FOTO: Freepik.
Šā gada 1. maijā apritēja pieci gadi, kopš Latvijā ir spēkā atsevišķs likums – Trauksmes celšanas likums.* Biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna” (“Delna”) atzīmē, ka šī likuma pieņemšana ir bijis būtisks solis vārda brīvības un sabiedrības interešu aizstāvībā.
Trauksmes celšanas likums parāda valsts nostāju, ka trauksmes celšana ir demokrātiski atbildīga pilsoņa rīcība un valsts un sabiedrība to atbalsta. Būtiskākais šī speciālā likuma radītais ieguvums ir iespēja sasaistīt ziņošanu ar aizsardzību, proti, ziņošana ar likumā minētajiem mehānismiem (kanāliem) atbilstoši likuma prasībām dod pieeju likumā noteiktajai tiesību aizsardzībai un anonimitātes garantijām.1
Lai gan šis likums Saeimā tika pieņemts 2018. gada 11. oktobrī, par tā spēkā stāšanās datumu tika noteikts tieši 2019. gada 1. maijs. Šāds nosacījums primāri tika noteikts tādēļ, lai paredzētu saprātīgu laika periodu, kurā sagatavoties likuma prasību ieviešanai, kā arī nodrošinātu, ka tiesību normas, kas paredz indivīda tiesības celt trauksmi, stājas spēkā vienlaikus ar tām tiesību normām, kuras nosaka garantijas trauksmes cēlēju aizsardzībai. Arī “Delna” aktīvi iesaistījās likuma izstrādes procesā un norādīja, ka nav atbalstāma tāda situācija, kurā likums paredzētu trauksmes cēlēja tiesības ziņot par pārkāpumiem, taču viņu pilnvērtīgi neaizsargātu no trauksmes celšanas dēļ radītajām negatīvajām sekām.2 Turklāt 1. maijs kā šī likuma spēkā stāšanās datums tika izraudzīts arī par godu Starptautiskajai strādnieku dienai.3
“Delna” iepriekš pētījumos ir secinājusi, ka līdz Trauksmes celšanas likuma pieņemšanai tiesiskais regulējums Latvijā, kuru varēja piemērot arī trauksmes celšanas gadījumos, bija fragmentārs gan materiālā, gan personālā tvērumā.4 Savukārt pašreizējais Trauksmes celšanas likums regulē visus būtiskākos jautājumus, kas saistīti ar trauksmes celšanu Latvijā, nodrošinot viegli pieejamu un drošu trauksmes celšanas mehānismu veidošanu un vienotu aizsardzības garantiju. Lai gan atsevišķs regulējums iekļauts arī citos normatīvajos aktos,5 likumdevējs ir nodrošinājis, ka trauksmes celšanas regulējums kodificēts vienuviet, kas ievērojami atvieglo gan normatīvā regulējuma uztveramību, gan piemērojamību.
Šajos piecos gados trauksmes celšanas regulējums ir vairākkārt pilnveidots, lai nodrošinātu tā atbilstību sabiedrības vajadzībām, tostarp Eiropas Savienības tiesību normām.
Šeit ieskatam norādām uz trauksmes celšanas regulējuma pilnveides procesa Saeimā galvenajiem posmiem:
Ņemot vērā, ka “Delnas” Trauksmes celšanas centrs jau vairāk nekā 16 gadus strādā ar trauksmes cēlējiem un ziņotājiem – gan cilvēkiem, gan uzņēmumiem, kas vēlas ziņot par korupciju vai pārkāpumiem, – “Delna” atzinīgi novērtē to, ka pašreizējais Trauksmes celšanas likums nodrošina atbilstību Eiropas Savienības standartiem un atzīst biedrību un nodibinājumu būtisko lomu trauksmes celšanā.7
“Delna” atgādina, ka Trauksmes celšanas likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī pienācīgu trauksmes cēlēju aizsardzību.
Augstākā tiesa, analizējot trauksmes celšanas regulējuma mērķi, ir atzinusi, ka ziņošana par pārkāpumiem ir vērsta uz visai sabiedrībai būtiskas intereses – tiesiskuma nodrošināšanas – aizsardzību. Lai pārkāpumi vai noziedzīgie nodarījumi nenotiktu (vai tiktu pēc iespējas efektīvāk atklāti un apkaroti), ir vajadzīgas personas, kuras atklāj un ar faktiem pamato, ka iestādē vai uzņēmumā ir noticis likuma, noteikumu vai procedūras pārkāpums, nesaimnieciska rīcība, līdzekļu izšķērdēšana vai piesavināšanās un tamlīdzīgi nodarījumi.8
Ceļot trauksmi par sabiedrībai svarīgām interesēm, tiek aizsargāta sabiedrības labklājība no iespējama vai reāla kaitējuma, zaudējuma vai tiesību pārkāpuma.
“Delnas” ieskatā, lai sasniegtu likuma mērķi, periodiski jāpārskata pašreizējais tiesiskais regulējums un tā piemērošanas prakse, pārliecinoties, ka trauksmes celšanas sistēma arvien ir efektīva un nodrošina atbilstošu trauksmes cēlēju aizsardzību. Kā norādījusi Satversmes tiesa, normatīvo regulējumu vienmēr var pilnveidot un tas īpaši vajadzīgs gadījumos, kas saistīti ar pamattiesību nodrošināšanu.9 Tādēļ arī šobrīd “Delna” izvērtē pašreizējo tiesisko regulējumu un tā piemērošanas praksi, lai cita starpā sniegtu ieteikumus tiesiskā regulējuma pilnveidei atbilstoši sabiedrības vajadzībām.10
Taču nevalstisko organizāciju un citu institūciju priekšlikumi neatbrīvo Saeimu no pienākuma pašai izvērtēt attiecīgo jautājumu.11 Aicinām arī likumdevēju periodiski apsvērt, vai konkrētais tiesiskais regulējums joprojām ir efektīvs un piemērots un vai tas kādā veidā būtu pilnveidojams.
Trauksmes celšanas likuma piektajā gadadienā ir acīmredzams, ka ir sperti nozīmīgi soļi, lai mūsu valstī veicinātu caurskatāmību un atbildību. Trauksmes celšanas sistēmas izveide Latvijā ir vēl viens apliecinājums tam, ka ar nelokāmu apņemšanos un visu pušu iesaisti ir iespējams veidot taisnīgāku un atvērtāku sabiedrību.
Trauksmes cēlēju drosme kopā ar viņu aizsardzībai izstrādāto tiesisko regulējumu stiprina demokrātijas vērtības. Tomēr darbs pie trauksmes celšanas sistēmas ar likuma pieņemšanu nebūt nav pabeigts. Nepārtraukts atbalsts, tiesību aktu pilnveidošana un kultūras maiņa arvien ir svarīga, lai nodrošinātu, ka līdz šim sasniegtais tiek ne tikai saglabāts, bet arī turpmāk attīstīts.
“Delna” aicina atcerēties – katra cilvēka iestāšanās pret pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, stiprina demokrātiskas tiesiskas valsts pamatus. Trauksmes cēlējs rīkojas nevis savās personiskajās, bet gan sabiedrības interesēs. Ziņojot un atklājot informāciju, ko ieguvis darba tiesisko attiecību laikā, trauksmes cēlējs aizstāv visas sabiedrības intereses no tām pretējām un to apdraudošām darbībām.
“Delna” novēl izmantot šo gadskārtu kā atskaites punktu, lai atskatītos uz sasniegto progresu trauksmes celšanas jomā un gūtu spēkus turpmākai sabiedrības interešu aizstāvībai.
* 2018. gada 11. oktobra Trauksmes celšanas likums. Publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 24.10.2018., Nr. 210. Sk. arī: 2022. gada 20. janvāra Trauksmes celšanas likums. Publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, 3.02.2022., Nr. 24B.
1 Sk. 12. Saeimas likumprojekta Nr. 851/Lp12 “Trauksmes cēlēju aizsardzības likums” anotāciju.
2 Sk. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2018. gada 4. septembra sēdes audioierakstu. Pieejams Saeimas arhīvā.
3 Turpat.
4 Trauksmes cēlēju tiesiskā aizsardzība Latvijā. “Delna”, 2012. Pieejams: https://delna.lv/wp-content/uploads/2018/08/Country-report-Latvia.pdf.
5 Sk., piemēram: likums “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”; Iesniegumu likums; Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums; Civilprocesa likums; Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumi Nr. 96 “Noteikumi par Eiropas Savienības tiesību aktiem, par kuru pārkāpumiem ceļama trauksme vai kuros ir paredzēta cita ziņošanas kārtība”.
6 Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Pieejama: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A32019L1937.
7 Sk. Trauksmes celšanas likuma 4. panta pirmās daļas 3. punktu un 9. pantu.
8 Senāta 2021. gada 1. jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr. 670004521, SKA-1040/2021, 3. punkts.
9 Satversmes tiesas 2008. gada 2. jūnija sprieduma lietā Nr. 2007-22-01 18.3. punkts.
10 Sk. https://delna.lv/lv/2024/03/01/latvijas-trauksmes-celsanas-likuma-izvertejums/.
11 Sk. Satversmes tiesas 2009. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-01-01 11.3. punktu.
