Jaunais trauksmes celšanas likums – drošības uzlabojumi un modernizēšana

21. septembrī Ministru kabinetā apstiprināts jauns likumprojekts “Trauksmes celšanas likums”. Tas izstrādāts, lai Latvija pievienotos Eiropas Savienības vienotajiem kritērijiem trauksmes celšanas kanālu izveidē un aizsardzības garantijām trauksmes cēlējiem, ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par tādu personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Pašlaik spēkā esošais Trauksmes celšanas likums darbojas vien kopš 2019. gada maija, un, kā norāda eksperti, savu efektivitāti nav vēl paguvis apliecināt praktiski.

Tiesības celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu

Trauksmes cēlējs, kā paredz gan esošais, gan topošais Trauksmes celšanas likums, ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu. Trauksmes cēlējs, kā noteikts likumprojektā, ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par pārkāpumiem šādās jomās:

• amatpersonu bezdarbība, nolaidība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska darbība;
• korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;
• publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
• izvairīšanās no nodokļu samaksas;
• sabiedrības veselības apdraudējums;
• pārtikas drošības apdraudējums;
• būvniecības drošības apdraudējums;
• vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;
• pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošība;
• darba drošības apdraudējums;
• sabiedriskās kārtības apdraudējums;
• cilvēktiesību pārkāpumi;
• pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās, un privātās partnerības jomā;
• pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses;
• nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma, un proliferācijas (masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošana, glabāšana, pārvietošana, lietošana vai izplatīšana) finansēšanas novēršana;
• konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;
• pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;
• pārkāpumi transporta drošībā;
• pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu;
• pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;
• patērētāju tiesību aizsardzība;
• privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla, un informācijas sistēmu drošība.

Trauksmes celšanas likuma mērķis ir veicināt trauksmes celšanu sabiedrības interesēs, nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību, nosaka likumprojekts.

“Trauksmes celšanai jābūt ne tikai drošai, bet arī ērtai un mūsdienīgai. Tāpēc vienlaikus ar jauno likumu esam apņēmušies pilnveidot trauksmes celšanas iespējas tiešsaistē,” skaidro Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Valsts kancelejā eksperte Inese Kušķe. “Tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv tiks izveidots autentifikācijas modulis, un trauksmes cēlējiem nebūs papildu prasības parakstīt ziņojumu, kā tas ir šobrīd.

Jaunajā likumā būs nostiprinātas atvieglotās prasības trauksmes cēlēju ziņojumu iesniegšanai elektroniski, proti, savu identitāti apliecinot nevis ar parakstu, bet izmantojot autentifikācijas procesu. Iesniegt ziņojumus elektroniski varēs divos kanālos – valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv (pakalpojums “Iesniegums iestādei”) vai tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv. Tādējādi veicinām valsts pārvaldes pakalpojumu pieejamību digitālajā vidē un atvieglojam iedzīvotāju iespējas ziņojumus iesniegt attālināti,” stāsta I. Kušķe.

Likumprojektam “Trauksmes celšanas likums” jāstājas spēkā līdz šī gada 17. decembrim, kā to paredz direktīva.

Ir vairāki būtiski jaunievedumi

Kopumā likumprojektā saglabāta līdzšinējā pieeja, respektīvi, trauksmes celšanas mehānisms, kas Latvijā ieviests līdz ar spēkā esošo likumu, būtiski nemainās, bet tiek pilnveidots un papildināts. Jaunajā likumā, kā norāda I. Kušķe, ir vairākas novitātes, tostarp:

• pārņemot direktīvu, tiek precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme, vienlaikus paliek spēkā arī regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs;
• ziņojumu izskatīšanas pamatprasības papildinātas ar prasību sniegt atbildi par izskatīšanas rezultātu;
• atbildīgo personu un kontaktpersonu noteikšana būs likumā nostiprinātas prasības;
• jaunajā likumā tiek piedāvātas vairākas izmaiņas privātajā sektorā;  
• neatkarīgi no darbinieku skaita finanšu sektorā būs jāveido iekšējā trauksmes celšanas sistēma, noteiktos gadījumos – arī  transporta drošības un vides aizsardzības jomā;
• privātajā sektorā iekšējo trauksmes celšanas sistēmu varēs nodot trešajām personām;
• gan publiskā sektora iestādes, gan vidējie uzņēmumi (kuros ir 50 līdz 249 nodarbināto) varēs apvienot resursus un veidot vienotas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas;
• aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz saistītām personām (piemēram, kolēģiem, kuri atbalsta trauksmes celšanu);
• likumprojektā tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums, piemēram, negatīvs darba novērtējums, netaisnīga attieksme, algas samazinājums, vienlaikus paliek spēkā arī regulējums, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs;
• tiek paredzēta administratīvā atbildība par traucēšanu vai mēģinājumu traucēt trauksmes celšanu;
• precizētas prasības trauksmes cēlēja identitātes aizsardzībā;
• likumprojekts paredz atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski;
• ir paplašināti gadījumi, kuros varēs celt trauksmi, sniedzot informāciju publiski.

LV portāls jautā: Kā vērtējams trauksmes celšanas likumprojekts?

Inese Tauriņa, “Sabiedrības par atklātību – Delna” direktore

FOTO no personīgā arhīva

Jaunais Trauksmes celšanas likumprojekts, būtībā, ir esošā likuma grozījumi, kuri bija nepieciešami, lai pārņemtu ES Trauksmes cēlēju direktīvu. Jaunais likums salīdzinājumā ar līdzšinējo ietver uzlabojumus, ir novērsti vairāki trūkumi, esošais regulējums padarīts pilnīgāks.

Jaunajā likumprojektā ir precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme; precizēti gadījumi, kuros ir iespējams celt trauksmi publiski; ir paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums; ir stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā; atvieglotas prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.

“Delna” īpaši akcentē, ka likumprojektā paredzēts plašāks loks, kam paredzēta aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas dēļ. Tā attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.

Pēc “Delnas” pieredzes darbā ar trauksmes cēlējiem mēs novērtējam, ka ir precizētas prasības identitātes aizsardzībā, kā arī trauksmes cēlēju ziņojumu saņemšanā un izskatīšanā publiskajā un privātajā sektorā, tajā skaitā uz privāto sektoru attiecinātas vairākas prasības, kuras līdz šim bija ietvertas vadlīnijās (ieteikumu veidā).

Pašlaik grūti identificēt jaunā likumprojekta vajās vietas, jo tās, visticamāk, izgaismosies tikai tālākā likuma piemērošanā.

Pēc “Delnas” ieskatiem esošais Trauksmes celšanas likums sāk veidot un stiprināt trauksmes celšanas izpratni sabiedrībā. Tas ir salīdzinoši jauns likums, tādēļ secinājumus par tā pilnīgu ietekmi šobrīd ir grūti izdarīt, tomēr tas neapšaubāmi ir pamats, uz kura veidot spēcīgu trauksmes celšanas mehānismu, kas nepieciešams katrā demokrātiskā sabiedrībā.

Valts Kalniņš, politologs, sabiedriskās politikas centra “Providus” asociētais pētnieks

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Jaunais likums fundamentāli nemaina trauksmes celšanas sistēmu, bet pielāgo un paplašina esošo regulējumu atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai, kura kopumā vērtējama kā labiem standartiem atbilstoša.

Ir svarīgi, ka jaunais likums aizsardzību attiecinās ne tikai uz pašiem trauksmes cēlējiem, bet arī uz fiziskām un juridiskām personām, kuras ar tiem ir saistītas vai ir palīdzējušas trauksmes celšanas gadījumā. Būtiski, lai saistītajām personām būtu pieejama pietiekama juridiskā palīdzība.

Tāpat ieguvums ir to apstākļu paplašināšana, kādos iespējama trauksmes celšana. Ļoti būtiski, ka likumprojekts paredz: turpmāk, ja trauksmes cēlējam būs pamats uzskatīt, ka ziņošana kompetentajām institūcijām var radīt viņam nelabvēlīgas sekas vai riskus sabiedrības interesēm, ziņot varēs arī publiski, piemēram, medijiem. Trauksmes ziņojumu portālā Latvija.lv varēs iesniegt bez elektroniskā paraksta. Gadījumos, kad trauksmes ziņojums būs iesniegts anonīmi, bet ziņotājs vēlāk tomēr identificēts, viņam būs tiesības uz aizsardzības garantijām.

Plašāks jautājums ir par varbūtēju trauksmes cēlēju materiālu stimulēšanu. Starptautiskajā praksē šādai pieejai ir konstatējami riski un ēnas puses. Viena no tām – potenciālajam ziņotājam var nebūt motivācijas, lai noziegumu novērstu, ja ir izdevīgāk sagaidīt, lai noziegums notiek, par to ziņojot tikai tad, kad par to tiek nodrošināta atlīdzība. Taču, lai saprastu, vai finansiāla motivācija dotu kādu būtisku ieguvumu, nepieciešama analīze par to, kas cilvēkus attur vai neattur no trauksmes celšanas. Manuprāt, pats svarīgākais ir, lai pietiekami efektīvi tiktu kompensēts kaitējums, ja cilvēkam trauksmes ziņošanas dēļ tāds radies. Šādu iespēju paredz jau esošais trauksmes celšanas likums.

Kopumā Eiropas Savienības direktīvas prasību pārcelšana nacionālajā līmenī dod iespēju iegūt diezgan labu jauno trauksmes celšanas likumu.