SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
04. februārī, 2022
Lasīšanai: 8 minūtes
14
14

Stājas spēkā jauns Trauksmes celšanas likums

Stājas spēkā 04.02.2022.

4. februārī stājas spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, pilnveidojot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā un pārņemot direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Jaunajā likumā precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme, kā arī precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski. Lai arī trauksmes celšanas mehānisms pamatā nemainīsies, likumā ir iekļauti būtiski papildinājumi.

Lai gan līdz šim spēkā esošais Trauksmes celšanas likums Latvijā tapa vien 2019. gadā, jauns regulējums izstrādāts, jo, pārņemot direktīvas ((ES) 2019/1937)1 prasības un precizējot līdzšinējā likuma normas, bija nepieciešams veikt apjomīgus grozījumus, teikts likumprojekta anotācijā.

Trauksmes celšanas likums izstrādāts ar mērķi veicināt, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par pārkāpumiem darba vidē, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlāju atbilstošu aizsardzību.

Paplašināts personu loks, kam tiek nodrošinātas aizsardzības garantijas

Jaunajā Trauksmes celšanas likumā paplašināts to personu loks, kam tiek nodrošinātas aizsardzības garantijas. Līdz šim aizsardzība pret nelabvēlīgu seku radīšanu bija pieejama pašam trauksmes cēlējam un viņa radiniekiem. Savukārt tagad tiks aizsargātas arī saistītās personas, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.

Likumā noteikts, ka trauksmes cēlēja, viņa radinieka un saistītās personas aizsardzības garantijas attiecas arī uz personu, kura ziņojusi par pārkāpumu, neievērojot visus Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšanas nosacījumus, un vēlāk ir identificēta kā trauksmes cēlējs, ja sniegtā informācija atbilst likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm.

Tāpat likums papildināts ar plašāku aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām. Noteikts, ka aizliegts trauksmes cēlēja ziņojuma dēļ radīt nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam, viņa radiniekam un saistītajai personai un:

  • disciplināri vai citādi sodīt;
  • atbrīvot no darba vai amata, tostarp nepagarinot darba līgumu vai neieceļot amatā uz nenoteiktu laiku, ja bija pamats domāt, ka tas tiks darīts;
  • pārcelt citā darbā vai amatā;
  • liegt paaugstinājumu, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu;
  • mainīt darba vai amata pienākumus, darba laiku un vietu vai darba samaksu;
  • sniegt negatīvu darba, amata pienākumu novērtējumu;
  • aizskart godu, cieņu un reputāciju;
  • anulēt licences un atļaujas;
  • vienpusēji atkāpties no līguma par preces piegādi, pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu vai izbeigt to;
  • pieprasīt ārsta atzinumu;
  • citādi tieši vai netieši radīt nelabvēlīgas sekas, tostarp pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.

Pilnveidots arī termins “pārkāpums”, kurā līdzās noziedzīgam nodarījumam, administratīvam pārkāpumam vai citu tiesību normu pārkāpumam, kā arī saistošu ētikas vai profesionālo normu pārkāpumiem, ietverta arī darbība vai bezdarbība, un rīcība, kas ir pretēja tiesību akta mērķim.

Ir paplašināti arī likuma mērķis un darbības joma, nosakot, ka likumu piemēro, ciktāl tas nav pretrunā ar pārkāpumu ziņošanas kārtību, ko paredz speciālie normatīvie akti, tostarp Eiropas Savienības tiesību akti finanšu un kapitāla tirgus jomā, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas, transporta drošības un vides aizsardzības jomā.

Tāpat jaunais likums papildināts ar to, ka no likumā noteiktajām trauksmes cēlēja tiesībām un aizsardzības garantijām nevar atteikties un tās nevar ierobežot.


Plašāk par tēmu
:

Precizēti pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme, atvieglota Trauksmes cēlēja ziņojuma iesniegšana

Jaunajā likumā tiek precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme. Līdz šim tādu bija 15, taču tagad saraksts ir papildināts ar, piemēram, pārkāpumiem transporta drošībā, dzīvnieku labturības jomā, privātās dzīves un personas datu aizsardzības jomā, kā arī rīcību, kas ietekmē klimata pārmaiņas. Vienlaikus paliek spēkā regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs, – trauksmes cēlējs ir tiesīgs ziņot par pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm jebkurā jomā.

Tāpat precizētas jomas, kas nav uzskatāmas par trauksmes celšanu. Līdz šim likumā norādīts, ka tās ir: apzināti nepatiesu ziņu sniegšana, valsts noslēpumu saturošas informācijas izpaušana, ziņošana tikai par personīgu interešu aizskārumu, kas nav uzskatāma par trauksmes celšanu. Jaunajā likumā tās papildinātas ar, piemēram, zvērināta advokāta un klienta, ārsta un pacienta saziņas konfidencialitātes pārkāpšanu, tiesnešu apspriedes noslēpuma un neizpaužamu, slēgtajās tiesas sēdēs iegūtu ziņu izpaušanu, informācijas izpaušanu par konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem vai arodbiedrībām, kā arī darba koplīguma pusēm, ciktāl tiek skarta darba koplīguma noslēgšanai vai grozīšanai nepieciešamā informācija.

Jaunais Trauksmes celšanas likums paredz arī vairāk priekšnosacījumu, kad trauksmi var celt publiski. Piemēram, ja personai ir pamats uzskatīt, ka, vēršoties kompetentajā institūcijā, tiks radītas nelabvēlīgas sekas, pārkāpums tiks slēpts vai netiks novērsts, vai nav sniegta atgriezeniskā saite par izskatīšanas gaitu likumā noteiktajā termiņā.

Savukārt ziņojumu Trauksmes cēlējs varēs iesniegt, ievērojot Iesniegumu likuma 3. pantu un norādot, ka tas ir trauksmes cēlēja ziņojums, vai izmantojot trauksmes cēlēja ziņojuma veidlapu, elektroniski bez droša elektroniskā paraksta valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv, ja ziņojumu iesniedz un personas identitāti pārbauda, izmantojot tiešsaistes formas, kuras pieejamas portālā un tīmekļvietnē.

Plašas izmaiņas attiecībā uz privāto sektoru, paredzēta administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu

Jaunais likums nosaka arī vairākas izmaiņas attiecībā uz privāto sektoru. Ziņojumu izskatīšanas pamatprasības un atbildīgo personu noteikšana, kas ieteikumu formā līdz šim bija atrodamas vadlīnijās, kā prasības ir nostiprinātas likumā.

Finanšu sektorā, neatkarīgi no darbinieku skaita, un arī noteiktos gadījumos transporta drošības un vides aizsardzības jomā strādājošiem mazajiem uzņēmumiem būs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma. Vienlaikus privātajā sektorā iekšējo trauksmes celšanas sistēmu var nodot īstenošanai trešajām personām, ievērojot visas likuma prasības.

Gan pašvaldības institūcijas, gan vidējie uzņēmumi (50 līdz 249 nodarbinātie) varēs apvienoties un veidot vienotas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas.

Likumā paredzēta arī administratīvā atbildība par trauksmes celšanas traucēšanu, piemērojot naudas sodu fiziskajai personai no trim līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (no 15 līdz 350 eiro), amatpersonai – no četrām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām (no 20 līdz 350 eiro), bet juridiskajai personai – no septiņām līdz tūkstoš četrsimt naudas soda vienībām (no 35 līdz 7000 eiro).

Eiropas Savienības Trauksmes cēlēju direktīvas prasības pakāpeniski jāpārņem visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Zināms, ka līdz šim to jau ir paveikusi arī Dānija, Portugāle un Zviedrija.

1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem.

Labs saturs
14
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU