Diskusijā par turpmāko ES atbalstu Ukrainai personīgi piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha. Viņš pateicās ES ministriem par atbalstu un informēja par sarunām ar Krieviju un ASV, kā arī par situāciju Ukrainā. B. Braže apliecināja turpmāku atbalstu Ukrainai, kā arī nepieciešamību vājināt Krievijas spējas karot. Ministre atzinīgi novērtēja pieņemtās sankcijas un aicināja ministrus drīzumā pieņemt nākamo pakotni.
Pēc ārlietu ministres B. Bražes ierosinājuma ES Ārlietu padomē piedalījās ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos D. O’Salivans. B. Braže augstu novērtēja D. O’Salivana darbu ar trešajām valstīm, lai nodrošinātu sankciju apiešanas novēršanu, kā arī viņa konkrētos priekšlikumus sankciju efektīvākai īstenošanai.
Ārlietu ministre B. Braže: “Turpinām mērķtiecīgi sankcijām pakļaut tos sektorus, kuri Krievijas budžetā joprojām nes ieņēmumus agresijas kara turpināšanai. Krievija nepārtrauc ikdienas uzbrukumus Ukrainai. Tā nav rīcība, kas liecinātu par vēlmi izbeigt karu un noslēgt mieru. Krievija uz mieru ir jāpiespiež, un mēs turpināsim to darīt. D. O’Salivans apliecināja sankciju efektivitāti un to, ka Krievija aktīvi meklē iespējas apiet visas - ES, Apvienotās Karalistes, ASV u. c. tai piemērotās sankcijas. Jau šobrīd strādājam pie ES 18. sankciju kārtas, lai stiprinātu sankciju režīmu un novērstu iespējas tās apiet.”
Līdzās ES 17. sankciju kārtai – ES sankciju režīmā par Krievijas veiktajām destabilizējošajām (nekonvencionālajām) darbībām apstiprināti papildu ierobežojuši pasākumi. Cita starpā, turpmāk būs iespēja vērsties pret Krievijas “ēnu flotes” kuģiem, kas iesaistīti destabilizējošu darbību veikšanā, piemēram, kritiskās zemūdens infrastruktūras bojāšanā. Noteikti papildu ierobežojumi, lai aizliegtu pārraidīt, atbalstīt vai citādi veicināt Krievijas propagandu ES, un sankcijām pakļautas 27 personas (21 fiziska un 6 juridiskas), kuras iesaistītas ļaunprātīgās darbībās, kas Krievijas režīma interesēs vērstas pret ES valstīm un to sabiedrotajiem par dezinformācijas izplatīšanu, kritiskās infrastruktūras objektu izspiegošanu un vandālismu. ES sankciju režīms par cilvēktiesību situāciju Krievijā pagarināts un papildināts ar otro kārtu, nosakot sankcijas pret 28 fiziskām personām – tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesnešiem, kuri ar savu darbību pasliktinājuši cilvēktiesību situāciju, tostarp ierobežojuši vārda un viedokļu brīvību. Ķīmisko ieroču sankciju režīms pret Krieviju papildināts ar trīs Krievijas aizsardzības sektora juridiskām personām par bioloģisko un ķīmisko ieroču lietošanu kaujaslaukā pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
Pārrunājot situācijas attīstību Tuvajos Austrumos, ministri apsprieda iespējas ES rīcībai Gazas joslā, tostarp koordinētu rīcību saistībā ar jūnijā gaidāmo ANO konferenci par divu valstu risinājumu, kas notiks Ņujorkā. Ministri arī pārrunāja Sīrijai noteikto ES ierobežojošo pasākumu ikgadējo pārskatīšanu, un apstiprināja ES Ārlietu padomes paziņojumu par ekonomisko sankciju atcelšanu Sīrijai. Mērķis – uzlabot valsts sociālekonomisko situāciju un stabilitāti, novērst drošības riskus ārpus Sīrijas robežām.
Pēc ES Ārlietu padomes ES ārlietu ministri piedalīsies jau trešajā ES un Āfrikas Savienības (ĀS) ministru sanāksmē, ko vadīs ES augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa un Angolas ārlietu ministrs un ĀS izpildpadomes priekšsēdētājs Tete Antoniu (Tete António). Tā būs iespēja informēt Āfrikas valstu partnerus par Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē (pirms gaidāmajām vēlēšanām, kas notiks 3. jūnijā), skaidrot Latvijas nostāju par Krievijas agresiju pret Ukrainu, pārrunāt ekonomisko sadarbību u. c.
