Sabiedriskajā apspriešanā pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi salīdzināšanas rīka izveidei

2025. gada 16. jūlijā stājās spēkā grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, to papildinot ar 19.² pantu “Preču cenu dinamikas izsekojamība un monitorings”.

Jaunais likuma pants paredz, ka Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nolūkā nodrošināt precīzu cenu dinamikas izsekojamību un monitoringu no pārtikas preču mazumtirgotāja ievāc un apstrādā:

• datus par Ministru kabineta noteiktajā pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm – pārtikas preču cenu monitoringam;
• elektronisko darījumu (transakciju) datus – patēriņa cenu salīdzināšanai.

Noteikts, ka dati obligāti jāiesniedz tiem pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuriem pēdējā finanšu gada neto apgrozījums pārsniedz 400 000 000 eiro. Savukārt pārējie mazumtirgotāji datus var iesniegt brīvprātīgi.

Publiskajā apspriešanā nodotais MK noteikumu projekts “Pārtikas preču cenu iesniegšanas noteikumi cenu izsekojamībai un monitoringam” izstrādāts, lai īstenotu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 19.² pantā iekļauto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt:

• iesniedzamo informāciju CSP patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas preču cenu monitoringam, kā arī informācijas aprites, pieprasīšanas, nodošanas un uzglabāšanas kārtību;
• pamata pārtikas preču sarakstā iekļaujamās preču grupas un preces, ietverot šajā sarakstā tirgū pieejamos un bieži patērētos produktus, kas nepieciešami uzturvielu uzņemšanai ikdienā.

Centrālā statistikas pārvalde nepārbaudīs iesniegto datu atbilstību

Ministru kabineta noteikumu projekts noteic, ka CSP nosūta pieprasījumu pārtikas preču mazumtirgotājiem, kuriem saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu noteikts pienākums datu nodošanai CSP (apgrozījums pārsniedzis 400 000 000 eiro).

Noteikumi paredz, ka pārtikas preču cenu monitoringam mazumtirgotājiem jāiesniedz dati par pamata pārtikas preču sarakstā iekļautajām precēm, turpretī patēriņa cenu salīdzināšanai – elektroniskie (transakciju) dati par visu preču sortimentu.

Anotācijā paskaidrots, ka CSP, saņemot datus no mazumtirgotājiem, pārbaudīs tikai to kvalitāti, respektīvi, vai iesūtītā datne nav tukša un dati tajā ir tehniski precīzi, taču nepārbaudīs datu patiesumu un atbilstību.

Vienlaikus MK noteikumu projektā ir norādīts, ka pārtikas preču mazumtirgotājs ir atbildīgs par iesniegto datu formu un apjomu, iesniegšanas termiņu un atbilstību faktiskajām preču cenām tirdzniecības vietās. Operatīvās darbības rezultātā ikdienā atsevišķu preču cenas tirdzniecības vietās var atšķirties no iesniegtajos datos minētajām, tomēr faktiskās cenas nedrīkst pārsniegt CSP iesniegtās cenas.

Savukārt, ja pārtikas preču mazumtirgotājs datus nesniegs vispār vai sniegs nepilnā apmērā, CSP paredzētas tiesības pieņemt lēmumu par datu pieprasījumu, un tā piespiedu izpilde notiks Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Datu pieejamība

Izstrādātie MK noteikumi arī noteic, ka dati, kas tiks iesniegti pārtikas preču monitoringam, būs publiski pieejami pēc pieprasījuma. Konkrētie dati būs paredzēti tālākai izmantošanai, taču, kā vēstīts anotācijā, tie tiks izsniegti tikai nolūkā nodrošināt precīzu cenu dinamikas izsekojamību un monitoringu un CSP veiks informācijas pieprasītāju uzskaiti un datu izmantošanas uzraudzību.

Turpretī mazumtirgotāju iesniegtie elektronisko darījumu (transakciju) dati patēriņa cenu salīdzināšanai noteikti par ierobežotas pieejamības informāciju. Anotācijā pausts, ka minēto informāciju CSP iegūs patēriņa cenu salīdzināšanai un Statistikas likumā noteikto funkciju izpildei, Ekonomikas ministrija šos datus izmantos patēriņa preču cenu dinamikas analīzei, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs – negodīgas komercprakses un cenu norādīšanas uzraudzībai un Konkurences padome – mazumtirdzniecības tirgus monitoringam un Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma prasību uzraudzībai.

Noteikumu projekts paredz, ka CSP līdz 2025. gada 1. novembrim pirmreizēji informēs pārtikas preču mazumtirgotājus, kuriem būs pienākums sniegt datus atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem. Savukārt datus mazumtirgotājiem būs jāsāk iesniegt no 2025. gada 1. decembra.

Kas ietilpst pamata pārtikas preču grozā

Vienlaikus MK noteikumu projektā definēts pamata pārtikas preču grozs un noteikts tā sastāvs. Kā skaidrots anotācijā, pamata pārtikas preču grozs ir ikdienas patēriņa vajadzībām nepieciešamais minimālais pārtikas preču kopums, lai nodrošinātu iedzīvotāju objektīvās vajadzības pamata uzturvielu uzņemšanai. Pamata pārtikas preču grozs izveidots ar mērķi, lai ikvienam iedzīvotājam, it īpaši veicinot konkrēto produktu pieejamību arī iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem, būtu iespēja iegādāties tādus pārtikas produktus, kas ir nepieciešami uzturvielu uzņemšanai ikdienā, un lai tie būtu Latvijā pieejami un uzturā bieži lietoti.

Pamata pārtikas preču grozs minēto noteikumu izpratnē veidots, domājot par cilvēku bez specifiskām saslimšanām, uztura alerģijām vai nepanesamībām, kā arī to attiecinot uz dažādām vecuma grupām.

Saskaņā ar noteikumu projektu pamata pārtikas preču grozā ietilpst desmit preču grupas:

• maize;
• piens;
• siers un biezpiens, sviests, krējums, jogurts;
• svaigi dārzeņi, kartupeļi;
• svaigi augļi;
• cūkgaļa, mājputnu gaļa, liellopu un teļa gaļa, aitu un kazu gaļa;
• svaigas zivis;
• milti, citi graudaugi;
• olas;
• augu eļļas.

Katrai preču grupai noteikts pamata pārtikas preču saraksts.