VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Elīna Rītiņa
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente
03. augustā, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Nodokļi
3
3

Ēnu ekonomika ietekmē mūsu valsts drošības un izaugsmes iespējas

Elīna Rītiņa: “Būtiski, lai nākamajā ēnu ekonomikas plānā netiktu ietverti formāli, sarežģīti administrējami uzdevumi, kas praksē netiek kontrolēti vai pat rada nesamērīgu slogu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, nevis trāpa tiem, kuri apzināti izvairās no nodokļu nomaksas.”

FOTO: Zane Bitere, LETA.

2021. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko iekšzemes kopproduktu (IKP). Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasēto nodokļu. Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jauns un efektīvs straujas ēnu ekonomikas samazināšanas plāns, kurā izvirzīti sasniedzami mērķi un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām un to padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

īsumā
  • Rādītāji ēnu ekonomikas pētījumos atšķiras, taču tendence nemainās – tās apjoms nesamazinās un pat pieaug.
  • 2021. gadā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasēto nodokļu.
  • Šobrīd valsts budžetā no ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumiem paredzēts nodokļos papildus iekasēt vien 5 miljonus eiro gadā, kas ir nepiedodami maz.
  • Sabiedrībai nepieciešama ticība valsts pārvaldes rīcībai un efektīvam nodokļu izlietojumam, redzami uzlabojumi izaugsmē un sociālajā jomā, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un ilgtspējā.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan profesora Dr. F. Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, taču tendence nemainās – ēnu ekonomikas apjoms nesamazinās un pat pieaug. Var strīdēties, kurš pētījums ir precīzāks, bet naudas izteiksmē tas ir ļoti būtisks apjoms, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi un godīgu konkurenci – 2021. gadā tie bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP jeb aptuveni 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasēto nodokļu gadā.

Ēnu ekonomikas apkarošanai jābūt vienai no valdības prioritātēm, tāpēc lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) – šo jomu ir iekļāvušas rekomendācijās politisko partiju priekšvēlēšanu programmām, piedāvājot noteikt mērķi ēnu ekonomikas rādītāju samazināšanai nākamajā ciklā par vismaz 7,6% jeb samazināt tās apjomu līdz 19% no IKP atbilstoši SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksam.

Šobrīd valsts budžetā no ēnu ekonomikas samazināšanas pasākumiem paredzēts nodokļos papildus iekasēt vien 5 miljonus eiro gadā, kas ir nepiedodami maz. Var piekrist, ka jauniem ierobežošanas pasākumiem ir sarežģīti prognozēt tūlītēju atdevi, bet jau ieviestajiem pasākumiem to noteikti ir iespējams novērtēt. Ne valsts pārvalde, ne sabiedrība nedrīkst turpināt tolerēt esošo ēnu ekonomikas apjomu – valsts budžets nedrīkst zaudēt līdzekļus, kurus iespējams izmantot ekonomikas izaugsmei, nodokļu konkurētspējas celšanai un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai. Salīdzinot datus Eiropas valstīs, var redzēt skaidru tendenci – valstīs ar augstāku dzīves līmeni ir zemāka iesaiste pelēkajā sektorā, un ir mazāks ēnu ekonomikas īpatsvars.

Šogad noslēdzas iepriekš izstrādātais valdības plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai, un ir nepieciešams izstrādāt jaunu plānu. Tā ir iespēja sagatavot plānu, kurš darbotos praksē, definējot sasniedzamos rādītājus un iegūstamos rezultātus, katram uzdevumam nosakot mērķi, veidu, kā tiks vērtēts sasniegtais rezultāts, kontroles rīki, administratīvais un nodokļu maksātāju resursu patēriņš, tā samērīgums pret ieguvumiem, ietekme uz nodokļu maksātāju uzvedības maiņu un atbildīgās iestādes.

Būtiski, lai nākamajā ēnu ekonomikas plānā netiktu ietverti formāli, sarežģīti administrējami uzdevumi, kas praksē netiek kontrolēti vai pat rada nesamērīgu slogu godprātīgiem nodokļu maksātājiem, nevis trāpa tiem, kuri apzināti izvairās no nodokļu nomaksas. 

Ņemot vērā, ka pēdējo divu plānošanas periodu – gan 2016.–2020. gada, gan 2020.–2021. gada – ēnu ekonomikas ierobežošanas plāni paredzēja virkni uzdevumu, tomēr tie nav devuši būtiskus rezultātus, nepieciešams pārvērtēt arī tajos iekļautos uzdevumus, to efektivitāti un atdevi.

Vienlaikus būtiski jāpilnveido plāna izstrādes un uzraudzības pārvaldība, ne tikai nodrošinot Ēnu ekonomikas ierobežošanas padomes darbu Ministru prezidenta uzraudzībā, bet arī praksē katrai ministrijai deleģējot pārstāvi, kurš sadarbībā ar Finanšu ministriju ik dienu pastāvīgi strādā ar plāna uzdevumiem, iesaistot uzņēmēju organizācijas, nozaru pārstāvjus, attiecīgās ministrijas padotībā esošās kontroles iestādes, sagatavo uzdevumus, izstrādā rīkus, pēc tam tos ievieš un veic novērtēšanu. Ir svarīgi plāna uzdevumu izstrādē, administrēšanā un kontrolē iesaistīt arī pašvaldības.

Ēnu ekonomikā iesaistīto pašmērķis nav pārkāpt likumu, drīzāk tas ir vērtību un motivācijas jautājums.

Ietekmi uz ēnu ekonomikas īpatsvara dinamiku un nodokļu maksātāju uzvedības maiņu rada valsts nodokļu politika un sabiedrības apmierinātība ar to. Ēnu ekonomikā iesaistīto pašmērķis nav pārkāpt likumu, drīzāk tas ir vērtību un motivācijas jautājums. Sabiedrībai nepieciešama ticība valsts pārvaldes rīcībai un efektīvam nodokļu izlietojumam, redzami uzlabojumi izaugsmē un attiecīgi arī sociālajā jomā, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un ilgtspējā. Savukārt motivāciju neiesaistīties ēnu ekonomikā nodrošina iespējas godīgi konkurēt, proti, vienādas prasības noteikumu ievērošanā, samērīgs un konkurētspējīgs nodokļu slogs.

Kā prioritāti LTRK un LDDK ir definējušas kopējo darbaspēka nodokļu izmaksu konkurētspējas nodrošināšanu visās algu grupās vismaz Baltijas līmenī, kā arī mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīma izstrādi, kas būtu saprotams, automātisks, viegli administrējams, vienlaikus arī sociāli atbildīgs nodokļu režīms individuālajam nodokļu maksātājam. Tāpat neiztikt arī bez “pātagas” metodes, ieviešot kontroles mehānismus un radot negatīvas sekas tiem, kuri izvēlas ēnu ekonomiku.

Ēnu ekonomika ir tiešā veidā saistīta ar mūsu valsts drošības un izaugsmes iespējām. Jo efektīvāks būs ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns un ātrāk pazudīs iecietība pret tiem, kuri izvēlas palikt ēnas pusē, jo lielākas iespējas sasniegt ambiciozos Latvijas ekonomikas attīstības plānus, tuvinot mūsu valsti 10 Eiropas labklājīgāko valstu līmenim.

* Publikācijā paustais viedoklis var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU