Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Trauksmes celšana nenozīmē ziņot tikai par lielām korupcijas shēmām. Nenostiprinātas konstrukcijas, nedrošas tehniskās iekārtas, toksisku vielu noplūde, būvgružu izbēršana neatļautā teritorijā, alga aploksnē arī ir iemesli trauksmes celšanai.
FOTO: Freepik.
Trauksmes celšanas likums, kas stājās spēkā šīgada sākumā, kopumā ir kvalitatīvs, pielāgots, lai garantētu trauksmes cēlēja aizsardzību, motivētu ziņot, taču prakse vēl tikai veidojas, secināts pētījumā par trauksmes celšanu uzņēmumos.
“Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna) 2022. gadā veikusi pētījumu “Iekšējā trauksmes celšanas sistēma uzņēmumos”. Pētījuma mērķis – izzināt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī privātu uzņēmumu pieredzi iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidē, ieviešanā un darbībā.
Trauksmes celšanas likuma mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiek celta trauksme par pārkāpumiem, un nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu izveidi un darbību, kā arī trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību. Šī likuma izpratnē trauksmes cēlējs ir fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus. Trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, teikts likumā.
Pētījumā piedalījās 10 privātie uzņēmumi, tostarp ārvalstu, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kuros darbojas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas. Šos uzņēmumus tās ieviest motivējušas ne tikai tiesiskās prasības, bet arī trauksmes celšanas gadījumi, kas norādījuši uz problēmām uzņēmuma iekšējā komunikācijā un procesu pārvaldībā. Septiņos gadījumos sistēma ieviesta, izmantojot iekšējos resursus – līdzdarbojoties juridiskās, risku vadības, cilvēkresursu, komunikācijas nodaļām. Tas bijis raksturīgi uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu. Lai pilnveidotu sistēmu, uzņēmumi konsultējušies, piemēram, ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), veiksmīgi risinot tehniskus jautājumus un paplašinot izpratni par sistēmu kopumā.
Atbildību par trauksmes celšanas mehānisma pārvaldību uzņēmumā visbiežāk uzņemas viena persona, secināts pētījumā. Amata nosaukumi un pienākumi atšķiras. Pārstāvēta juridiskā, risku, kvalitātes daļas un iekšējās drošības joma, revīzijas komiteja. Divās kapitālsabiedrībās pārstāvis vienlaikus ir arī ētikas komisijas priekšsēdētājs, vienā – ētikas padomdevējs. Turklāt uzņēmumos, kuros izveidota ētikas komisija, tajā pārstāvēta arī uzņēmuma valde, tāpat arī nodaļu pārstāvji, nodrošinot ātru informācijas apriti un iespēju koordinēt rīcību. Trīs starptautiskajos uzņēmumos trauksmes celšanas sistēma izveidota, iesaistot uzņēmuma grupas līmeni un Latvijas atbildīgos pārstāvjus, savukārt vienā piesaistīts ārējais pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina trauksmes celšanas sistēmu.
Visi pētījumā iesaistītie uzņēmumi izpildījuši likumā noteiktās prasības, darbinieku par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu informējot, kad tiek uzsāktas darba tiesiskās attiecības. Likumā noteikts, ka darbavietā ir jānodrošina viegli pieejama informācija par trauksmes celšanas sistēmu. Uzņēmumi, kā secināts pētījumā, trauksmes celšanas mehānisma aprakstus ievieto mājaslapās un darbiniekiem pieejamajā iekšējā tīklā, ja tāds ir izveidots, lai informāciju varētu atrast jebkurā laikā.
Secināts –, lai trauksmes celšanas sistēmas funkcionētu veiksmīgi, nepieciešams regulāri pārskatīt mērķus, efektivizēt procesus un veidot diskusiju dažādos līmeņos uzņēmuma iekšienē. Rīks, ar kuru aktualizēt trauksmes celšanas nozīmi un to padarīt par pastāvīgu uzņēmuma politikas daļu, ir regulāras apmācības un semināri. Veiksmīgs modelis ir trauksmes celšanas sadaļas iekļaušana apmācībās par līdzīgu tēmu. Šādu praksi izmantojuši teju visi uzņēmumi, kuri tās regulāri rīko.
Vairumā gadījumu pētījumā iesaistītajos uzņēmumos, kuros bijuši trauksmes celšanas ziņojumi, tie iesniegti e-pastā vai iekšējā uzņēmuma sistēmā. Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas izveidošana, kurā nav iespējams anonīmi iesniegt ziņojumu, ir jākombinē ar citu komunikācijas kanālu, piemēram, atsevišķu e-pastu, secināts pētījumā. To aktualizē viena uzņēmuma piemērs, kurā darbinieki laicīgi neziņoja par nozīmīgu novērojumu, kas norādīja uz prettiesisku rīcību, jo nejutās pārliecināti, līdz ar to nevēlējās runāt atklāti. Rezultātā problēma ilgstoši netika risināta.
Starptautiskie uzņēmumi veicina darbinieku komunikāciju ar tiešo vadītāju, ziņošanu minētajos kanālos uzsverot kā sekundāru iespēju, ja jautājumu kādu iemeslu dēļ nevar pārrunāt “aci pret aci”, baidoties par negatīvu attieksmi vai saskatot uzņēmuma līmeņa problēmu. Pētījumā vairāki uzņēmumi uzsvēra, ka ikdienas komunikācija starp darbinieku un viņa tiešo vadītāju ir galvenais mehānisms, kā nepieļaut, lai situācija nonāktu līdz nepieciešamībai celt trauksmi. Savukārt pētījumā iekļautais starptautiskais uzņēmums, kurš piesaistījis ārējo pakalpojumu sniedzēju, uzsver, ka tas veicina atvērtību ziņot, jo darbinieki apzinās, ka tas ir neatkarīgs, neitrāls kanāls.
Jāuzsver – anonīms ziņojums nav uzskatāms par trauksmes celšanas ziņojumu, jo tas neļauj nodrošināt trauksmes cēlēja aizsardzību, kas ir viens no galvenajiem Trauksmes celšanas likuma mērķiem.
Apkopojot statistiskos datus par tiem uzņēmumiem, kuri ir saņēmuši trauksmes celšanas ziņojumus, var secināt, ka darbinieku vēlme ziņot ir zema. Vienā gadījumā tie ir seši ziņojumi kopš sistēmas ieviešanas brīža 2019. gadā, divos citos tas ir viens gadījums, kas risināts, piesaistot personāla daļu, vai ar plašāku problēmu, tāpēc pārsūtīts kompetentajai iestādei. Kopējais iesniegto ziņojumu skaits, kas uzdoti par trauksmes celšanas, bet nav atbilduši kritērijiem, divos gadījumos pārsniedz 10. Tas liek secināt, ka jāuzlabo darbinieku izpratne par to, kas ir klasificējams kā trauksmes celšanas ziņojums. Starptautisko uzņēmumu gadījumā precīzi dati par Latviju sniegti tikai vienā intervijā, minot, ka vidēji saņemti 6–8 iesniegumi katru gadu, tomēr jāņem vērā, ka tie ir saistīti ne tikai ar trauksmes celšanu, bet arī citiem pārkāpumiem, kas aprakstīti uzņēmuma ētikas kodeksā. Pārējos trijos gadījumos detalizētu datu par Latviju nav.
Arī pētījumā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji uzsver, ka darbinieku interese par trauksmes celšanu ir samērā neliela, bet, lai gūtu pašmotivāciju, no sākuma jāiegūst vismaz pamatizpratne par trauksmes celšanu. Zemais pilsoniskās līdzdalības līmenis Latvijā jāskata kopsakarā ar vēsturisko pieredzi, individuālismu, vēlmi publiski nerisināt problēmas, neuzticību uzņēmuma vadībai, kolēģiem un valsts amatpersonām. Turklāt trauksmes celšanas sistēma Latvijā ir ieviesta salīdzinoši nesen, secināts pētījumā.
Pētījumā noskaidrots, ka darbinieku atvērtību runāt par problēmām nosaka vairāki faktori – gan pasākumi, kas veikti uzņēmuma kopējās kultūras veidošanai, komunikācijas stiprināšanai, gan jaunu darbinieku piesaiste, kā arī likuma sniegtās aizsardzības garantijas. Saistībā ar to, kāds uzņēmumam labums no trauksmes celšanas sistēmas, jāizdala divi faktori, secināts pētījumā. Primāri tā ir uzņēmuma kopējā snieguma uzlabošana. Trauksmes celšana, ja tai ir noteikti skaidri mērķi, pilnveido vadītāju un darbinieku komunikāciju, efektivizē iekšējos procesus, īsteno labās pārvaldības prakses un paplašina tēmu loku, par kurām runāt apmācībās.
Pētījums “Iekšējā trauksmes celšanas sistēma uzņēmumos” parāda, ka tie uzņēmumi, kuri trauksmes celšanu padara par daļu no ikdienas, nevis par kaut ko ārkārtēju un skandalozu, ir lielākie ieguvēji no sistēmas. Sarunas ar pētījumā aptaujāto uzņēmumu pārstāvjiem ļauj secināt, ka trauksmes celšanas sistēma viņu uzņēmumos nav tikai formāls koncepts, tas efektīvi darbojas arī ikdienā. Kopumā secināms, ka, ceļot trauksmi, ir iespējams savlaicīgi norādīt gan uz nelielām problēmām, gan nozīmīgiem pārkāpumiem, palīdzot tos novērst, lai zaudējumi būtu iespējami mazāki.
Trauksmes celšana nenozīmē ziņot tikai par lielām korupcijas un naudas atmazgāšanas shēmām. Ar situāciju, par kuru jāceļ trauksme, var saskarties ikviens. Nenostiprinātas konstrukcijas, nedrošas tehniskās iekārtas, toksisku vielu noplūde, būvgružu izbēršana neatļautā teritorijā var apdraudēt katra darbinieka veselību un pat dzīvību. Aplokšņu algas, nodokļu nemaksāšana atstāj iespaidu arī uz valsts veselības, izglītības un sociālās aprūpes sistēmu, trauksmes celšanas nozīmību norāda “Delna”.
“Delna” secina, ka Trauksmes celšanas likums kopumā ir kvalitatīvs, pielāgots, lai garantētu trauksmes cēlēja aizsardzību, motivētu ziņot. Nozīmīgākais trūkums, kas sabiedrībai neļauj izprast trauksmes celšanas mehānisma nozīmi, saistāms ar iztrūkstošo vai neefektīvo komunikāciju gan uzņēmumos, gan plašāk, proti, valsts mērogā, norāda “Delnas” direktore Inese Tauriņa. Tādējādi valstī kopumā jārada vairāk platformu, caur kurām veidot sarunu par tēmām, kuras ir nozīmīgas trauksmes celšanā. Tās ir – atklāta un atbildīga uzņēmējdarbība, labās pārvaldības prakses, korupcijas radītie riski, pilsoniskās līdzdalības nozīme demokrātiskā sabiedrībā.
Pētījums aptver 10 uzņēmumus, kuros ir iedibinātas trauksmes celšanas sistēmas, taču par uzņēmumiem un publisko sektoru kopumā Latvijā datu nav, atzīst I. Tauriņa. 2021. gadā valsts un pašvaldību iestādēs saņemti 527 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes celšanas ziņojumi kompetentajām institūcijām. Par trauksmes celšanas ziņojumiem tika atzīti 156 iesniegumi. Visbiežāk ziņots par korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību un izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Uz trauksmes cēlēju ziņojumu pamata tika uzsāktas 18 administratīvo pārkāpumu lietas, viena disciplinārlieta, kā arī pieci kriminālprocesi, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija.
Moneyval ceļvedis un pasākumu plāns 2019. gadam
Pasākumu plāns 2020.–2022. gadam
Pasākumu plāns 2022. gadam
