2023. gada “Eirobarometra” aptaujas rezultāti, raugoties desmit gadu griezumā, uzrāda līdzīgu tendenci kā Latvijas rādītājs Transparency International publicētajā 2022. gada Korupcijas uztveres indeksā (KUI), kurš analizē privātā sektora uztveri par korupciju publiskajā sektorā. No 2012. līdz 2022. gadam Latvijas rādītājs KUI arī pieaudzis līdzīgā tempā – par 10 punktiem, sasniedzot 59 punktus un par 5 punktiem atpaliekot no ES vidējā rādītāja (64 punkti). Abi rādītāji liecina, ka iedzīvotāju un privātā sektora skatījumā Latvijā vērojamas līdzīgas tendences un korupcijas izplatība ir plaša.
Lai cīnītos pret korupciju, biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” ieskatā tiesībsargājošajām iestādēm, sabiedrībai un ikvienam iedzīvotājam darāmā ir tiešām daudz. Pretkorupcijas darbam kopumā ir jāsniedz straujāks progress korupcijas apkarošanā, tostarp jāveicina sabiedrības un publiskā sektora izpratne par korupcijas negatīvajām sekām, lai iedrošinātu vairāk cilvēku, tai skaitā valsts varas pārstāvjus, tai pretoties un ziņot par novērotajiem pārkāpumiem.
Iedzīvotāju personīgā pieredze un gatavība iesaistīties korupcijas lietā
2023. gada “Eirobarometra” aptauja atklāj, ka pēdējo 12 mēnešu laikā 7% Latvijas iedzīvotāju ir kļuvuši par korupcijas upuriem vai lieciniekiem.
Maksāt papildu naudas summu vai pasniegt vērtīgu dāvanu medicīnas māsai vai ārstam, vai arī ziedot slimnīcai ir nācies 4% iedzīvotāju.
Turklāt, lai saņemtu valsts sniegtos pakalpojumus, 49% aptaujāto uzdāvinātu dāvanu, 30% izdarītu kādu pakalpojumu, savukārt 23% pasniegtu naudu.
Šie rādītāji liecina par visai augstu toleranci pret korupciju sabiedrībā un gatavību iesaistīties korupcijas lietās, ja būs tāda nepieciešamība. Šāda attieksme apgrūtina arī tiesībsargājošo iestāžu darbu, jo nav jūtams sabiedrības atbalsts – korupcija netiek uztverta kā problēma, ar kuru prioritāri būtu jācīnās.
Turklāt tikai 16% aptaujāto atzīst, ka korupcija ietekmē viņus personiski, lielākā daļa – 78% – šim apgalvojumam nepiekrīt, savukārt 6% nezina, ko atbildēt.
Latvijas iedzīvotāju skatījumā korupcija visizplatītākā ir:
- politiskajās partijās (43%);
- starp amatpersonām, kuras izvērtē valsts konkursus (41%);
- policijā un muitā (41%);
- starp amatpersonām, kuras izsniedz būvniecības atļaujas (40%).
Savukārt, pēc iedzīvotāju domām, vismazāk korupcija ir izplatīta banku un finanšu iestādēs – tā uzskata 10%.
Iedzīvotāji netic, ka ir vērts ziņot par korupciju
Korupciju ir iespējams atklāt, ja par to ziņo iesaistītie vai tie, kuriem ir informācija par koruptīviem gadījumiem. Tādēļ svarīgi ir apzināties iedzīvotāju neziņošanas iemeslus. “Eirobarometra” aptauja atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji neziņo par korupciju, jo uzskata, ka:
- korupcija ir grūti pierādāms fakts (39%);
- nav jēgas ziņot, jo korupcijā iesaistītie tik un tā netiktu sodīti (35%);
- tiem, kuri ziņo par šādiem gadījumiem, netiek nodrošināta nekāda aizsardzība (24%);
- nav nekādas jēgas pūlēties (22%);
- tie, kuri ziņo par šādiem gadījumiem, nonāk nepatikšanās ar policiju un citām iestādēm (20%).
Tādējādi aptaujātie arī atzīst savas bailes ziņot par korupcijas gadījumiem un netieši norāda uz to, ka netic valsts un tiesībsargājošo iestāžu spējai cīnīties pret korupciju. Turklāt aptaujāto vidū valda priekšstats, ka korupcija ir grūti pierādāma un ir vajadzīgi ļoti nepārprotami pierādījumi.
Tas liek domāt, ka iedzīvotāji neiesaistīsies korupcijas apkarošanā un aktīvi to neierobežos.
Savukārt, ja kāds tomēr vēlētos iesniegt sūdzību par korupcijas gadījumu, tad visbiežāk vērstos policijā – 41%, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – 32%, pie plašsaziņas līdzekļiem, laikrakstiem un žurnālistiem – 17%. Diemžēl 6% nezina, kam iesniegt sūdzību.
“Delnas” interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule uzsver: “Latvijai beidzot jāsper drosmīgi soļi, lai novērstu amatpersonu kukuļdošanas mēģinājumus, stiprinātu publiskā sektora ētiku un izpratni par interešu konfliktu, novērstu valsts mantas un publisko līdzekļu izšķērdēšanu, kā arī veicinātu trauksmes celšanas mehānisma ieviešanu publiskajā un privātajā sektorā, radot sabiedrībā uzticību šim mehānismam un vēlmi ziņot. Sabiedrības kopumā un ikviena cilvēka augstā iecietība pret korupciju ir kavēklis tās apkarošanā.”
Lai veiksmīgāk apkarotu korupciju Latvijā, “Delna” aicina:
- veicināt sabiedrības uzticību un iespēju līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesos, ieviest integritātes paktus kā daļu no publisko līgumu uzraudzības valstiski svarīgos investīciju projektos un būvniecības objektos;
- nepārtraukti izglītot sabiedrību, uzņēmējus un publiskās varas pārstāvjus par korupcijas negatīvajām sekām;
- veicināt iekšējo trauksmes celšanas sistēmu ieviešanu valsts un privātajā sektorā, izglītot sabiedrību, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un medijus par trauksmes celšanas sistēmas būtību, dažādajām ziņošanas iespējām un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām. Valsts kancelejas publicētajā pārskatā par trauksmes cēlēju aktivitāti 2022. gadā secināts, ka 2022. gadā tika saņemts līdz šim zemākais iesniegumu skaits – 396 iesniegumi;
- novērst nevēlamu ietekmi politikā, efektīvi pārvaldot interešu konfliktus un nodrošinot Interešu pārstāvības atklātības likuma (2022) iedzīvināšanu;
- veicināt atklātību un godprātību politiskajās partijās, samazinot partiju sistēmas fragmentāciju un padarot pieejamāku informāciju par vēlēšanu kandidātiem;
- veicināt godprātību un atklātību privātajā sektorā;
- novērst favorītismu publiskajos iepirkumos;
- veicināt sadarbību tiesībsargājošo iestāžu vidū korupcijas gadījumu atklāšanā, izmeklēšanā un notiesāšanā.
“Eirobarometra” aptauja “Pilsoņu attieksme pret korupciju ES 2023. gadā” tika īstenota no 2023. gada 13. aprīļa līdz 2. maijam. Latvijā tika veiktas 1009 tiešās intervijas. ES valstu vidū labākos rezultātus uzrāda Ziemeļvalstis. Somijā tikai 13%, Dānijā 21% un Zviedrijā 36% iedzīvotāju uzskata korupciju par izplatītu problēmu. Savukārt iedzīvotāju skatījumā korupcija visizplatītākā ir Grieķijā (97%), Horvātijā (96%) un Portugālē (93%). Baltijas valstu rezultāti atšķiras – Igaunijā 48% iedzīvotāju korupciju uzskata par izplatītu un tādējādi savā uztverē vairāk tuvinās Ziemeļvalstīm, savukārt Lietuvā šādi domā 83%, kas ir virs ES vidējā rādītāja (70%) un krietni augstāks par Latvijas rādītāju (74%).
