāte sabiedrībā.
• Izpratne par finanšu noziegumu veidiem un to ietekmi uz valsts sociālo un ekonomisko labklājību.
• Iespējamība pašam iesaistīties vai tikt iesaistītam finanšu noziegumos vai izmantot tajos gūtos labumus.
• Gatavība ziņot atbildīgajām iestādēm par finanšu noziegumiem.
• Informētība un interese par jautājumiem, kā atpazīt un pasargāt sevi no iesaistes finanšu noziegumos.
• Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” atpazīstamība.
• Priekšstati par naudas atmazgāšanu un tās apkarošanu Latvijā.
• Valsts finanšu reputācijas nozīme.

Pētījuma dalībnieki

Pētījumā tika uzrunātas dažādas iedzīvotāju grupas, kopumā 1030 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Vidēji 20 minūšu garās telefonintervijās tika mēģināts noskaidrot respondentu informētību, izpratni, iesaisti un vērtējumu par valsts darbībām sarežģītu pārnacionālu finanšu noziegumu risināšanā, kā arī viedokli par iespēju pašam tikt apzināti vai neapzināti iesaistītam šādu noziegumu īstenošanā vai novēršanā.

“Latvijas Fakti” apliecina, ka reprezentatīva Latvijas sabiedrības izlase ir veidota pēc daudzpakāpju nejaušās stratificētās atlases principa, kurā izmantota ģeogrāfiskā un nacionālā stratifikācijas pazīme, iekļaujot visus Latvijas reģionus.

Finanšu noziegumi cilvēkus satrauc

Kā, iepazīstinot ar pētījuma norises gaitu un rezultātiem, norādīja “Latvijas Faktu” vecākā projektu menedžere Oksana Kurcalte, sabiedrības dienaskārtībā finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites apkarošanas tēma, neraugoties uz Covid pandēmiju, energoresursu cenu lēcienu, ieņem nozīmīgu vietu.

Rezultāti atklāj, ka Latvijas sabiedrību satrauc finanšu noziegumi, un lielākā daļa respondentu tos vērtēja kā ļoti aktuālas un steidzami risināmas problēmas. Respondentus īpaši uztrauc šāda veida noziegumi:

• Narkotisko vielu kontrabanda un nelikumīga aprite. Sabiedrībā viennozīmīgi noraidoša attieksme ir pret narkotisko vielu apriti, tās apkarošanu kā neatliekamu vērtēja vairāk nekā divas trešdaļas (70%) respondentu.
• Korupcija/ kukuļdošana (kā nekavējoši risināmu problēmu vērtēja 62% aptaujāto).
• Naudas atmazgāšana (kā nekavējoši risināmu problēmu vērtēja 62% respondentu).
• Shēmu organizācija lielos valsts/ pašvaldību iepirkumos (kā prioritāri risināmu problēmu vērtēja 62% aptaujāto).

Vienlaikus pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka personiskā līmenī cilvēki ir gatavi pievērt acis uz aplokšņu algām, patieso ienākumu slēpšanu un nesaista sevi ar risku kļūt par finanšu noziegumu dalībniekiem vai upuriem, lai gan trīs ceturtdaļas pētījuma dalībnieku atzīst – naudas noziegumi skar jebkuru sabiedrības locekli.

“Pētījuma rezultātu analīze respondentu grupās, kas izveidotas pēc dažādām sociāli demogrāfiskajām pazīmēm, atklāj, ka salīdzinoši mazāk finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites problemātika uztrauc jauniešus,” secina O. Kurcalte.

Gatavība būt līdzdalībniekiem “mazos” finanšu noziegumos

Ideālā pasaule, kurā dzīvo tikai kristāltīri, godīgi cilvēki un noziegumi neeksistē, ir utopija, tomēr uzmanības vērts šķiet pētījuma secinājums, ka cilvēku īpatsvars, kuri būtu gatavi paši veikt finanšu noziegumus vai izmantot tajos gūtos labumus, nevērtējot savu rīcību kritiski, var sasniegt līdz pat 30%.

Piemēram, šiem respondentiem ir pieņemami savam pašpatēriņam apzināti iegādāties nelikumīgas izcelsmes (kontrabandas) akcīzes preces, dot kukuli, lai atrisinātu savas vai sava tuvinieka problēmas. Piektā daļa respondentu pieļauj, ka varētu savās interesēs izvairīties no nodokļu nomaksas un saņemt aplokšņu algu.

Personīgo iesaisti finanšu noziegumos vai kontrabandas preču iegādi salīdzinoši biežāk pieļāva aptaujātie vīrieši, respondenti ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni, cittautieši, ārpus Rīgas dzīvojošie, nestrādājošie.

Zināšanas nepietiekamas, vēlme zināt zema

Pētījums atklāj vēl kādu satraucošu detaļu. Absolūtais vairums pētījuma respondentu nesaista sevi ar iespējamību neapzināti tikt iesaistītam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmās. Šādu iespēju pieļāva tikai 14% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, un biežāk tie bija respondenti ar zemāku izglītības un ienākumu līmeni, lauku reģionos dzīvojošie.

Vienlaikus tiesībsargājošo iestāžu publiskotā informācija liecina – reālā situācija ir satraucoša un iedzīvotāju optimistisko pašvērtējumu neapstiprina. Valsts policija lēš, ka 2021. gadā vien telefonkrāpšanu rezultātā iedzīvotājiem ir nodarīti zaudējumi vairāk nekā 6 miljonu eiro apmērā. Savukārt Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija CERT.LV apkopotie dati par izplatītākajiem kibernoziegumiem Latvijā liecina – šādam riskam pakļauts ir ikviens Latvijas iedzīvotājs. Iedzīvotāji “iekrīt” arīdzan uz vieglas peļņas solījumiem, piemēram, atsaucoties viltus brokeru aicinājumam ieguldīt naudu apšaubāmās tīmekļa vietnēs, piemēram, kriptovalūtas iegādei, uzinstalējot attālinātās piekļuves programmas, nodrošinot piekļuvi savam datoram krāpniekiem u. tml., par ko nemitīgi atgādina gan Finanšu izlūkošanas dienests, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un citas iestādes (skat. informatīvais buklets “Aktuālākie krāpšanas veidi”).

“Sabiedrības informētība jautājumos, kā izsargāties no iesaistes finanšu noziegumos, par naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas pazīmēm u. tml. ir vāja. Tikai 39% Latvijas iedzīvotāju uzskata sevi par pietiekami informētiem jautājumos, kā izsargāties no iesaistes finanšu noziegumos. 63% atzina, ka viņiem trūkst informācijas par naudas noziegumiem, to veidiem, iespējām no tiem izvairīties.

Vienīgās sociāli demogrāfiskās grupas, kur vairāk par pusi aptaujāto sevi vērtēja kā pietiekami informētus šajos jautājumos, ir respondenti vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni.

Zīmīgi, ka informācija jautājumos, kā izsargāties no iesaistes finanšu noziegumos, par naudas atmazgāšanas pazīmēm u. tml., interesētu gandrīz katru otro (45%) Latvijas iedzīvotāju. Tomēr biežāk (52% gadījumu) tika saņemta noraidoša atbilde. 48% pētījuma dalībnieku atzina, ka viņus neskar un neinteresē jautājumi par naudas noziegumiem,” secina pētniece.

Puse iedzīvotāju kritiski vērtē paveikto finanšu noziegumu novēršanā

Lai gan šī pētījuma ietvaros respondenti lielākoties spēja nosaukt tikai trīs valsts institūcijas (citas iestādes tika minētas ievērojami retāk), kuras, viņuprāt, ir saistītas ar finanšu noziegumu izmeklēšanu – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts policija, kopumā valsts iestāžu paveiktais, lai ierobežotu un apkarotu naudas atmazgāšanu jeb noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizāciju, tiek vērtēts kritiski – 56% aptaujāto to uzskata par nepietiekamu.

“Pozitīvu vērtējumu pārstāvēja tikai katrs trešais (33%) pētījuma dalībnieks. Pētījuma rezultātu analīze dažādu sociāli demogrāfisko pazīmju respondentu grupās neatklāj kādas būtiskas viedokļu atšķirības. Visās grupās vairāk par 50% aptaujāto atbildīgo institūciju darbu naudas atmazgāšanas apkarošanā vērtēja kritiski. Gandrīz katrs otrais (48%) aptaujas dalībnieks piekrita viedoklim, ka atbildīgās iestādes/ amatpersonas/ izmeklētāji ir pārāk nekompetenti, lai efektīvi cīnītos ar naudas atmazgāšanu. Pozitīvu kompetences vērtējumu pārstāvēja katrs trešais (33%) respondents,” skaidroja “Latvijas Fakti” pētniece Oksana Kurcalte.

Īpaša kritika tika veltīta arī Latvijā īstenotajai nodokļu politikai un iekasēto nodokļu izlietojumam, norādot, ka finanšu noziegumu izplatību cita starpā veicina pārāk lielais nodokļu slogs Latvijā (80% aptaujāto), bet 60% atzina, ka neredz atdevi no paša maksātajiem nodokļiem.

Iepriekš minētais tieši sasaucas ar atziņu par Latvijas sabiedrībā izplatīto nihilismu. Vairāk nekā trešdaļa pētījuma dalībnieku piekrita šādiem negatīviem priekšstatiem:

• Cilvēks ir negodīgs pēc būtības (piekrita 39%, nepiekrita 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju);
• Es mīlu šo zemi, bet necienu valsti (piekrita 37%, nepiekrita 56% respondentu). Izteikumam salīdzinoši biežāk piekrita cittautieši (45%) un privātā sektorā strādājošie (42%).

Iedzīvotājiem ir svarīga valsts finanšu reputācija

Vienlaikus jāatzīmē arī pozitīvas iezīmes, kā, piemēram, vairāk nekā trīs ceturtdaļām (82%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir svarīga valsts finanšu reputācija, un to apliecina šie aptaujas rezultāti:

• Valsts vai pašvaldības amatpersonu ienākumu caurskatāmība un finanšu reputācija ir svarīga 87% respondentu.
• Darba devēja vai sadarbības partnera ienākumu caurskatāmība un finanšu reputācija ir svarīga 82% aptaujāto.
• 85% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neizvēlētos noguldīt naudu komercbankā, kura ir bijusi sodīta par naudas atmazgāšanas noziegumiem.
• 78% pētījuma dalībnieku apgalvoja, ka vēlēšanu gadījumā no izvēlētās partijas/ partiju apvienības izsvītrotu kandidātu, par kuru medijos būtu ziņots par iespējamu saistību ar naudas atmazgāšanu.

Tāpat pētījums apliecina: sabiedrībā dominē uzskats, ka par naudas noziegumiem jāsoda bargāk nekā pašlaik. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto piekrita izteikumiem, ka naudas atmazgāšana ir smags noziegums un tam jāpiemēro atbilstoša smaguma sods ar mantas konfiskāciju un reālu brīvības atņemšanu (piekrita 80% respondentu), par finanšu noziegumiem ir jāpiespriež bargāki sodi (piekrita 77% respondentu).

Ziņot vai klusēt

Neiecietību un kritisku attieksmi respondentu vairākums (61%) pauž arī vispārēji, norādot, ka uz finanšu noziegumiem nedrīkst pievērt acis arī tad, ja daļa nelegālās peļņas tiek novirzīta sabiedrības labumam (caur ziedojumiem kultūrai, labdarībai u. tml.).

Tāpēc īpaši interesanti un, iespējams, atsevišķas diskusijas vērti ir aptaujas rezultāti, kas liecina, ka, jā, 67% respondentu uzskata, ka cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir jāiesaistās katram iedzīvotājam, un vairāk nekā puse (57%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pat ir gatavi ziņot atbildīgajām iestādēm par tādiem finanšu noziegumiem kā kontrabanda, nodokļu nemaksāšana, korupcija, ja viņi būtu šo noziegumu liecinieki.

Katram trešajam (35%) Latvijas iedzīvotājam ziņošana par naudas noziegumiem nav pieņemama, jo tie nevēlas būt “stukači”. Par klusēšanu iestājas gados vecākā paaudze, respondenti vecumā virs 45 gadiem.

Pretēju – proaktīvu rīcību – gatavību ziņot par finanšu noziegumiem biežāk pauda respondenti vecumā no 25 līdz 44 gadiem ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, latvieši, valsts sektorā strādājošie.

Trūkst informācijas par finanšu noziegumu ietekmi uz ekonomiku un labklājību

LV portāla galvenā redaktore Edīte Brikmane secina, ka aptaujas rezultāti apstiprina ikdienā novēroto, ka liela daļa iedzīvotāju joprojām nesaista savu individuālo rīcību un iecietību pret tādiem izplatītiem finanšu noziegumiem kā izvairīšanās no nodokļu nomaksas vai aplokšņu algas ar vispārējo valsts labklājības līmeni. Jāsecina, ka tolerances pret nodokļu nemaksāšanu, iespējams, ietekmē neuzticēšanās valsts varai un tam, ka samaksātie nodokļi tiks izlietoti iedzīvotāju labā. Arvien ievērojama daļa sabiedrības to pieņem kā neietekmējamu lietu kārtību un nav gatava iesaistīties, lai šo tendenci mainītu.

Aptaujas rezultāti apliecina, ka nav arī zināšanu, kā atpazīt šādus noziegumus un attiecīgi pasargāt sevi no krāpniekiem vai neapzināti neiekulties krimināli sodāmās nepatikšanās.

“Aptaujas rezultāti kopumā nav pārsteidzoši. Tie apstiprina, ka cīņas pret “netīrās naudas” plūsmām valstī mērķauditorijai nevajadzētu būt tikai augstākā līmeņa lēmuma pieņēmējiem, finanšu sektora pārstāvjiem un NILLTPFN likuma subjektiem. Ir ļoti svarīgi izglītot par šiem jautājumiem arī to sabiedrības daļu, kas ikdienā nav saistīta ar finanšu nozari. Redzam, ka arvien daļa sabiedrības, no vienas puses, nav apmierināta ar valsts ekonomisko attīstību, bet, no otras puses, ir gatava pievērt acis uz procesiem, kas to tiešā veidā negatīvi ietekmē,” tā LV portāla galvenā redaktore.

“Pieejamība viegli uztveramai informācijai, kā izpaužas ēnu ekonomika ikdienā, kādi ir tās mazināšanas pasākumi, kādā veidā ikviens sabiedrības pārstāvis var dot savu pienesumu tās mazināšanā, kā atpazīt kontrabandas preces, medijos varētu būt lielāka. No vienas puses, šī nav populārākā informācija, ko sabiedrība aktīvi vēlētos patērēt, tomēr lielāks piedāvājums varētu veicināt sabiedrības izglītošanu,” piekrīt arī O. Kurcalte.

“Pētījumā iegūtos datus izmantosim, plānojot publikācijas, lai veicinātu izpratni par ēnu ekonomikas ietekmi uz kopējo un individuālo labklājību, īpašu vērību pievēršot arī finanšu pratības jautājumiem, kā arī kriptovalūtas regulējuma aspektiem, īpaši starptautiskā salīdzinājumā, jo dažādām naudas izkrāpšanas shēmām nav ģeogrāfisku robežu,” par portāla plāniem 2022. gadā stāsta LV portāla direktore Zaida Kalniņa.

Sekojiet turpmākajām LV portāla publikācijām par pētījuma “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem” rezultātiem un secinājumiem!

Augsta līmeņa forums

Papildus informējam, ka 9. martā Finanšu izlūkošanas dienests rīko augsta līmeņa forumu “Kurp ved naudas li(ī)kumi jeb ceļš uz drošām finansēm Latvijā”, kam varēs sekot līdzi tiešsaistē. Plašāka informācija FID mājaslapā.

1 Ministru kabineta rīkojums Nr. 576 “Par pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022. gadam”.