VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna"
Krista Asmusa, Trauksmes celšanas centra juridiskā konsultante
13. aprīlī, 2023
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Noziedzība
10
10

Kas ir sabiedrības intereses trauksmes celšanā?

FOTO: Freepik.

Trauksmes celšana ir nesamierināšanās ar pārkāpumiem vai nejēdzībām – tā ir iespēja novērst uzņēmuma vai valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un izkrāpšanu, nodrošināt likuma un cilvēktiesību ievērošanu. Trauksmes celšanas likums paredz aizsargāt trauksmes cēlēju – personu, kura ziņo par novērotu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses.

Trauksmes celšanas likums paredz sešas pazīmes, kurām ir jāizpildās, lai personas iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu.

Tās ir:

  • iesniegumu iesniedz fiziska persona;
  • persona sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu;
  • iespējamais pārkāpums var kaitēt sabiedrības interesēm;
  • persona sniegto informāciju uzskata par patiesu;
  • informācija ir gūta darba vidē, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē;
  • personai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.

Kaitējums sabiedrības interesēm ir viena no pazīmēm, kam jāatbilst personas sniegtajai informācijai, lai iesniegumu atzītu par trauksmes cēlēja ziņojumu. Tomēr –, kas trauksmes celšanas kontekstā ir sabiedrības intereses?

Trauksmes celšanas likumā uzskaitīta virkne jomu, par kurās novērotajiem pārkāpumiem būtu īpaši ceļama trauksme. Tie var būt, piemēram, aplokšņu algas, kukuļdošana, diskriminācija, interešu konflikta situācijas un citi pārkāpumi likuma 3. panta pirmajā daļā minētajās jomās.

Tomēr Trauksmes celšanas likumā noteiktais saraksts nav izsmeļošs, un ikviens ir aicināts celt trauksmi par jebkuru darba vidē novērotu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm.

Valsts kanceleja skaidro, ka sabiedrības intereses ietver Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumus un ir gan normu pārkāpumi, gan rīcība, kas ir pretēja tiesību aktu mērķim. Tomēr neatbildēts paliek jautājums par to, kā personai identificēt sabiedrības intereses tās konkrētajā pieredzētajā gadījumā.

“Delna” rekomendē uz sabiedrības interešu elementu raudzīties no pretējās puses, proti, atbildot uz jautājumu, vai konkrētajā gadījumā ir saskatāmas privātas intereses.

Ir būtiski atcerēties, ka rīcība, kuras galvenais motīvs ir personīga sūdzība, personīgas nesaskaņas vai kāda personīga labuma gūšana, nav trauksmes celšana. Informācijas sniegšana, piemēram, par personīgu strīdu ar darba devēju vai kaimiņu savstarpējās nesaskaņas nebūs trauksmes celšana. Līdz ar to, ja, gatavojoties ziņošanai, konkrētajā lietā varat identificēt tikai personīgo interešu elementu, situācija, visticamāk, neatbildīs vienai no trauksmes celšanas pazīmēm (“var kaitēt sabiedrības interesēm”).

Tāpat ir svarīgi norādīt, ka jēdziens “sabiedrība” ne vienmēr attiecas uz visu sabiedrību kopumā.

Trauksmes celšanas izpratnē kaitējums sabiedrībai var attiekties arī uz noteiktu sabiedrības daļu, piemēram, kāda uzņēmuma kolektīvu, konkrētu pilsētu, reģionu vai sabiedrības grupu. Tāpat apstāklis, ka iesniedzējs ir daļa no skartās sabiedrības, uzreiz nenozīmē, ka attiecīgajā gadījumā netiek skarta arī lielāka sabiedrības daļa. Izšķirošais elements sabiedrības kaitējuma identificēšanā ir mērķis, kādu var sasniegt personas iesniegtais trauksmes cēlēja ziņojums, – vai tas var pasargāt sabiedrību no konkrētā pārkāpuma.

Piemērs: kaimiņš nav nopļāvis zāli

Jānis un Pēteris ir kaimiņi. Pēteris ilgāku laiku savā pagalmā nav nopļāvis zāli. Jānis jau vairākas reizes ir Pēterim to norādījis, tomēr Pēteris nav rīkojies un zāli nepļauj. Jānis vēršas pašvaldības policijā ar trauksmes cēlēja ziņojumu par to, ka Pēteris neievēro pienākumu uzturēt savu īpašumu kārtībā.

Konkrētajā piemērā NAV sabiedrības interešu aizskāruma. Kaut arī Pēterim var būt normatīvajos aktos noteikts pienākums kopt sev piederošo īpašumu, Jāņa iesniegums ir vērsts uz personīgo nesaskaņu risināšanu, lai panāktu, ka Pēteris nopļauj zāli. Apstāklī, vai Pēteris ir vai nav nopļāvis zāli, nav plašākas sabiedrības interešu elementa.

Piemērs: diskriminācija darbinieka atlases konkursā

Anna pieteicās darbā par būvmateriālu veikala noliktavas pārzini. Viņa jau iepriekš ir strādājusi līdzīgā amatā. Šim darbam pieteicās arī Juris, kuram nav iepriekšējas darba pieredzes. Anna tika aicināta uz interviju un klātienē iepazinās ar darba vietu un darba pienākumiem. Tomēr, līdz ko Juris pieteicās amatam, viņu pieņēma darbā bez intervijas. Annai ir aizdomas par to, ka būvmateriālu veikals ir Annu diskriminējis dzimuma dēļ. Anna vēršas Valsts darba inspekcijā ar trauksmes cēlēja ziņojumu.

Šajā piemērā IR sabiedrības interešu aizskārums. Diskriminācijas aizliegums ir Satversmē nostiprinātas cilvēktiesības. Sabiedrības interesēs ir nepieļaut, ka darba devēji diskriminē vai citādi pārkāpj potenciālo darbinieku cilvēktiesības. Tāpat sabiedrības interesēs ir radīt tādu darba tirgu, kurā katram indivīdam ir vienlīdzīgas iespējas un tiesības.

Sabiedrības interešu identificēšana trauksmes cēlēja ziņojumā ir būtisks posms ceļā uz kvalitatīvākiem trauksmes cēlēju ziņojumiem. Turklāt sabiedrībā ir nepieciešama lielāka izpratne par trauksmes celšanas pazīmēm un to, kādos apstākļos un kādos jautājumos var izmantot trauksmes celšanas sistēmu. Pieaugot iedzīvotāju izpratnei, arī kopējā trauksmes celšanas statistika varētu uzlaboties.

Turpinājumā: kāpēc trauksmi var celt tikai par darba vietu?

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
10
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI