Pieaugusi trauksmes celšanas preventīvā loma

Veidojot pārskatu par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību 2022. gadā, Valsts kanceleja ir apzinājusi 44 kompetentās institūcijas (valsts iestādes un pašvaldības), kurās 2022. gadā iedzīvotāji vai darbinieki vērsušies, lai celtu trauksmi.

Visvairāk iesniegumu – VID un KNAB

Iedzīvotāji visvairāk vērsušies Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kas 2022. gadā saņēmis 61 iesniegumu (2021. gadā – 85, bet 2020. gadā – 111), un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kas saņēmis 55 iesniegumus (iepriekšējā gadā – 63, bet 2020. gadā – 53). 36 gadījumos trauksmes cēlēji vērsušies Valsts policijā.

Tomēr ne visi iesniegumi tiek atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem, jo liela daļa neatbilst kādai no trauksmes celšanas pazīmēm vai pat vairākām no tām (piemēram, informācija nav gūta saistībā ar darbu vai ir par individuālu, civiltiesisku strīdu).

2022. gadā par trauksmes cēlēju ziņojumiem kopumā atzīti mazāk nekā trešā daļa ziņojumu – 111 (salīdzinājumam: gadu iepriekš – 156 ziņojumi).

Vairāk par tēmu LV portālā >>

Visvairāk atzīto trauksmes cēlēju ziņojumu saņemts VID (13), KNAB (11), kā arī Valsts darba inspekcijā (11). Samērā daudz – deviņi – trauksmes cēlēju ziņojumu nonākuši Valsts valodas centrā.

2022. gadā, līdzīgi kā iepriekšējos gados, visvairāk trauksme celta par amatpersonu iespējamu prettiesisku rīcību vai rīcību ar publiskām finansēm un mantu, kā arī par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Vienlaikus Valsts kancelejas apkopotā informācija liecina, ka pērn ir samazinājies ziņojumu skaits par korupciju un publiskajiem iepirkumiem.

Neraugoties uz to, KNAB turpina būt viens no vadošajiem ziņojumu saņēmējiem, un 2022. gadā pretkorupcijas iestādē saņemti ziņojumi arī par dienesta stāvokļa izmantošanu, krāpšanu, izšķērdēšanu, interešu konfliktu.

“Trauksmes cēlēju ziņojumu statistika rāda, ka cilvēkiem rūp arī darba drošība – par to ir saņemti pieci ziņojumi, tāpat vides drošība, par ko saņemti seši ziņojumi,” secina Valsts kanceleja.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mazāk ziņojumu saņemts par veselības jomu. Vienlaikus ir aktualizējušās problēmas sociālajā jomā – ir iesniegti ziņojumi par sociālo pakalpojumu kvalitātes jautājumiem, tostarp nepienācīgu pacientu aprūpi.

Ziņojumu ietekme un radītās pārmaiņas

Valsts kanceleja apkopotajā informācijā secina, ka pieaugusi trauksmes celšanas preventīvā loma, tādējādi uzlabojusies pārvaldība un tiesiskums.

2022. gada dati liecina, ka “trauksmes cēlēji palīdzējuši laikus novērst vai apturēt kaitējumu, tostarp cilvēka dzīvībai un apkārtējai videi (piemēram, neattīrītu notekūdeņu novadīšanu). Ziņojumos norādīts uz dažādām nepilnībām un negodprātīgu rīcību darba vidē. 2022. gadā novērsts, ka organizācijas nepelnīti saņem valsts atbalstu vai nepamatoti izmanto preču kvalitātes zīmi (marķējumā neatbilstoša norāde uz kvalitāti).

Norādīts arī uz pārkāpumiem jautājumā par valsts valodas lietošanu.

Trauksmes cēlēji palīdzējuši atklāt nodokļu nemaksāšanu, sankciju apiešanu, nelegālu līdzekļu gūšanu, likuma prasību neievērošanu, dažādas nepilnības darba organizēšanā, attieksmē pret darbiniekiem, darbinieku attīstību un atlasi, atlasi bez konkursa vai personisku ieinteresētību, nepilnības komunikācijā ar sabiedrību, amatpersonu amatu savienošanas pārkāpumus, negodprātīgu rīcību ar publiskas personas mantu, negodprātīgu rīcību saistībā ar iepirkumu organizēšanu, tostarp radniecīgas saiknes, neatbilstības ieņemamajam amatam un citus pārkāpumus.”

Valsts kanceleja arī vērš uzmanību, ka pieaugusi trauksmes cēlēju ziņojumu kvalitāte un mazinājies gadījumu skaits, kad ziņojumā norādītie fakti neapstiprinās. Ik gadu pieaug gadījumu skaits, kad sniegti ieteikumi uzņēmumam vai iestādei, pārkāpumi tikuši novērsti vai veikti uzlabojumi.

Uz trauksmes cēlēju ziņojumu pamata pērn tika uzsākti 14 administratīvo pārkāpumu procesi, divas disciplinārlietas, 78 gadījumos veiktas dažāda veida pārbaudes, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija.

Trauksmes celšanas sistēma

Trauksmes celšanas sistēma Latvijā tika ieviesta 2019. gada 1. maijā. Tās mērķis ir veicināt, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par pārkāpumiem, šim nolūkam nodrošinot ne vien likumā regulēto mehānismu, bet arī to, ka trauksmes cēlējs ir pienācīgi aizsargāts no iespējamas pretdarbības jeb represijām.

2022. gada sākumā stājās spēkā jauns Trauksmes celšanas likums, kas paplašināja to personu loku, kam tiek nodrošinātas aizsardzības garantijas, iekļaujot ne tikai pašu trauksmes cēlēju un viņa radiniekus, bet arī citas saistītās personas, kas var būt gan kolēģi, gan citi trauksmes cēlēja atbalstītāji, gan ar to saistītas organizācijas, piemēram, uzņēmumi.

Trauksmes cēlējs nevar būt jebkura persona, kas uzzinājusi par iespējamu pārkāpumu vai nelikumīgām darbībām kādā iestādē vai uzņēmumā.

Likumā noteikts, ka trauksmes cēlējs ir fiziska persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Likums paredz, ka trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par pārkāpumiem šādās jomās:

amatpersonu bezdarbība, nolaidība, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai cita prettiesiska darbība;
korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi;
publiskas personas finanšu līdzekļu vai mantas izšķērdēšana;
izvairīšanās no nodokļu samaksas;
sabiedrības veselības apdraudējums;
pārtikas drošības apdraudējums;
būvniecības drošības apdraudējums;
vides drošības apdraudējums, tostarp rīcība, kas ietekmē klimata pārmaiņas;
pretradiācijas aizsardzība un kodoldrošība;
darba drošības apdraudējums;
sabiedriskās kārtības apdraudējums;
cilvēktiesību pārkāpumi;
pārkāpumi publisko iepirkumu un publiskās, privātās partnerības jomā;
pārkāpumi finanšu un kapitāla tirgus sektorā, tostarp krāpšana un cita nelikumīga rīcība, kas apdraud Eiropas Savienības finanšu intereses;
nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršana;
konkurences tiesību un komercdarbības atbalsta noteikumu pārkāpumi;
pārkāpumi preču un pakalpojumu sniegšanas jomā, tostarp saistībā ar drošību un atbilstību;
pārkāpumi transporta drošībā;
pārkāpumi saistībā ar iekšējo tirgu;
pārkāpumi dzīvnieku labturības jomā;
patērētāju tiesību aizsardzība;
privātās dzīves un personas datu aizsardzība un tīkla un informācijas sistēmu drošība.

Valsts kanceleja ir Trauksmes cēlēju kontaktpunkts.

Trauksmes celšanai izmanto vienu no šādiem mehānismiem:

iekšējo trauksmes celšanas sistēmu;
vēršanos kompetentajā institūcijā;
trauksmes cēlēju kontaktpunkta (Valsts kancelejas) vai biedrības, vai nodibinājuma, tostarp arodbiedrības vai arodbiedrību apvienības, starpniecību.

Kopš 2021. gada ziņojumus var iesniegt vietnē trauksmescelejs.lv, izmantojot vietnes latvija.lv autentifikācijas metodi (nav nepieciešams elektroniskais paraksts).

Likumā noteiktajos gadījumos trauksmi var celt, informāciju sniedzot arī publiski.

Nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējam

Valsts kancelejas apkopotā informācija liecina, ka 2022. gadā četrām personām ir bijusi nepieciešama konsultācija par tām radītajām nelabvēlīgajām sekām trauksmes celšanas dēļ.

Minētajos četros gadījumos personām katrai radušās vienas vai vairāku veidu nelabvēlīgās sekas, piemēram: saņemts disciplinārsods; draudi par darba uzteikumu; draudi pārtraukt projektu un valsts finansējumu; sekas ar trauksmes cēlēju saistītai juridiskai personai; darba devējs uzteica darba līgumu, pamatojoties uz darbinieku skaita samazināšanu; nomelnojoša informācija rakstā interneta portālā; faktiski saņemts darba uzteikums.

Minētie gadījumi ir dažādi, taču tie ir saistīti ar pašvaldības un reģionālajām iestādēm vai projektiem, atklāj Valsts kanceleja.

Nav zināmi represiju gadījumi pret radiniekiem vai saistītajām personām. Lai trauksmes cēlējam būtu pēc iespējas lielākas iespējas saņemt aizsardzību, Valsts kanceleja un Valsts darba inspekcija nodrošina konsultācijas par tiesību aizsardzību, bet Juridiskās palīdzības administrācija sniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību.