Sabiedrības attieksmē pret aplokšņu algām nulles tolerances nav

Biedinājumi un brīdinājumi par sekām, kādas sagaidāmas, strādājot par nelegālu algu, tiek pausti regulāri. Jo indivīda sociālais nodrošinājums gan dažādās situācijās, gan pensijā dodoties ir tieši atkarīgs no tā, ka darba ņēmējs, saņemot algu, vienlaikus ir arī sociāli apdrošināts, proti, no gūtajiem ienākumiem ir veiktas obligātās sociālās iemaksas. Godprātīgajiem uzņēmējiem ne mazāk svarīgi savā jomā izturēt konkurenci ar tiem, kuri maksā algas aploksnē, tādējādi samazinot savus izdevumus nodokļiem. Turklāt tāda darbošanās ir noziedzīgs nodarījums.

Tomēr LV portāla pērnā gada nogalē veiktais kvantitatīvais pētījums “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem”1 atklāj, ka gandrīz piektā daļa jeb 18% Latvijas iedzīvotāju piekristu daļu algas saņemt aploksnē.

Jaunībā maza pensija nebaida

Jauniešu skatījums uz algām aploksnē rāda, ka viņus šī problēma īpaši nesatrauc. Starp tiem, kas būtu ar mieru saņemt atlīdzību tādā veidā, vairāk nekā vidēji (>25% gadījumu) bija jaunieši vecumā līdz 24 gadiem, vīrieši, kā arī 22% no privātajā sektorā nodarbinātajiem. Iespējams, daļa vīriešu sliecas uz algas saņemšanu aploksnē arī uzturlīdzekļu parādu dēļ. Savukārt jauniešiem gan līdz pensijai tālu, gan par riskiem domāt nav laika.

Par algām aploksnē biežāk nobažījušies pirmspensijas vecuma cilvēki un pensionāri, kā arī iedzīvotāji, kuriem vēl nav bērnu. Tuvojoties pensijas vecumam, cilvēks tomēr sāk interesēties, kāda tā būs, tad arī rodas apjausma par legālās algas (tātad no tās veikto sociālo iemaksu) tiešo sasaisti ar pensijas apmēru.

Apzinīgākas – sievietes

Skatījumā uz aplokšņu algām sievietes ir kritiskākas, viņas būtu arī vairāk gatavas ziņot par aplokšņu algām savā darbavietā.

Te jāpiebilst, ka sievietes ir tās, kas visbiežāk saņem ar jaundzimušajiem saistītos pabalstus, ne tikai maternitātes pabalstu (ko apmēram četrus mēnešus maksā sievietei), bet arī vecāku pabalstu. Savukārt šie pabalsti ir atkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu (bruto jeb legālās) algas.

Bērna tēvam šī ietekme nav tik jūtama, jo atvaļinājums arī ir neilgs (10 dienas). Turklāt tikai puse tēvu izmanto savas likumos paredzētās tiesības uz paternitātes atvaļinājumu un pabalstu. Sociālā apdrošināšana sievietēm ir svarīga arī tāpēc, ka bērni slimo, nākas palikt mājās, bet var saņem slimības pabalstu par darbnespējas lapu B jau no pirmās dienas.

Aptauja rāda, ka noraidošāka attieksme pret aplokšņu algām ir izglītotākiem cilvēkiem ar augstākiem ienākumiem, bet ne vienmēr.

Šogad maijā 12. ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē BICEPS pētnieks Andris Saulītis vērsa uzmanību uz darba ņēmēju atšķirīgo attieksmi pret aplokšņu algām arī šādā aspektā: Mazkvalificēti darbinieki nav spējīgi aizstāvēt savas intereses un izvēlēties nepiedalīties ēnu ekonomikā. Savukārt augsti kvalificēti darbinieki biežāk izjūt pretrunu saistībā ar ēnu ekonomiku un cenšas no tās iziet – tiklīdz viņu drošības sajūta pārsniedz personiski pieņemamu risku robežu.

Pie vainas nodokļi?

Respondenti LV portāla pētījumā atklāj, ka vismaz trešdaļai nav izpratnes, kāda ir ēnu ekonomikas ietekme uz tautsaimniecību un viņu pašu labklājību, bet absolūts vairākums uzskata, ka pie vainas ir nodokļu politika. Sabiedrībā kritiski tiek vērtēta Latvijā īstenotā nodokļu politika un iekasēto nodokļu izlietojums. Lielākā daļa aptaujāto iedzīvotāju piekrita vērtējumam, ka finanšu noziegumu izplatību veicina pārāk lielais nodokļu slogs Latvijā, savukārt vairāk nekā puse atzina, ka neredz atdevi no saviem maksātajiem nodokļiem.

Iespējams, cilvēki ne īpaši iespringst, lai padomātu, kam tiek tērēta nodokļu nauda: taču ne jau tikai dienišķo tēriņu vajadzībām – dažādiem pabalstiem (kas regulāri tiek palielināti) un pensijām (ko arī indeksē ik gadu), bet arī visu līmeņu izglītībai, veselības aprūpei, valsts aizsardzībai, sabiedriskajai kārtībai un drošībai, zinātnei un kultūrai, vides aizsardzībai utt.

Cerīgi – potenciālie komersanti

Uz aptaujā jautāto, ja jūs šodien veidotu savu uzņēmumu, vai jūs apsvērtu domu maksāt naudu aploksnē vai kā citādi meklētu veidus, kā apiet nodokļu maksāšanu, tikai 12% piekrita, ka tā rīkotos. Savukārt vairāk nekā puse pauda kategorisku nē šādam biznesam.

Tiesa, pagaidām darbiniekiem, godprātīgai konkurencei un sabiedrībai pieņemama biznesa uzvedība vēl nav sasniegta. Ēnu ekonomikas indeksa noteikšanā, kurā tiek mērītas daudzas komponentes (aplokšņu algas, neuzrādītie darbinieki, neuzrādītie ienākumi u. c.), Baltijas valstu salīdzinājumā Latvijā joprojām (2021. g.) aplokšņu algas ir “smagākā” komponente – 46,2%, Igaunijā – 42,7%, Lietuvā – 38,8%.

Plašāk:

• Ēnu ekonomikā netikumu dobes nav ravētas

Jāatbild, jo nodarījums ir noziedzīgs

Pētījumā secināts: sabiedrībā dominē uzskats, ka par naudas noziegumiem jāsoda bargi, bargāk nekā pašlaik. Vairāk nekā trīs ceturtdaļas aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka naudas atmazgāšana ir smags noziegums un tam jāpiemēro atbilstoša smaguma sods ar mantas konfiskāciju un reālu brīvības atņemšanu (piekrita 80% respondentu).

Publiski informācija par atklātajiem algu aplokšņu maksātājiem parādās ne tik bieži, tomēr arī aplokšņu algu maksātāji tiek pieķerti. Jaunākais gadījums pašreiz ir par Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīto kriminālprocesu pret kāda futbola kluba amatpersonu par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu 9170 eiro apmērā. Pirms mēneša, jūnija sākumā, tika ziņots par kriminālprocesa uzsākšanu būvniecības pakalpojumu uzņēmumā.

Šādu noziedzīgu nodarījumu pazīmes (darba samaksas noteikumu pārkāpšana) un atbildība ir paredzēta Krimināllikuma 217.¹ pantā.

VID aicina iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, kad tiek izmaksātas “aplokšņu” algas, zvanot uz VID bezmaksas anonīmo uzticības tālruni +371 80009070 vai rakstot uz e-pasta adresi parkapumi@vid.gov.lv.

1 LV portāla pētījums “Sabiedrības attieksme pret naudas atmazgāšanu un citiem finanšu noziegumiem” tapis sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu centru “Latvijas Fakti” 2021. gada nogalē. Plašāk šeit: Sabiedrības attieksme pret finanšu noziegumiem – nosoda, bet turpina pievērt acis.