Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Guna Paidere: “Sākuma posmā uzņēmējiem būtu jādod atlaides. Jo klienti, kas nāk uz Uzņēmumu reģistru, vairāk nekā 80% gadījumos ir viena persona – pati īpašnieks, pati valdē, nav sarežģīta īpašnieku struktūra.”
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Līdz 30. jūnijam notiek uzņēmumu pamatkapitāla pārreģistrācija no latiem uz eiro, kura līdz šim datumam ir bez maksas. Cik komersantu patlaban ir veikuši šo procesu?
Līdz 31. maijam pamatkapitāla pārreģistrāciju uz eiro veikuši 39,1% jeb 39 320 sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) un 91,20% jeb 717 akciju sabiedrību (AS). Šos datus apkopojam katru nedēļu un redzam, ka pēdējās pāris nedēļās komersantu aktivitāte ir lielāka nekā gada sākumā. Taču ir skaidrs, ka līdz reformas beigām denomināciju visi uzņēmumi veikt nepaspēs.
Vai no šodienas viedokļa raugoties, šis lēmums – denomināciju neveikt automātiski - bija pareizs? Dot tik ilgu laiku – vairāk nekā divus gadus?
Automātiski veikt denomināciju nevarēja, jo nav tā, ka dati ir tikai elektroniski. Garais pārejas periods tika dots arī tāpēc, lai uzņēmējam dokumenti nav jāsakārto tikai denominācijas dēļ, lai to var izdarīt kopā ar kādām citām nepieciešamajām izmaiņām.
Pēc 1. jūlija dati par pamatkapitālu komercreģistrā tiks pārrēķināti atbilstoši valūtas kursam, taču uzņēmuma iekšējā dokumentācija – statūti, dalībnieku reģistrs, kas glabājas arī UR, – paliks nesakārtota. Tā kā šī ir uzņēmuma iekšējā dokumentācija, tad tikai uzņēmums tajā var veikt izmaiņas.
Uzņēmumu statūti būs nesakārtoti. Ko tas liecina par uzņēmēju zināšanām?
Neapskaužu uzņēmējus - no valsts puses ir diezgan daudz prasību, kas ir jāizpilda, un dažādās jomās. Apzinoties, ka šis nav vienīgais pienākums pret valsti, nav noteiktas sankcijas par pamatkapitāla nepārreģistrēšanu uz eiro noteiktajā termiņā. Ja uzņēmumam praktiskajā darbībā netraucē, ka statūtos, īpašnieku sarakstos (dalībnieku reģistrā) pamatkapitāls ir latos, bet UR pamatkapitāls būs eiro, kāpēc par to sodīt? Uz eiro bija jāpāriet visās sfērās – tika dots garš pārejas periods ar atlaidēm, lai nav parakstu apliecināšana uz dokumentiem, lai nav jāmaksā valsts nodevas – maksimāli atbrīvojot no izmaksām un papildu prasībām.
Vienmēr tiek piesaukti igauņi, cik viņiem viss ir labi, pārdomāti. Pirms šīs reformas konsultējāmies ar kaimiņvalsts kolēģiem. Arī viņi nav gājuši tādu soli, ka UR būtu automātiska pārreģistrācija uz eiro - daļai uzņēmumu, kas ir reģistrā, pamatkapitāli joprojām ir kronās.
Sanāk, ka tas ir godaprāta un atbildības jautājums, kas patiesībā problēmas uzņēmējdarbībā tālāk neradīs. Pēc 30. jūnija denominācija būs par maksu. SIA, piemēram, tas maksās 51,94 eiro, AS – 37,71 eiro. Tās ir mazas summas, lai būtu motivācija savlaicīgi veikt denomināciju.
Neticu, ka uzņēmēji nezina par šīm prasībām, jo uzrunājām katru individuāli caur Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu. Ja tas netraucē, mūsu mērķis nav dzenāt uzņēmēju.
Uzņēmējiem pēc 1. jūlija ir jārēķinās ar neērtībām, ja gribēs pieteikt kādas citas izmaiņas komercreģistrā. Piemēram, uzņēmumam mainās valde vai juridiskā adrese. Ja nebūs sakārtots denominācijas jautājums, izmaiņas netiks reģistrētas.
Kādas vispār ir kopējās tendences uzņēmējdarbībā Latvijā? Skatījos datus, ka uzņēmumi vairāk likvidējas nekā tiek dibināti no jauna.
Pašlaik patiešām ir likvidācijas vilnis, un tam ir divi iemesli. Pirmais – piespiedu likvidācija no valsts puses. Ja Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir konstatējis, ka netiek sniegtas atskaites vai ir citi pārkāpumi, tad VID var pieņemt lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu. Minētais process bieži vien rezultējas ar vienkāršoto likvidāciju, kad valsts komersantu izslēdz no reģistra bez tiesas iesaistes. Pēdējos divos gados šādu uzņēmumu ik gadu ir bijis ap 10 000.
Bet ir jāsaprot, ka VID un UR šādu procesu ir tiesīgi veikt tikai kopš 2014. gada, un tādējādi cīnāmies ar uzņēmumiem, kuri eksistē, bet reāli uzņēmējdarbību neveic jau sen. Tie tiešām ir tukši uzņēmumi, un ļoti reti personas sūdzas, ka tomēr gribētu turpināt darboties. Tādos gadījumos neiespītējamies un dodam komersantiem šo iespēju. Ja UR būtu lielāka kapacitāte, likvidēto uzņēmumu skaits būtu lielāks.
Otrs iemesls ir 50 eiro nodoklis, kas gadā jāmaksā, ja neveic saimniecisko darbību. Uzņēmēji uzskata: kāpēc jāmaksā nauda, ja saimnieciskā darbība ir nulle? Tāpēc bieži komersanti paši likvidē savus uzņēmumus.
Skatījos VID statistiku, ka Latvijā reģistrēti ap 50 000 mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju. Vai šāda pieaugoša tendence, kopš 2010. gada rudenī ieviesa šo iespēju, turpinās?
Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju statusā var būt gan SIA ar samazinātu pamatkapitālu līdz 2800 eiro, gan SIA ar 2800 eiro pamatkapitālu, kuri atbilstoši likumam var izvēlēties šo speciālo nodokļu režīmu.
SIA ar samazināto pamatkapitālu ir populārākā forma – to izvēlas vairāk nekā 60% komersantu. Iespējams, uzņēmējdarbības sākšanai un ideju sākotnējai realizācijai nevajag lielu pamatkapitālu, vajag iegūt tikai juridisko formu.
Interese par mikrouzņēmumu nodokļa režīma maksātāja statusa iegūšanu ir viļņveidīga, īpašu uzskaiti gan neveicam, darbojamies kā vienas pieturas aģentūra – tālāk šo informāciju nododam VID. Šādi strādājam, arī, pieņemot no komersantiem PVN maksātāja veidlapu, - tālāk to nododam VID.
Kā vērtējat iespēju komersantiem iegūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu? Cik loģiski tas ir no valsts viedokļa, zinot, kādas summas nodokļos tiek maksātas valsts budžetā?
Ir svarīgi rūpēties par mazajiem uzņēmējiem, jo tādu Latvijā ir pārsvarā. UR nav analīzes par mikrouzņēmumu darbinieku skaitu un apgrozījumu, iespējams, kādā brīdī vajag nosacījumus diferencēt, bet sākuma posmā būtu jādod atlaides. Jo klienti, kas nāk uz UR, vairāk nekā 80% gadījumos ir viena persona – pati īpašnieks, pati valdē, nav sarežģīta īpašnieku struktūra.
Zinām lielus uzņēmumus, kuri tad, kad ieviesa mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, atlaida darbiniekus un pateica, lai iet uz UR un reģistrē mazkapitāla SIA. Vai jūtat arī šobrīd šādu tendenci vai tas ir gājis mazumā?
Šis regulējums bija labs tajā brīdī, kad to ieviesa – bija krīze un cilvēkiem bija jāpasniedz "makšķere". Valsts ar normatīvo regulējumu ir pieļāvusi šādu situāciju. Tāpēc ir skaidrs, kāpēc tiek domāts par šī speciālā režīma, kas var ilgt bezgalīgi, likvidāciju un iesācējuzņēmējdarbības atbalsta regulējuma ieviešanu.
Iespējams, nedaudz ātrāk vajadzēja domāt par regulējuma maiņu, ja jau krīze ir beigusies.
Pirms gadiem desmit ļoti aktuāli uzņēmējdarbībā bija fiktīvie uzņēmumi, kas reģistrēti sabiedriskajās adresēs un uz bezpajumtnieku vai aizdomīgu personu vārda. Pieņēma dažādus likumu grozījumus, tagad pastiprināti ir jāpārbauda riska adreses un riska personas. Ko šajā sakarā ir konstatējis UR?
Pēdējo gadu laikā ir ieviesta virkne jauninājumu un grozījumu normatīvajos aktos, kas ir vērsti uz dažādu problēmu risināšanu. Šos pasākumus var sadalīt vairākos blokos.
Pirmkārt, prasības, kas attiecas uz dokumentu noformēšanu. Proti, nav pietiekami ar pašrocīgi parakstītiem dokumentiem – paraksts uz tiem ir apliecināms pie UR amatpersonas vai pie zvērināta notāra vai arī klientam ir iespēja izmantot alternatīvu – eParakstu. Ja paraksti tiek apliecināti UR, tad valsts notārs veic pārrunas ar personām un ir gadījumi, kad atsakāmies apliecināt parakstu.
Otrkārt, ir ieviesti dažādi filtri, caur kuriem tiek izsijāti visi iesniegtie pieteikumi. Visa dokumentos norādītā informācija tiek salīdzināta ar citiem valsts reģistriem – pārbaudītas ziņas par personām Iedzīvotāju reģistrā, kā arī pārbaudīts, vai persona nav VID "melnajā sarakstā", kā arī vai nav VID vai tiesas piemērots liegums ieņemt amatus vai nodarboties ar komercdarbību. Par juridisko adresi – Adrešu reģistrā un VID riska adrešu sarakstā. Attiecībā uz pamatkapitālu – SIA ar pamatkapitālu 2800 EUR un vairāk nemaz nevar nodibināt, ja bankā nav atvērts konts un tajā ieskaitīts pamatkapitāls.
Treškārt, ir pasākumi, kas ir vērsti uz reģistrētiem komersantiem – par noteiktiem pārkāpumiem VID var apturēt saimniecisko darbību. Tāpat arī UR var izbeigt komersanta darbību un vienkāršotā kārtībā to likvidēt.
Minētais apliecina, ka pēdējo gadu laikā ir veikta virkne izmaiņu un nav vairs pamata apgalvojumam, ka ar jebkādiem dokumentiem uz jebkādu pilnvaru pamata jebko var atsūtīt uz UR un piereģistrēt. Nevar teikt, ka uzņēmumu reģistrācija notiek nekontrolēti un nevienam nekas neinteresē.
Ir bijuši TV sižeti par to, ka vienā Purvciema dzīvoklī ir reģistrēti septiņi uzņēmumi.
Bija arī sižets, ka vienā adresē ir reģistrēti 700 uzņēmumi. Un vienmēr ir jautājums, kāpēc tieši šajā adresē? Par to skaļi neviens nerunā, viena pagale jau nedeg.
Un kāpēc šajā adresē?
Neesam veikuši pārbaudes par konkrētām adresēm, bet tas liek uzdot virkni jautājumus – kāpēc ir adreses, kurās neviens nereģistrējas, bet ir "top 20", kur tiek sareģistrēti daudzi uzņēmumi? Un kā pārsteigums vēlāk izrādās, ka tie ir iesaistīti dažādās shēmās vai nodarbojas ar krāpniecību.
Kontrolējošām iestādēm adreses ir zināmas, datu apmaiņa ir regulāra, piemēram, VID katru nakti saņem jaunāko informāciju no UR. Manā ieskatā, šādiem uzņēmumiem, kas ir šajās riskantajās adresēs, ir jābūt auditējamo uzņēmumu saraksta augšgalā.
Neesam jau milzīga valsts, Latvijā adreses ir viegli izkontrolējamas.
Visu gribam apkarot tikai preventīvi. Akcentu gribam likt uz reģistrācijas momentu, bet tā nevar. Piemēram, 2011. gadā ieviesa normu, ka vajadzīga nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišana, ja reģistrējas viņam piederošā īpašumā. Pagājuši vairāki gadi, analizējām situāciju - tā nav mainījusies. Kā pirms piekrišanu ieviešanas, tā tagad 1% uzņēmumu neatrodas juridiskajās adresēs. Šis 1%, kas negrib būt sasniedzami, atrod veidu, kā apiet šo normu – vilto piekrišanas. Bet pārējiem 99% uzņēmumu, kuri darbojas savās juridiskajās adresēs, ir jānes UR šīs piekrišanas. Tas ir spilgts piemērs, ka uz visiem ir uzlikts slogs 1% dēļ, kuri vienalga atradīs veidu, kā apiet normatīvo regulējumu.
Kur ir vājais posms? Saukšanā pie atbildības?
Galvenokārt tā ir nesodāmības sajūta, kas valda Latvijā. Uz to norāda gan ārvalstu investori, tas tiek uzsvērts dažādos pētījumos.
Par stingrākiem sodiem.
Daudz kur jau ir stingri sodi, bet tos ir jāpiemēro un tiesvedībai jānotiek ātri. Vaina ir ne tikai tiesvedībās, bet arī pārkāpumu izmeklēšanā. Ja tiesnesim aiznes nekvalitatīvus izmeklēšanas materiālus, ko viņš var izdarīt?
Galvenais, gadiem par to tiek runāts, dažādos plānos tiek ielikts – ieviest riska vadības sistēmu UR, preventīvi aizliegt to un to. Tikai ar šādiem aizliegumiem tā ir darbības imitācija, nevis cīņa ar problēmu pēc būtības.
VID ir teicis, ka Latvijā ir 10 500 riskanto personu un gandrīz 5000 valdes locekļu, kuriem piemērots papildsods – atņemtas tiesības ieņemt amatus komercsabiedrībās. Vai UR arī ir savs saraksts?
Lietojam VID sarakstu. Šādām personām neatļaujam dibināt uzņēmumus, būt valdē. Ja gadās, ka šāda persona jau ir uzņēmuma valdē, tad viņu no valdes izslēdzam. Ja uzņēmums neieceļ jaunu valdi, tad sabiedrībai varam piemērot vienkāršotas likvidācijas procesu.
VID atlūgumu iesniegusī vadītāja Ināra Pētersone arī ir teikusi, ka UR skatās tikai uz smuki noformētiem papīriem un realitātē šīs valsts iestādes funkcijas aprobežojas tikai ar reģistratora funkcijām. Ir daudz rūpīgāk un kvalitatīvāk jāveic uzraudzības funkcijas, ir jāievieš riska vadības sistēma. Vai par to domājat?
Mani izbrīnīja šie VID vadītājas paziņojumi, jo UR sadarbība ar VID ir laba un produktīva. Kopš 2012 .gada esam ieviesuši virkni jaunus pasākumus un stingrākas kontroles.
Šogad no 1. jūlija stājas spēkā kārtējās jaunās izmaiņas - UR būs piekļuve to uzņēmumu sarakstam, kurus VID auditēs. Gadījumā ja tie vēlēsies veikt kādas izmaiņas – mainīs īpašniekus, valdi, – bez VID ziņas tas nevarēs notikt. Tad VID varēs UR pateikt, vai atļaut reģistrēt šīs izmaiņas. Šāds mehānisms tiek ieviests praksē konstatētās tendences dēļ, ka personām ir tieksme "pazust" no uzņēmumiem, kuros VID uzsāk auditu.
Lai gan, manā ieskatā, šāda bēgšana neko daudz nepalīdz, jo atbildība ir jāuzņemas tām personām, kas pārkāpuma brīdī ir vadījušas uzņēmumu.
Minējāt, ka UR ir tiesības atteikt reģistrēt uzņēmumu vai veikt kādas citas izmaiņas. Vai par šiem gadījumiem veicat statistiku?
Šāda analīze ir veikta pirms kāda laika, bet tas ir manuāls darbs. Regulāri šādu analīzi neveicam. Atteikuma pamati ir dažādi – sākot no nesamaksātas valsts nodevas līdz aizliegumam ieņemt valdes locekļa amatu.
Man vienmēr ir licies savādi, ka visiem uzņēmumiem var noskaidrot īpašniekus, bet akciju sabiedrībās – ne. Kāpēc?
Labs jautājums. Par to, ka būtu jāatklāj arī AS īpašnieki, iestājas arī UR. Situācija varētu mainīties, jo Eiropas Savienības regulējums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu paredz atklāt vairāk informācijas par patiesā labuma guvējiem. Kā varam par to runāt, ja valsts pat nezina, kas ir AS īpašnieki? Līdz ar to Tieslietu ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju gatavo grozījumus normatīvajos aktos, kas varētu viest izmaiņas šajā jomā.
Ir ideja, ka nokļūšana PVN maksātāju reģistrā notiktu līdz ar reģistrāciju UR. Tam ir pretī VID, kurš ar PVN maksātājiem veic individuālas pārrunas. Kādas ir jūsu domas?
Šo jautājumu esam diskutējuši ar VID ekspertiem, un VID pozīcija ir atturīga. Pamatojums tam ir stingrākas pārbaudes, pirms uzņēmums tiek reģistrēts kā PVN maksātājs. Iespējams, VID ir lielākas iespējas izveidot plašāku riska vadības sistēmu, jo VID rīcībā ir daudz vairāk informācijas par kādas personas iepriekšējo darbību.
Bet PVN 30% plaisa un valsts budžetā neieņemtie 720 miljoni eiro? Kur te stingrākas kontroles?
VID kā piemēru min PVN maksātāju reģistru, kura veidošanā izmanto riska vadības sistēmu. Bet kā var būt tik liela PVN plaisa? Tas vedina domāt par to, kādi var būt rezultāti riska vadības sistēmas ieviešanai UR. Tagad riska vadības sistēmu grib pielietot visu uzņēmumu pārbaudēm, arī to, kuri nav PVN maksātāji. Kādi būs rezultāti, vai kaut kas būtiski mainīsies? Būsim patracinājuši cilvēkus, bet vai no tā mazināsies krāpniecība? Ļoti šaubos.
Aprīļa vidū biju Igaunijā, runāju ar igauņu kolēģi. Igaunijā UR pieņem dokumentus elektroniski, bet klātienes apkalpošanu nodrošina zvērināti notāri. Notāri uzsvēra, ka nav vairs kā 90. gados, nevar pateikt, vai atnācējs ir krāpnieks vai biznesmenis.
Intervēšanai tātad lielas nozīmes nav.
Intervija notiek starp divām pusēm – viens uzdod jautājumus, otrs atbild. Otra domas mēs nespējam nolasīt, un tas būs subjektīvs spriedums par to, vai klientam ir nolūks nodarboties ar komercdarbību. Te īstenībā runa ir par organizēto noziedzību – ne par to, ka nenomaksā nodokļus, bet izkrāpj no valsts budžeta miljonus. Nu, nenāk tādās shēmās bomži! PVN izkrāpēji var atļauties segt izdevumus, lai atstrādātu shēmas. Nevarēs viņus atpazīt pēc acīm, nevarēs.
Vai Uzņēmumu reģistrs plāno ieviest riska vadības sistēmu?
Jā, protams! Analizēsim situācijas, strādāsim kopā ar VID kolēģiem, kas praksē redz dažādas krāpniecības mēģinājumu situācijas, piemēram, jauniešu, trešo valstu pilsoņu iesaisti biznesā. UR priekšlikums ir pievērst pastiprinātu uzmanību tiem gadījumiem, kad ar vienu reģistrācijas pieteikumu tiek veiktas vairākas izmaiņas – mainās gan īpašnieki, gan valde, gan juridiskā adrese u.c. Pašlaik problēma ir īsie reģistrācijas termiņi – 1-3 darba dienas, kurās ir grūti veikt padziļinātas pārbaudes un veikt informācijas apmaiņu, bet, veicot investīcijas IT risinājumos un uzlabojot datu apmaiņas starp institūcijām, var panākt rezultātu.
Karuseļshēmas ar PVN, krāpšanās ar darbaspēka nodokļiem un aplokšņu algas, uzņēmumu novešana līdz maksātnespējai un citas mazā un vidējā biznesa videi raksturīgās problēmas liecina, ka sistēmā ir lieli trūkumi, tā normāli nevar darboties.
Tāpēc jau valsts, apjaušot tiesiskās kultūras realitāti, izšķīrās par reģistrācijas sloga palielināšanu 2013. gadā, pasakot, ka vienkārši parakstīti dokumenti nebūs pietiekams pamats veikt uzņēmuma reģistrāciju vai izmaiņu reģistrāciju UR. Tika ieviests, ka šīs darbības ir veicamas pie zvērināta notāra vai ar e-parakstu, vai konkrētajām personām ierodoties UR klātienē.
Un kāda ir šobrīd prakse? Vai uzņēmēji nāk vieni, vai arī biežāk tos pavada pārstāvji ar nepārprotamām jurista prasmēm?
Ir dažādi. Gan nāk ar konsultantiem, gan ar tulkiem. To starpā ir uzņēmēji, kas visu dara paši - gan attālināti e-vidē, gan ierodas un klātienē noskaidro nesaprasto.
Vai tas nozīmē, ka UR tomēr sniedz konsultācijas? Mājaslapā nav norādīts šāds serviss. Gluži pretēji, ir norāde, ka konsultācijas sniegtas netiek.
Jā, klientu zālē izskaidrojam, kā pareizi aizpildīt veidlapas un nepieciešamos dokumentus. Īpaši šādu palīdzību lūdz mazo uzņēmumu vienīgie īpašnieki. Taču problēmas ir tādā gadījumā, ja cilvēks, kas nāk reģistrēt uzņēmumu, ir ar biznesa ideju, bet absolūti nav kompetents komerctiesībās un neorientējas uzņēmējdarbības pamatos. Tiek jautāts, kādu uzņēmējdarbības formu izvēlēties, kādi dokumenti būs jākārto, lai, piemēram, atvērtu kafejnīcu. Un šādi jautājumi ir tikai dabiski, bet diemžēl mēs pašlaik uz tiem nespējam atbildēt.
Šis piemērs spilgti raksturo valstī iedibināto praksi, ka katra iestāde operē ar informāciju tikai šauri savas kompetences ietvaros un nav gatava sniegt klientam vispārēju informāciju. Taču klients no valsts iestādes to sagaida un ir sašutis, ka viņu sūta uz otro, trešo, ceturto vietu, kur skaidrot nepieciešamo.
Viensētu domāšanas veids, kas dominē mūsu valstī un ir pārnests no faktiskajām viensētām uz valsts iestādēm, ir apbrīnas vērts un laikam nebūs iznīdējams tik viegli. Tomēr kādu jūs saredzat risinājumu? Kurai ir jābūt šai valsts paraugservisa iestādei, kas uzņēmējdarbībā iesaistītajiem sniegtu visu informāciju par uzņēmuma reģistrācijas procesu no A līdz Z?
Nebaidītos teikt, ka tam jābūt Uzņēmumu reģistram. Mēs esam gan ieejas durvis, gan izejas durvis uzņēmējiem. Un tā ir pasaules labākā prakse, ka pie ieejas durvīm klientam sniedz iespējami izsmeļošu informāciju par kārtību, veicamajām darbībām, informē par riskiem, sankcijām. Piešķirt jaunajam uzņēmējam, kas vēlas atvērt kafejnīcu, nodokļu maksātāja numuru un sūtīt to tālāk skaidrot pamatlietas uz VID, vai kādi apliecinājumi vēl jāveic, uz trim citām iestādēm, ir no valsts puses nekorekti.
Protams, lai UR to darītu, būs nepieciešama gan vienošanās ar iesaistītajām valsts iestādēm, gan cilvēkresursi un finansējums šīs funkcijas veikšanai. Vienlīdz es piekrītu VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones preses konferencē teiktajam, ka pašas iestādes pie šādas vienošanās nenonāks.
Jūsu teiktais atgādina anekdoti par valsts pārvaldes tikumiem, un viens no tiem skan, ka ierēdnim izrādīt iniciatīvu ir sodāmi. Vai patiešām? Kam tad būtu šis priekšlikums jāizsaka?
Priekšlikumi jau tiek izteikti un tiek diskutēti, bet starpnozaru risinājumiem ir nepieciešams vairāk kā viena ministra atbalsts. Ja ir skaidrs mērķis un politiskā griba to sasniegt, tad viss ir iespējams. Valsts spēju mobilizēties apliecina atsevišķi projekti – piemēram, iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, ES prezidentūra. Tas apliecina, cik svarīgs ir skaidrs mērķis.
Runa ir par ideju. Kādam šī ideja ministriem ir jāpiedāvā.
Šī ideja ir jau skaļi izteikta un diskutēta Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna kontekstā. Visvienkāršākais veids, kā ideju iedzīvināt, ir pēc NACE klasifikatora, kurā ir minētas uzņēmējdarbības nozares, izveidot loģisko procesa ķēdi, norādot konkrētās nozares uzņēmuma reģistrācijai veicamās darbības. Diemžēl man pašlaik nav aktuālākā informācija, kas tieši ir ar šo uzdevumu. Ir dzirdēts, ka skaidrojumus mēģinās iedzīvināt, izmantojot portālu "Latvija.lv".
Jāatzīst, ka valsts pārvaldē ļoti daudzas labas idejas neizdodas iedzīvināt, jo finansējuma ailē lemšanas procesā tiek ierakstīts - īstenot esošā finansējuma ietvaros. Ir jābūt reālistiem, šādas idejas nevar īstenot bez atbalsta.
Viens piemērs. Sadarbībā ar VID UR veic resursietilpīgu darbu, reģistrējot komersanta saimnieciskās darbības apturēšanu. VID ierēdnis pieņem lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu un elektroniski atsūta to uz UR. Tad lēmums ir jāpieņem UR. Lai procesu optimizētu, šobrīd virzām grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", lai nedublētu viena lēmuma pieņemšanu. Normāli būtu, ja tiktu ieviests IT risinājums, kas ļautu VID ierēdnim, pieņemot lēmumu, vienlīdz veikt atzīmi UR "apturēta saimnieciskā darbība", jo UR nevērtē VID pieņemto lēmumu, bet uz tā pamata manuāli veic izmaiņas.
Uzņēmumu reģistram drīzumā būs jauna mājaslapa, ir izsludināts iepirkums par summu 100 000 eiro. Vai un ko tā atrisinās?
Iepirkums ir par mājaslapas izstrādi un uzturēšanu. Šobrīd vēl nav zināmi konkursa rezultāti, jo notiek pieteikumu izvērtēšana. Konkursā ir pieteikušies daudz pretendentu. Bet, atgriežoties pie jautājuma: mūsu pārziņā ir pavisam 13 reģistri, kas nozīmē, ka klientu loks ir plašs un jauna mājaslapa UR jau sen ir kritiski nepieciešama. Apzināmies, ka pašreizējais informācijas izkārtojums ir novecojis un arī nedraudzīgs lietotājam. Proti, komersantam ir jābūt ļoti zinošam un izglītotam likumu terminoloģijā. Ja tā nav, tad rodas problēmas vajadzīgo atrast.
Piemēram, sabiedrībā lietojam jēdzienus uzņēmējs, īpašnieks, taču juridiski tie tiek apzīmēti ar pavisam citiem terminiem - komersants un dalībnieks. Daļai uzņēmēju tas rada apjukumu, nespēju atrast meklēto. To esam noskaidrojuši, aptaujājot mērķgrupas un uzsākot jaunās mājaslapas projektēšanu. Tāpat esam kritiski analizējuši visu pārējo mājaslapā pieejamo saturu, lai jaunajā versijā to padarītu maksimāli pietuvinātu un viegli saprotamu klientiem.
Kāpēc ir tāda summa – 100 00 eiro?
Projektu sadārdzina saslēgumu veidošana ar mūsu datubāzēm. Ja būtu vajadzība tikai izvietot informāciju par UR un tā pakalpojumiem, projekts būtu daudz lētāks. Jaunajā mājaslapā būs pieejams universālais meklētājs, kas pieprasīto informāciju meklēs visās datubāzēs. Klientiem būs iespēja meklēt informāciju pēc dažādiem parametriem, arī sekot līdzi iesniegto dokumentu virzībai.
Kad šis projekts būs pieejams lietotājiem?
Diemžēl iepirkumu vērtēšana nav ne viegla, ne ātra. Sākotnējais mērķis ir noslēgt līgumu ar uzvarētāju. Taču apzināmies arī iepirkumu realitāti – viens uzvar, pārējie nav apmierināti un sūdzas. Projekta ieviešana arī prasīs zināmu laiku, tādēļ var plānot, ka jaunā mājaslapa varētu būt pieejama nākamā gada pavasarī.
Jūsu stāstītais vairāk liek domāt, ka izstrādāta tiek nevis jauna mājaslapa, bet Uzņēmumu reģistra e-vides portāls. Tātad UR līdzīgi citām valsts iestādēm turpmāk klātienes vietā aicinās klientus izmantot savus e-pakalpojumus, tostarp e-parakstu, kas sabiedrībā nebauda lielu atsaucību lietotāju vidū?
Jā, e-paraksts nav Latvijā populārs, tomēr mūsu statistika liecina, ka puse no visiem dokumentiem, kas tiek iesniegti UR 2015. gadā un šogad, tiek parakstīti ar elektronisko parakstu. Turklāt valsts institūciju sūtītie elektroniskie dokumenti veido tikai trešdaļu no visiem elektroniski saņemtajiem dokumentiem. Tas apliecina, ka e-paraksta popularitāte uzņēmēju vidū pieaug.
Iepirkums liecina, ka UR jauno portālu apkalpos ārpakalpojumā kāda no Latvijas gan jau ka vadošajām IT kompānijām. Valsts iestāžu sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem IT jomā ir ar blaknēm – tie ir dārgi, neelastība informācijas nomaiņā, galu galā caurumi sistēmās. Vai netika izskatīta iespēja sistēmu uzturēt pašam UR?
Mūsu līdzšinējā sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem ir devusi zināmu pieredzi. Iepriekš UR bija sadarbība ar SIA "Lursoft", bet no 2015. gada informācijas sistēmu un reģistru darbību nodrošina "Exigen Services Latvija". Ārpakalpojumam ir savi plusi un savi mīnusi. No vienas puses, ņemot vērā iepirkumu regulējumu, ir stingri jādefinē sadarbības rāmis. Un viss, kas ir ārpus šī rāmja, ko prasību definēšanas laikā pat nevarējām iedomāties, ir izmaiņas, par kurām piegādātājs pieprasa papildu samaksu.
No otras puses, mums nav jāuztraucas par personālu, kurš šo pasūtījumu izpilda. Piegādātājam ir jāgarantē speciālistu komanda, kas izpilda pasūtījumu. Protams, ar savu komandu mēs varētu strādāt efektīvāk, bet pastāv šaubas, vai valsts iestāde pie esošās atalgojuma sistēmas spētu nodrošināt kompetentu speciālistu piesaisti un noturēšanu.
Kāds ir termiņš, uz kuru tiks slēgts līgums ar ārpakalpojuma sniedzēju?
46 mēneši.
Nesen bija skandāls, kad sociālajos tīklos saistībā ar valsts informācijas atkalizmantotājiem tika publiskoti personas dati. Toreiz jūs izteicāt viedokli, ka būtu nepieciešams pārskatīt, vai nav jāsamazina atkalizmantotāju rīcībā nododamo datu apjoms. Vai ir notikušas kādas diskusijas, izdarīti kādi secinājumi vai ir plānotas izmaiņas?
Šis stāsts nav beidzies, tiek gatavotas izmaiņas normatīvajā regulējumā ar mērķi ierobežot dokumentu pieejamību atkalizmantošanai, un paralēli notiek tiesvedības. Pārkāpums, ka fiziskas personas dati nonāca publiskā vidē, ir notikumu ķēdes rezultāts, un šajā ķēdē ir iesaistīti vairāki dalībnieki. Jautājums ir - kurš no tiem pieļāva kļūdu, rīkojās ārpus tiesiskā pamata. Vai policijai bija tiesiskais pamats nodot informāciju UR? Vai UR bija tiesiskais pamats informāciju nodot atkalizmantotājam? Vai atkalizmantotājs bija tiesīgs to nodot privātpersonai, kas to publicēja savā tviterkontā.
Cik kompānijas Latvijā nodarbojas ar datu atkalizmantošanu?
UR datu atkalizmantošanu veic četri uzņēmumi – "Lursoft", "Firmas.lv", "Creforeiting" un Kredītinformācijas birojs. Latvijā ir izkropļota jēdziena atkalizmantošana izpratne. Saņemot valsts datus, komersantam būtu jārada tiem pievienotā vērtība, nevis kā starpniekam jātirgo valsts dati. Negribu teikt, ka UR informācijas atkalizmantotājiem nav pakalpojumu ar pievienoto vērtību, bet prakse apliecina, ka pašlaik nav jāpiepūlas ar īpašu jaunu pakalpojumu radīšanu, jo elektroniskā vidē no UR informāciju nevar ātri iegūt. Arī iepriekš minētais gadījums ar datu noplūdi apliecina, ka atkalizmantotājs ir notirgojis skenēto dokumentu, nekādā veidā to neapstrādājot.
Valdības rīcības plānā ir iekļauts uzdevums UR veidot jaunus savus pakalpojumus. UR attīstīs elektroniskos pakalpojumus jaunajā mājaslapā, vienlaikus atsakoties no papīra izziņu izsniegšanas. Jo pašreizējā prakse līdzinās aizvēsturei - valsts piedāvā papīra izziņas, savukārt elektroniskie pakalpojumi ir pieejami tikai pie atkalizmantotājiem.
Vai jūsu minētie jaunie UR elektroniskie pakalpojumi būs par maksu?
Noteiktu informācijas apjomu kā līdz šim sniegsim bezmaksas kārtībā, taču daļa, piemēram, uzņēmumu īpašnieku vārdi, gada pārskati arī turpmāk būs maksas pakalpojumi.
Cik pieprasīta ir šī maksas informācija?
Pārsteidzoši, bet izziņas ir ļoti pieprasītas, kaut arī kopējā tendence sliecas uz samazinājumu. Tas, protams, rada jautājumu - kādiem mērķiem izziņas ir nepieciešamas? Diezin vai uzņēmējiem savstarpēji šāda informācija būtu tik lielā mērā vajadzīga, tātad jāsecina, ka izziņas no uzņēmējiem pieprasa valsts institūcijas, piemēram, valsts iepirkumos.
Jāatzīst tradīciju spēks - esam papīru cienītāji, un, kamēr UR izsniegs papīra izziņas, tās pieprasīs. Tai pašā laikā jāsaprot, ka pāriet absolūti uz elektronisko formātu arī nav iespējams, jo mūsu uzņēmēji darbojas ārvalstīs un tādā gadījumā bieži vien papīra formāts apliecinājumam ir vēlamākā forma.
