Trauksmes cēlēji visbiežāk ziņo par korupciju un amatpersonu prettiesisku rīcību

Veidojot pārskatu par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību 2021. gadā, Valsts kanceleja ir apzinājusi 45 kompetentās institūcijas, kurās iedzīvotāji vai darbinieki ir vērsušies ar 527 iesniegumiem, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. No tiem 467 saņemti valsts institūcijās un 60 – pašvaldībās.

Visvairāk iesniegumu VID un KNAB

Pērn iedzīvotāji visvairāk ir vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kur saņemti 85 iesniegumi, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kur saņemti 63 iesniegumi.

2021. gadā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri izmantoja iespēju ziņojumu iesniegt Valsts kancelejas vienotajā trauksmes cēlēju tīmekļvietnē. No vietnes trauksmescelejs.lv kompetentās institūcijas saņēma 67 iesniegumus.

Ik gadu pieaug trauksmes cēlēju skaits, kuri vēršas pašvaldībās. Straujākais pieaugums ir Rīgas valstspilsētas pašvaldībā, kur 2021. gadā izveidota vienota kārtība trauksmes celšanai.

Tāpat iepriekšējā gadā pieaudzis iedzīvotāju skaits, kuri vērsušies Valsts policijā, Ģenerālprokuratūrā, Veselības inspekcijā, Izglītības un zinātnes ministrijā, vēloties celt trauksmi par iespējamiem pārkāpumiem.

Valsts kanceleja secina, ka ir vērojama pozitīva tendence atzīto trauksmes cēlēju ziņojumu skaita pieaugumā. 2019. gada astoņos mēnešos tika atzīti 119 trauksmes cēlēju ziņojumi, bet 2020. gadā – 127. Savukārt pērn par likuma būtībai un pazīmēm atbilstošiem kopumā atzīti 156 trauksmes cēlēju ziņojumi – tie nodoti tālākai izskatīšanai pēc būtības.

317 iesniegumi netika atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, jo tie neatbilda kādai no trauksmes celšanas pazīmēm.

Likums paredz iespēju par trauksmes cēlēja ziņojumu pārreģistrēt arī vispārīgā kārtībā saņemtu iesniegumu. 2021. gadā tas darīts trijos gadījumos.

Trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultāti

Valsts kancelejas apkopotie dati par trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas veidiem 2021. gadā liecina, ka uz trauksmes cēlēju ziņojumu pamata uzsāktas 18 administratīvo pārkāpumu lietas, viena disciplinārlieta, kā arī pieci kriminālprocesi.

Pērn uz trauksmes cēlēju ziņojumu pamata visbiežāk veiktas dažādas pārbaudes vai citas darbības, kuras vērstas uz trauksmes cēlēja norādīto faktu un informācijas izvērtējumu (kopumā – 93). Astoņos gadījumos trauksmes cēlēja sniegtā informācija pievienota jau uzsāktai lietai.

Apkopotie dati par trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas rezultātiem 2021. gadā liecina, ka ir 16 pabeigtas administratīvo pārkāpumu lietas, nav pabeigtu (tālākai izskatīšanai nodotu) kriminālprocesu un disciplinārlietu. 17 gadījumos konstatēts tiesību normu pārkāpums, bet 2 – ētikas vai profesionālo normu pārkāpums. 3 gadījumos piemērota atbildība (uzlikts sods).

13 gadījumos novērsti pārkāpumi vai atrisināta situācija, uz kuru norādīja trauksmes cēlējs, bet 10 gadījumos veikti uzlabojumi jautājumā, par kuru celta trauksme. 12 gadījumos sniegti ieteikumi uzņēmumam/iestādei. 26 gadījumos informācija nosūtīta izvērtēšanai citai institūcijai.

Valsts kanceleja ziņo, ka vairākos gadījumos novērsts kaitējums valsts pārvaldībai, kā arī preventīvi novērsti pārkāpumi, uzlabota iestāžu darba organizācija un uzlaboti darbinieku darba apstākļi un tiesības, procesi iestādēs un uzņēmumos, kā arī veicināta labas pārvaldības ievērošana, no apgrozījuma izņemta nederīgā pārtika.

Jāpiemin, ka pieaudzis arī to gadījumu skaits, kad trauksmes cēlēja ziņojumā norādītie fakti pēc pārbaudes neapstiprinājās, – 2021. gadā bija 61 šāds gadījums, salīdzinot ar 55 gadījumiem 2020. gadā.

Pieaug ziņojumu skaits par korupciju

2021. gadā trauksme visvairāk celta par korupciju – saņemti 25 iesniegumi (2020. gadā – 4). Trauksmes cēlēju ziņojumi par korupciju galvenokārt skar interešu konflikta prasību neievērošanu un tādus jautājumus kā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, izšķērdēšana, kukuļošana, tirgošanās ar ietekmi.

Līdzīgi kā iepriekš, trauksme lielākoties tiek celta par amatpersonu rīcību (pērn 14 iesniegumi, bet 2020. gadā – 62) un publisku finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšanu (11 iesniegumi, 2020. gadā – 10). Trauksmes cēlēji ziņo arī par izvairīšanos no nodokļu nomaksas privātajā sektorā – 2021. gadā saņemti 14 iesniegumi, 2020. gadā – 24.

Iepriekšējā gadā samazinājies ziņojumu skaits par sabiedrības veselību – saņemti 10 iesniegumi, bet 2020. gadā – 16. Retāk celta trauksme arī darba drošības jomā, jo saņemti 6 ziņojumi, kas ir par 11 ziņojumiem mazāk nekā 2020. gadā.

Trauksme celta arī par krāpšanu (10), publiskajiem iepirkumiem (9), vides drošību (7), finanšu un kapitāla tirgus sektoru (6).  

Trauksmes celšanas mehānisms

Trauksmes celšanas mehānisms Latvijā tika ieviests 2019. gada 1. maijā. Tā mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par pārkāpumiem, šim nolūkam nodrošinot ne vien likumā regulēto mehānismu, bet trauksmes cēlējs ir arī pienācīgi aizsargāts no iespējamas pretdarbības jeb represijām.

Trauksmes cēlējs nevar būt jebkura persona, kas uzzinājusi par iespējamu pārkāpumu vai nelikumīgām darbībām kādā iestādē vai uzņēmumā. Likumā noteikts, ka trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Likums paredz, ka trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par pārkāpumiem šādās jomās:

• amatpersonu bezdarbība, nolaidība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska darbība;
• korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;
• publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
• izvairīšanās no nodokļu samaksas;
• sabiedrības veselības apdraudējums;
• pārtikas drošības apdraudējums;
• būvniecības drošības apdraudējums;
• vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;
• pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošība;
• darba drošības apdraudējums;
• sabiedriskās kārtības apdraudējums;
• cilvēktiesību pārkāpumi;
• pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās, privātās partnerības jomā;
• pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses;
• nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana;
• konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;
• pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;
• pārkāpumi transporta drošībā;
• pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu;
• pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;
• patērētāju tiesību aizsardzība;
• privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība.

Trauksmes celšanai izmanto vienu no šādiem mehānismiem:

• iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
• vēršanos kompetentajā institūcijā;
• trauksmes cēlēju kontaktpunkta vai biedrības, vai nodibinājuma, tostarp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības, starpniecību.

Kopš 2021. gada ziņojumus var iesniegt vietnē trauksmescelejs.lv, izmantojot Latvija.lv autentifikācijas metodi.

Likumā noteiktajos gadījumos trauksmi var celt, informāciju sniedzot arī publiski.

Lielāka interese par aizsardzības garantijām

Kā liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija par 2021. gadu, lielāka aktivitāte nekā pērn vērojama tiesvedību jomā, kā arī pieaugusi interese par aizsardzības garantijām.

2021. gadā Trauksmes celšanas likums pieminēts 15 tiesu nolēmumos (13 lietās), no kuriem 6 pieņemti civillietās, 8 – administratīvajās lietās, pirmo reizi viens arī krimināllietā. Minētajā krimināllietā un vienā no administratīvajām lietām parādās līdz šim neizmantotas aizsardzības garantijas – prasība atbrīvot no valsts nodevas un atbrīvošana no juridiskās atbildības.

2022. gada 4. februārī stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, kas paplašina aizsargājamo personu loku. Līdz tam aizsardzība pret nelabvēlīgu seku radīšanu bija pieejama trauksmes cēlējam un viņa radiniekiem. Turpretī tagad tiek aizsargātas arī saistītās personas, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.

Likums paredz – brīdī, kad trauksmes cēlējs ir cēlis trauksmi likumā noteiktajā kārtībā, viņam, viņa radiniekam un saistītajai personai ir tiesības uz īpašu aizsardzību, ja tiem jācieš no represijām trauksmes celšanas dēļ. Likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā šīm personām ir tiesības uz:

• identitātes aizsardzību;
• aizsardzību pret trauksmes celšanas dēļ radītajām nelabvēlīgajām sekām;
• valsts nodrošinātu juridisko palīdzību;
• atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas civilprocesā un valsts nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā;
• pagaidu aizsardzību civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā;
• atbrīvošanu no juridiskās atbildības;
• atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu;
• konsultācijām par savu tiesību aizsardzību;
• atbrīvošanu no pienākuma ievērot lietas ārpustiesas izskatīšanas kārtību administratīvajā procesā.

Valsts kanceleja apkopojusi informāciju arī par trauksmes cēlēju aizsardzību. Viena no aizsardzības garantijām ir konsultācijas par savām tiesībām, kuras atbilstoši likumam sniedz Trauksmes cēlēju kontaktpunkts (Valsts kanceleja), Valsts darba inspekcija, kontaktpersona trauksmes celšanas jautājumos attiecīgajā iestādē. 2021. gadā Valsts kanceleja sniegusi piecas konsultācijas par trauksmes cēlēja tiesību aizsardzību, savukārt Valsts darba inspekcija – vienu.

Ja pēc trauksmes celšanas ir radušās nelabvēlīgas sekas, trauksmes cēlējam ir tiesības saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību. Juridiskās palīdzības administrācija 2021. gadā ir saņēmusi 12 pieprasījumus nodrošināt juridisko palīdzību trauksmes cēlējam – deviņos gadījumos tā ir piešķirta, divos ir atteikta, bet vienā lēmums pieņemts 2022. gadā.

Jāpiebilst –, ja iesniegums neatbilst trauksmes celšanas pazīmēm, iesniedzējam zūd iepriekš minētās tiesības.