Zems trauksmes cēlēju skaits – veiksmīgas iekšējās sistēmas rādītājs vai “sarkanais karogs”?

Pētījumā noskaidrots, ka trauksmes cēlēju aktivitāte reģionos ir zema vai ļoti zema. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka organizācijā ir ieviestas kvalitatīvas iekšējās trauksmes celšanas sistēmas un pārkāpumi tajās nenotiek.

Tomēr pētījums atklāj vairākus problemātiskus aspektus reģionu iekšējās trauksmes celšanas sistēmās, kas, iespējams, rezultējas ar trauksmes cēlēju zemo aktivitāti. Šajā rakstā Delna iepazīstina ar galvenajiem secinājumiem par pētījumā analizētajiem jautājumiem.

Vadības loma trauksmes celšanas veicināšanā

Pētījums ataino atšķirīgu pieeju un vadības attieksmi pret trauksmes celšanas jautājumiem. Atsevišķu pašvaldību pārstāvji uzsvēra, ka no pašvaldības vadības sākotnēji bijusi pretestība pret trauksmes celšanas sistēmas ieviešanu, to pamatojot ar neticību konkrētajam mehānismam un tā efektivitātei. Vienlaikus ir pašvaldības un uzņēmumi, kas apzinās un uzsver trauksmes celšanas sistēmas lomu organizācijas ētikas, pretkorupcijas un labas pārvaldības veicināšanā.

Sistēmas ieviešanā izšķirošā nozīme ir pašvaldības un uzņēmuma vadībai, kas ar savu rīcību demonstrē organizācijas iekšējo kultūru un attieksmi pret trauksmes celšanu.

Mēs nevaram gaidīt, ka priekšstats un izpratne par trauksmes celšanu mainīsies, kamēr nemainīsies pašvaldību un uzņēmumu iekšējā kultūra un attieksme pret minētajiem jautājumiem. Savukārt par to atbildīga ir organizācijas vadība. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai pašvaldību un uzņēmumu vadība apzinātos savu lomu un uzdevumu atbalstīt trauksmes celšanas mehānismu ieviešanu. Tam nepieciešama iedziļināšanās un sistēmas izprašana, tās nozīmes aizstāvēšana organizācijas iekšējā kultūrā.

Trauksmes cēlēju kontaktpersona

Strādājot ar trauksmes celšanas jautājumiem, Delna ir novērojusi, ka trauksmes cēlēju kontaktpersonas pienākumi nav tikai formāla likuma prasību izpilde.

Kontaktpersonas ieņem ārkārtīgi būtisku lomu trauksmes celšanas kultūras veidošanā attiecīgajā organizācijā.

Tāpēc ir svarīgi, ka minēto personu izvēle notiek pārdomāti un ar mērķi veicināt trauksmes celšanu.

Reģionu pieredze rāda, ka pašvaldību un uzņēmumu prakse šajā jautājumā ir dažāda. Atšķiras gan kontaktpersonu skaits, gan to kvalifikācija un ieņemamie amati.

Atzinīgi novērtējama labā prakse par trauksmes cēlēju kontaktpersonām iecelt audita nodaļā nodarbinātos. Pieeja izveidota ar mērķi iespējami skaidri nodalīt trauksmes celšanas sistēmu no pašvaldības vadības, lai mazinātu nodarbināto nedrošību ziņot un bailes no iespējamajām represijām. Tomēr ir pašvaldības, kurās trauksmes cēlēju kontaktpersonas pienākumus veic izpilddirektors, kas Delnas ieskatā nav labā prakse, jo var veicināt pretēju reakciju – nodarbināto nevēlēšanos ziņot, bailes no represijām un neticību trauksmes celšanas sistēmai.

Informētība par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu

Pētījumā gūtā informācija liecina, ka nodarbinātajiem pietrūkst izpratnes par trauksmes celšanas sistēmu. Likums paredz pienākumu informēt nodarbinātos par trauksmes celšanas sistēmu, uzsākot nodarbinātības attiecības. Taču konkrētais pienākums vien nenodrošina kvalitatīvu iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu.

Viens no risinājumiem efektīvai sistēmas ieviešanai varētu būt regulāras nodarbināto mācības un zināšanu līmeņa novērtēšana, lai iegūtu datus par faktisko zināšanu līmeni attiecībā uz trauksmes celšanas jautājumiem. Neapzinot zināšanu līmeni, ir sarežģīti vērtēt, vai nodarbinātie ir atvērti celt trauksmi, bet pašvaldības norāda, ka atsevišķi darbinieku jautājumi un komentāri ir atainojuši – darbinieku izpratne par attiecīgo tēmu ir zema.

Tāpat svarīgi norādīt, ka nodarbināto izpratne nav jautājums tikai par trauksmes celšanu. Tā ir izpratne un praksē gūtās iemaņas, kas veido pašvaldības iekšējo kultūru.

Vispirms ir būtiski organizācijā veidot vienotu vērtību sistēmu, izprast ētikas normas un mazināt toleranci pret korupciju un negodprātīgu rīcību, lai pēc tam būtu vieglāk saskatīt trauksmes celšanas nozīmi konkrēto vērtību sargāšanā.

Rīcība ar trauksmes cēlēju ziņojumiem

Rīcību ar trauksmes cēlēju ziņojumiem regulē Trauksmes celšanas likums (2022). Arī Valsts kanceleja sniedz skaidrojumus un vadlīnijas darbā ar trauksmes cēlēju ziņojumiem. Vienlaikus pētījumā gūtā informācija parāda, ka arī šajā jautājumā pastāv gana atšķirīgas pieejas procesa interpretācijā un tādos jautājumos, kurus likums tieši neregulē.

Pienākums pseidonimizēt trauksmes cēlēja datus, kas Delnas ieskatā ir viena no būtiskākajām trauksmes cēlēja identitātes aizsardzības garantijām, tiek īstenots dažādos posmos ziņojuma izskatīšanā.

Proti, ir organizācijas, kurās precīzi atrunāta pseidonimizācija, līdz ko ir saņemts iesniegums, kas noformēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, tomēr citas pašvaldības un uzņēmumi pseidonimizāciju veic tikai pēc iesnieguma atzīšanas par trauksmes cēlēja ziņojumu. Jāatzīst, ka likums otro minēto noteic kā brīdi, kad obligāti veicama ziņojuma pseidonimizācija, taču apstāklis, ka līdz tam dokumenta aprite organizācijā notiek nepseidonimizētā veidā, ievērojami apdraud trauksmes cēlēju identitāti. Minētais jautājums būtu analizējams un risināms, pilnveidojot normatīvo regulējumu un vadlīnijas.

Tāpat atšķiras organizāciju attieksme pret anonīmiem ziņojumiem. Daļā pašvaldību paredzēts, ka anonīmi ziņojumi netiek pieņemti un izskatīti, taču ir arī tādas pašvaldības, kurās anonīmi ziņojumi tiek pieņemti un ar tiem strādā, atrunājot vienīgi to, ka šādā gadījumā ziņotājam nav iespējams nodrošināt aizsardzības garantijas.

Trauksmes celšanas sistēmu pārskatīšana un aktualizēšana

Trauksmes celšanas sistēma Latvijā tika ieviesta 2019. gadā, kad stājās spēkā pirmais Trauksmes celšanas likums. Pēc tam Latvija ieviesa Eiropas Savienības Trauksmes celšanas direktīvu un likums tika pārstrādāts un no jauna pieņemts 2022. gadā.

Pētījums ataino atšķirīgo praksi normatīvā regulējuma ievērošanā, respektīvi, pastāv organizācijas, kuras sākotnējo trauksmes celšanas sistēmu ieviesa pirms 2019. gada, kā arī tādas, kas trauksmes celšanas kārtību aktualizēja pēc pēdējām izmaiņām normatīvajā regulējumā.

Ir organizācijas, kurās trauksmes celšanas sistēma nav ieviesta, kaut arī likums attiecīgo pienākumu nosaka.

Tā ievērošanu noteikti kavē apstāklis, ka likums neparedz sodu vai citas sankcijas par iekšējo trauksmes celšanas sistēmu neieviešanu. Pašvaldību gadījumā pētījumā netika novēroti pārkāpumi sistēmu neieviešanā, kas, iespējams, skaidrojams ar to, ka Valsts kanceleja kā par trauksmes celšanu atbildīgā iestāde Latvijā seko līdzi trauksmes celšanas ieviešanai publiskajā sektorā, komunicējot ar iestādēm un pašvaldībām. Turpretī valstiskā līmenī nav nevienas iestādes vai organizācijas, kas uzraudzītu Trauksmes celšanas likuma prasību ieviešanu privātajā sektorā. Tieši privātajā sektorā saglabājas izteikta Trauksmes celšanas likuma neievērošana un sistēmu neieviešana.

Delna norāda uz risku: arī tad, ja trauksmes celšanas sistēmas formāli ir ieviestas, tās nereti ir tikai vēl viens dokuments, kas jāparaksta, stājoties darba tiesiskajās attiecībās. Vairākās organizācijās trūkst gan izpratnes, gan vēlmes aktualizēt iekšējās trauksmes celšanas sistēmas, kā arī nodrošināt, ka potenciālie trauksmes cēlēji tās var izmantot un konkrētās sistēmas ir dzīvotspējīgas.

Secināms, ka iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešana Latvijā joprojām ir pakāpeniska vai nenotiek vispār.

Pastāv risks, ka stagnācija trauksmes celšanas jomā pašvaldībās un reģionālajos uzņēmumos turpināsies, ja netiks aktīvi un mērķtiecīgi strādāts pie pārmaiņu ieviešanas.

Būtiski uzsvērt, ka iestādēm, pašvaldībām vai uzņēmumiem nav nepieciešams gaidīt trauksmes celšanas regulējuma pilnveidi, – tiem vienmēr ir iespēja ieviest jaunus trauksmes cēlēju atbalsta mehānismus, lai veicinātu trauksmes celšanu organizācijas līmenī.

Pētījuma teksts pilnā apjomā pieejams šeit >>

Ziņojums “Iekšējās trauksmes celšanas sistēmas reģionos: privātais un publiskais sektors” (2024, PDF)

***

Raksts ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”.