Ārlietu ministrija informē, ka, apstiprinot ES sankciju pret Krieviju 17. pakotni, pastiprinātas gan sektoriālās, gan individālās sankcijas.
Sektoriālās sankcijas par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā:
- ES sankcijām pakļauto Krievijas “ēnu flotes” kuģu saraksts papildināts ar vēl 189 kuģiem. Kopumā ES sankcijas vērstas pret 342 Krievijas “ēnu flotes” kuģiem;
- sankcijas noteiktas vēl 31 juridiskai personai (reģistrētas gan Krievijā, gan trešajās valstīs), kuras atbalsta Krievijas militāro industriju un palīdz apiet sankcijas, eksportējot militārajā ražošanā izmantojamas preces;
- paplašināts sankcionēto preču saraksts ar precēm, tajā iekļaujot ķīmiskos prekursorus, iekārtu rezerves daļas un citas preces, ko var izmantot Krievijas militāro spēju attīstībai.
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) komentē: “Sankciju saraksts papildināts ar vēl 189 “ēnu flotes” kuģiem, kas nodrošina Krievijas Federācijai ieņēmumus kara pret Ukrainu finansēšanai. Tagad kopumā sankcijas attiecas uz 342 kuģiem, kas nodrošina Krievijas naftas transportēšanu, izmantojot riskantas un slepenas piegādes metodes. Papildu pasākumi vērsti pret uzņēmumiem un apdrošinātājiem, kas atbalsta “ēnu flotes” darbību, tostarp uzņēmumiem no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un Honkongas.”
Individuālās sankcijas par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība:
- noteiktas jaunas sankcijas 75 individuālām personām (17 fiziskām un 58 juridiskām personām), kuras saistītas ar piegādēm Krievijas militārajai industrijai un atbalsta tās attīstību. Sankciju sarakstos iekļautas arī personas no Ķīnas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turcijas un citām trešajām valstīm, informē FID.
Pastiprina sankciju režīmu kritērijus
Ārlietu ministrija informē, ka vienlaikus ar ES 17. sankciju kārtu apstiprināti papildu ierobežojoši pasākumi.
Sankcijas par Krievijas destabilizējošajām aktivitātēm ES un globāli kritēriji pastiprināti ar:
- ierobežojumiem veikt darījumus gan ar kustamiem, gan ar nekustamiem aktīviem, ko var izmantot Krievijas destabilizējošās darbībās;
- iespēju vērsties pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, kas iesaistīti destabilizējošu darbību veikšanā, piemēram, kritiskās zemūdens infrastruktūras bojāšanā;
- papildu ierobežojumiem, kas aizliedz pārraidīt, atbalstīt vai citādi veicināt Krievijas propagandu ES;
- pieņemot sankciju režīma otro kārtu, tam pakļautas vēl 27 personas (21 fiziska un 6 juridiskas), kuras iesaistītas ļaunprātīgās darbībās, kas Krievijas režīma interesēs vērstas pret ES valstīm un to sabiedrotajiem par dezinformācijas izplatīšanu, kritiskās infrastruktūras objektu izspiegošanu un vandalismu.
FID papildina: “Sankciju režīms papildināts ar kritērijiem, kas ļaus vērsties pret aktīviem, ko izmanto Krievijas interesēs veiktās destabilizējošās darbībās, tajā skaitā pret kuģiem, kas bojā kritisko infrastruktūru. Tāpat paredzēta iespēja aizliegt pārraidīt vai citādi veicināt Krievijas propagandas kanālus ES. Papildus iepriekšējām sankcijām ES ieviesusi jaunus ierobežojumus preču eksportam, kas veicina Krievijas militāro un tehnoloģisko attīstību, aizsardzības un drošības sektora stiprināšanu, kā arī militāro sistēmu izstrādi un ražošanu.”
ES sankciju režīms par cilvēktiesību situāciju Krievijā pagarināts un papildināts ar otro kārtu:
- sankcijas noteiktas pret vēl 28 fiziskām personām – tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju Krievijā, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļa brīvību.
Ķīmisko ieroču sankciju režīms pret Krieviju:
- papildināts ar trīs Krievijas aizsardzības sektora juridiskām personām par bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanu kaujaslaukā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Krievija meklē iespējas apiet sankcijas
Ārlietu ministre Baiba Braže norāda, ka mērķtiecīgi tiek turpināts sankcijām pakļaut tos sektorus, kuri Krievijas budžetā joprojām nes ieņēmumus agresijas kara turpināšanai. “Krievija nepārtrauc ikdienas uzbrukumus Ukrainai. Tā nav rīcība, kas liecinātu par vēlmi izbeigt karu un noslēgt mieru. Krievija uz mieru ir jāpiespiež, un mēs turpināsim to darīt,” uzsver B. Braže.
FID sniegtā informācija liecina, ka, pateicoties šiem pasākumiem un naftas cenu griestiem, Krievijas ienākumi no naftas tirdzniecības ir samazinājušies par 38 miljardiem eiro, kopš ES sankciju ieviešanas brīža. “2025. gada martā Krievijas ieņēmumi bija par 13,7 % mazāki nekā 2023. gada martā un par 20,3 % mazāki nekā 2022. gada martā,” akcentē FID.
Kā liecina Ārlietu ministrijas sagatavotā informācija, ES Ārlietu padomē piedalījās arī ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos D. O’Salivans, kas arī apliecinājis sankciju efektivitāti un to, ka Krievija aktīvi meklē iespējas apiet visas – gan ES, gan Apvienotās Karalistes, gan ASV u. c. tai piemērotās – sankcijas.
ES patlaban strādā pie 18. sankciju kārtas, lai stiprinātu sankciju režīmu un novērstu iespējas tās apiet, liecina Ārlietu ministrijas informācija.
FID aicina uzņēmējus uzmanīgi sekot līdzi izmaiņām, kas var ietekmēt darbību gan preču, gan pakalpojumu apritē. “Latvijā pastāv paaugstināts sankciju pārkāpšanas risks ģeogrāfiskā novietojuma dēļ. Lai pārliecinātos, ka sankcijas tiek izpildītas korekti – aicinām uzņēmējus neskaidru jautājumu gadījumā vērsties FID,” saka Paulis Iļjenkovs, FID priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos.
