2023. gada 3. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par korupcijas apkarošanu, ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2023/568/TI un Konvenciju par Eiropas Kopienu ierēdņu vai Eiropas Savienības dalībvalstu ierēdņu korumpētības apkarošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2017/1371 (turpmāk – Priekšlikums direktīvai par korupcijas apkarošanu).
Izsakot priekšlikumu, Eiropas Komisija norādīja, ka pašreizējais Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums korupcijas jomā ir novecojis un nepilnīgs, tādēļ nepieciešams pieņemt jaunu regulējumu, iekļaujot tajā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju (UNCAC).
Pēc Eiropas Komisijas sacītā, galvenais šī priekšlikuma mērķis ir panākt, lai par visiem korupcijas veidiem visās dalībvalstīs tiktu noteikta kriminālatbildība, tādējādi saskaņojot regulējumu. Tas vajadzīgs, jo pārrobežu korupcija kļūst arvien izplatītāka .
No 2016. gada līdz 2021. gadam Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās “Eurojust” reģistrējusi 505 pārrobežu korupcijas lietas.
Savukārt no 2023. gada “Eirobarometra” datiem izriet, ka pēdējo 12 mēnešu laikā par korupcijas upuriem vai lieciniekiem ir kļuvuši 7% Latvijas iedzīvotāju. Turklāt 74% Latvijas iedzīvotāju korupciju uzskata par izplatītu problēmu. Šāds rādītājs ir augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (70%).
Šis ir pirmais priekšlikums ES līmenī, kas piedāvā vienā tiesību aktā apvienot publiskā un privātā sektora korupcijas regulējumu un korupciju sodīt kā noziedzīgu nodarījumu, ja tā tiks izdarīta ar nodomu.
Priekšlikumā uzsvērts, ka par noziedzīgiem nodarījumiem būtu jāatzīst arī tirgošanās ar ietekmi un tiesvedības kavēšana, kas saistīta ar korupcijas nodarījumu.
Svarīgi, ka tiek pieminētas arī juridiskās personas, nosakot, ka tās nevar izmantot par starpnieku, lai izvairītos no atbildības.
Tāpat paredzēts, ka dalībvalstīm:
- jānosaka minimālie sankciju veidi un apmēri priekšlikumā definētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem;
- jāparedz atbildību pastiprinošs apstāklis par tādiem korupcijas nodarījumiem kā kukuļošana vai tirgošanās ar ietekmi, kas izdarīti, lai radītu priekšrocības trešajai valstij;
- jānodrošina, lai valsts tiesību aktos tiktu noteikti atbildību mīkstinoši apstākļi saistībā ar nodarījumiem, uz kuriem attiecas šis priekšlikums;
- jāapsver iespēja noteikt procedūras tāda civildienesta ierēdņa atstādināšanai no amata vai pagaidu pārcelšanai citā amatā, kurš ir apsūdzēts šajā priekšlikumā minētajā noziedzīgā nodarījumā.
Latvijā Krimināllikums paredz kriminālatbildību par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību, kukuļošanu un tirgošanos ar ietekmi.
Likumā ir uzskaitīti atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, kurus var ņemt vērā, nosakot sodu par izdarīto nodarījumu.
Tomēr likums atsevišķi nenosaka atbildību pastiprinošos apstākļus gadījumos, kad konstatēta kukuļošana vai tirgošanās ar ietekmi, lai kāda trešā valsts būtu izdevīgākā stāvoklī.
Tas pats norādāms uz atbildību mīkstinošajiem apstākļiem. Krimināllikumā nav atsevišķi noteikti atbildību mīkstinošie apstākļi tiem noziedzīgajiem nodarījumiem, uz kuriem attiecas Priekšlikums direktīvai par korupcijas apkarošanu. Līdz ar to likumdevējam būtu jāgroza attiecīgie likuma panti, nosakot atbildību pastiprinošos un mīkstinošos apstākļus arī iepriekšminētajos gadījumos.
Interesantāka situācija izveidosies tad, ja civildienesta ierēdnis būs izdarījis kādu no priekšlikumā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, jo šajā situācijā vajadzēs ņemt vērā Valsts civildienesta likumu. Atbilstoši tam iestādes vadītājs var atstādināt ierēdni no amata pienākumu izpildes, ja pret ierēdni ir uzsākta kriminālvajāšana. Likumā nav minēts, vai šāds civildienesta ierēdnis varētu tikt pārcelts citā amatā. Taču 2017. gada 7. jūnijā Augstākā tiesa pieņēma spriedumu lietā SKA-423/2017, kurā noteica, ka atstādināšana no amata pienākumu izpildes neliedz ierēdnim veikt citu darbu valsts pārvaldē vai ārpus tās, saņemot iestādes atļauju. Līdz ar to domājams, ka šāds civildienesta ierēdnis, kurš būtu apsūdzēts kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, varētu tikt pārcelts uz citu amatu. Tādējādi iestādei būtu iespējams nodrošināt viņu ar darba algu, ko tā nedrīkstētu maksāt par amatu, no kura ierēdnis atstādināts. Tā kā patlaban likums neregulē šādas situācijas, likumdevējam var nākties tomēr izveidot normatīvo regulējumu.
Pozitīvi, ka priekšlikums paredz dalībvalstīm veikt dažādus korupcijas apkarošanas pasākumus, piemēram, īstenot informatīvas kampaņas un pētniecības izglītības programmas, lai veicinātu sabiedrības izpratni par korupcijas kaitīgumu un samazinātu korupcijas risku. Ir būtiski izglītot sabiedrību par to, kas ir korupcija un kā tā var izpausties. Lielāka informētība varētu mainīt Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret korupciju, kas šobrīd tiek uztverta ar toleranci, kā arī iedrošināt ziņot par korupcijas gadījumiem.
Lai gan šobrīd Priekšlikums direktīvai par korupcijas apkarošanu ir tikai sākuma stadijā, proti, 2023. gada 19. oktobrī to pirmajā lasījumā ir izskatījusi Eiropas Padome un tagad tas jāizskata Eiropas Parlamentam, redzams, ka dalībvalstīm būs daudz pie kā strādāt, lai saskaņotu regulējumu un cīnītos pret korupciju.
