Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Sabiedrības aktīva iesaiste pārkāpumu atklāšanā ir viens no galvenajiem veidiem, kā mazināt korupciju Latvijā un reizē stiprināt uzticību valstij. Kā stiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību un veicināt trauksmes cēlēju aktivitāti? Strādājot pie jaunā Trauksmes celšanas likuma, Latvijai ir iespēja stiprināt trauksmes celšanu un paredzēt papildu instrumentus, lai atbalstītu un aizstāvētu trauksmes cēlējus.
Trauksmes cēlējs ir varonis, kurš uzdrīkstas neklusēt par novērotiem pārkāpumiem un ar savu rīcību palīdz sabiedrībai un valstij būt labākai. Jāatzīst, ka, izvēloties celt trauksmi, šie varoņi arī uzņemas risku, ka pret viņiem vērsīsies un radīs nelabvēlīgas sekas trauksmes celšanas dēļ. Sabiedrības, atbildīgo iestāžu un Saeimas, kas šobrīd izskata jaunā Trauksmes celšanas likuma projektu, pienākums ir garantēt trauksmes cēlējiem drošu un izprotamu ziņošanas kārtību, novērtēt trauksmes cēlēju ieguldījumu un sniegt atbilstošu atbalstu, izprotot gan situāciju, kurā trauksmes cēlējs atrodas, gan risku, ko viņš uzņemas. Tas nozīmē, ka mums – sabiedrībai un atbildīgajām iestādēm – ir “jāiekāpj trauksmes cēlēja kurpēs” un jaunajā likumā jāparedz iespējami skaidrāka un drošāka ziņošanas kārtība. Sabiedrības un arī lēmumu pieņēmēju interesēs ir būvēt spēcīgu un stipru trauksmes celšanas sistēmu.
Latvijā Trauksmes celšanas likums tika pieņemts 2018. gadā, tas stājās spēkā 2019. gada 1. maijā. Kopš tā laika Latvija ir strādājusi pie trauksmes celšanas sistēmas iedzīvināšanas un trauksmes celšanas kultūras veicināšanas. Ir pagājuši vairāk nekā trīs gadi, un šobrīd Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskata jaunu Trauksmes celšanas likuma projektu, ar kuru plānots uzlabot jau esošo trauksmes celšanas kārtību publiskajā un privātajā sektorā. Likums ir jāpapildina atbilstoši Eiropas Komisijas Trauksmes celšanas direktīvai, kas primāri nosaka nepieciešamību aizsargāt trauksmes cēlējus. Plānots, ka jaunais Trauksmes celšanas likums tiks pieņemts līdz šī gada beigām.
Valsts kanceleja (VK) ir trauksmes cēlēju kontaktpunkts Latvijā un atzīst, ka, kopš likuma stāšanās spēkā, trauksmes cēlēji ir snieguši ieguldījumu dažādās jomās, pierādot trauksmes celšanas mehānisma nepieciešamību. Trauksmes cēlēji ir norādījuši uz pārkāpumiem būvniecībā, neatbilstošu rīcību ar bīstamām iekārtām, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, snieguši ieguldījumu, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret pretendentiem iepirkumu procedūrās un lai notiktu pasūtītāja līdzekļu efektīva izmantošana publiskā iepirkuma jomā, kā arī vērsuši uzmanību riskiem un palīdzējuši identificēt sistēmiskas nepilnības citās jomās. Pēc celtās trauksmes risināti jautājumi par pedagogu darba samaksas noteikumu pārkāpumu novēršanu, izstrādāts normatīvais regulējums, kā trūka valsts informācijas sistēmu jomā, novērsta vides piesārņošana ar ražošanas notekūdeņiem un citos veidos.1
Likumam stājoties spēkā, iedzīvotāju aktivitāte bija pārsteidzoši liela, 2019. gada 8 mēnešos 435 iedzīvotāji vērsās pie atbildīgajām iestādēm un ziņoja par iespējamiem pārkāpumiem. Jaunais likums parādīja, ka iedzīvotāji ir gatavi ziņot, ja tiek aizsargāta viņu identitāte un valsts pārvalde reaģē uz viņu ziņojumiem.2
Iedzīvotāji ir gatavi ziņot, ja tiek aizsargāta viņu identitāte un valsts pārvalde reaģē uz viņu ziņojumiem.
Pēc VK sniegtās informācijas 2020. gada 12 mēnešos ir saņemti 517 iesniegumi, kuri pēc tam tika vērtēti, vai tie atbilst trauksmes celšanas definīcijai.3 VK apkopo saņemtos ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem valsts pārvaldes iestādēs, bet neviens neapkopo un neanalizē informāciju par situāciju privātajā sektorā, kuram joprojām netiek pievērsta pienācīga uzmanība trauksmes celšanas jomā. Pirmais eiforijas vilnis ir norimis, un trauksmes cēlēju ziņojumu skaits kopumā samazinās.
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) ir viena no Latvijas nevalstiskajām organizācijām, kas no pašiem pirmsākumiem ir piedalījusies Trauksmes celšanas likuma izstrādē, ikdienā konsultē un sniedz atbalstu trauksmes cēlējiem Delnas Trauksmes celšanas centrā, un šobrīd Saeimas komisijai sniedz savu redzējumu un priekšlikumus trauksmes celšanas sistēmas uzlabošanai.
Delna praksē ir novērojusi, ka personas, kuras ir vērsušās valsts iestādēs, lai ziņotu par novērotiem pārkāpumiem, ir saņēmušas formālu atbildi uz iesniegumu, turklāt ar norādi par iespēju iesniegt trauksmes cēlēja ziņojumu, lai gan sākotnējā iesniegumā jau ir ietverta informācija, kas iestādei ir nepieciešama, lai iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu un iesniedzēju par trauksmes cēlēju. Šādai situācijai nevajadzētu būt, jo iedzīvotājam, kurš ir novērojis pārkāpumu vai kuram ir aizdomas par to, nav jābūt juristam un jāsaprot, kā juridiski pareizi noformēt savas bažas. Iestādēm pašām būtu jārod resursi, lai reaģētu uz šādiem ziņojumiem un ar savu darbību neapstādinātu aktīvo un vērīgo iedzīvotāju interesi par to, kas notiek vidē viņiem apkārt. Valsts iestādes ar savu formālo pieeju var atgrūst potenciālos ziņotājus, kas ir vitāli svarīgi, lai uzlabotu tiesiskumu Latvijā un arī novērstu korupciju.
Delnas Trauksmes celšanas centra konsultante Krista Asmusa uzsver: “Iedzīvotājs nereti ir vienīgais, kurš var sniegt informāciju par kādu novērotu pārkāpumu un ar savu ziņošanu palīdzēt to novērst. Ne vienmēr atbildīgajās iestādēs nonāk informācija par pārkāpumiem, kurus iedzīvotāji novēro ikdienā.”
Delna šobrīd atbalsta vienu trauksmes cēlēju tiesvedības procesā par iespējamu prettiesisku kādas pašvaldības rīcību, kā arī citā pašvaldībā Delna ir panākusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) lūdz pašvaldībai atcelt tās prettiesisko lēmumu. Tāpat arī kāds ziņojums ir atklājis trūkumus Latvijas pašreizējā regulējumā saistībā ar kriptovalūtu apriti, kas ir bijis pamatā Delnas tālākai interesei šajā jautājumā.
Delnas ieskatā, lai veicinātu trauksmes cēlēju kultūras dzīvotspēju un pašu ziņotāju aizsardzību:
1 Valsts kanceleja, Trauksmes celšana un trauksmes cēlēju aizsardzība. Pārskats par 2020. gadu, 9. lpp.
2 Turpat, 2. lpp.
3 Turpat, 5. lpp.
