Vienota ārpolitika – konstitucionāls un politisks ietvars

“Ārpolitika ir īpaši svarīga nozare Latvijas valsts attīstībai, ņemot vērā tās augsto politiskās, drošības, ekonomiskās, vides, tehnoloģiskās un sociālās atkarības līmeni no starptautiskām norisēm,” vēstīts ārpolitikai veltītajā šķirklī Latvijas Nacionālajā enciklopēdijā. Turpat arī norādīts: ārpolitika ir neatņemama valsts politikas daļa, nodrošinot Latvijas valsts pastāvēšanu, drošību, labklājību, starptautisko atpazīstamību un reputāciju.

Latvijas sabiedrotie, pretinieki un starptautiskās organizācijas uzmanīgi vēro, vai valsts uz āru runā vienotā balsī. Iekšējās pretrunas un nesaskaņoti vēstījumi ārpolitikā nelielām valstīm, kāda ir arī Latvija, sarežģītā drošības situācijā var pastiprināt ievainojamību starptautiskajā arēnā.

Vienotas ārpolitikas pamats – nevis viens likums, bet sistēma

“Vienota ārpolitika nozīmē, ka valsts institūcijas un lēmumu pieņēmēji īsteno savstarpēji koordinētu un saskaņotu rīcību starptautiskajā vidē,” skaidro Ārlietu ministrija (ĀM). Faktiski vienota ārpolitika ir procedūru kopums valsts starptautisko mērķu sasniegšanai, akcentē Latvijas Ārpolitikas institūta direktore Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova.

Pretēji tam, kā varētu domāt, Latvijā neeksistē viens normatīvais akts, kas definētu vienotu Latvijas ārpolitiku vai noteiktu, kam tieši pieder “pēdējais vārds” šajā jomā.

Valsts ārpolitikas vienotība veidojas kā konstitucionālu normu, politikas plānošanas dokumentu un institucionālās prakses kopums, kurā iesaistītajiem valsts varas atzariem ir sava loma un atbildība.

Pamats tam meklējams Satversmē, kas nosaka gan Latvijas valstiskās vērtības, gan varas dalījumu.

Ārlietu ministrijas nolikumā tai paredzēts konkrēts uzdevums “ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem un saskaņā ar normatīvajiem aktiem un valdības deklarācijas ārpolitikas sadaļas uzdevumiem īstenot vienotu valsts ārpolitiku”.

Tādējādi, kā uzsver ĀM, Latvijas ārpolitikas vienotību veido vairāki faktori, no kuriem svarīgākie ir:

• tiesiskais un institucionālais ietvars;
• koordinācijas un viedokļu apmaiņas mehānismi (“lielā piecinieka” sanāksmes un kontakti ikdienā, gadskārtējās Saeimas ārpolitikas debates, valdības ikdienas darbs, ārlietu dienesta saziņa ar augstāko amatpersonu ārpolitikas padomniekiem);
• vienoti mērķi Latvijas interešu nodrošināšanai starptautiskā līmenī;
• ārlietu dienesta kapacitāte veikt koordināciju.

Vienota ārpolitika – vispārpieņemta un loģiska prakse

“Tā ir vispārpieņemta prakse, ka ārpolitikā iesaistītās institūcijas rīkojas nevis atšķirīgi, bet saskaņoti un atbilstoši Satversmē un likumos tām noteiktajai atbildībai. To nosaka loģika un veselais saprāts,” norāda politoloģe, Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.

Piemēram, starptautiskos līgumus nebūtu iespējams noslēgt, ja visas iesaistītās institūcijas (Valsts prezidents, Saeima, Ministru kabinets, Ārlietu ministrija, nozaru ministrijas pēc to atbildības) vienoti neatbalstītu to noslēgšanas mērķus.

Latvijas ārpolitikas vienotību nosaka vairāki tiesību akti – Satversme, likumi un valdības politikas dokumenti –, kā arī starptautiskās saistības. Kopā tie paredz, ka ārpolitiku īsteno vienoti un koordinēti.

“Nepieciešamība pēc vienotas valsts ārpolitikas izriet no tiesību aktos, tas ir, Satversmē, likumos, Ārlietu ministrijas nolikumā, formulētās institucionālās arhitektūras,” skaidro ĀM.

Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likumā atsevišķs pants (“Valsts pārvaldes vienotība”) paredz: “Valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas.”

Jāpiebilst, ka Latvija ir arī juridiski saistīta ievērot kopējo ES un NATO ārpolitikas un drošības kursu, kas būtiski ierobežo dalībvalstu vai to amatpersonu patvaļīgu, no minēto organizāciju kursa atšķirīgu ārpolitiku.

“Lielais ārpolitikas piecinieks” – neformāla koordinācijas sanāksme

Ārpolitikas īstenošanā iesaistītās nozīmīgākās personas valsts līmenī ir Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, Ministru prezidents, ārlietu ministrs un ārpolitikas veidošanā iekļauto Saeimas komisiju vadītāji.

Šo amatpersonu sadarbība atspoguļojas arī t. s. “lielajā ārpolitikas pieciniekā” jeb neformālā savstarpējo konsultāciju mehānismā, kurā ietilpst Valsts prezidents, Ministru prezidents, ārlietu ministrs, Saeimas priekšsēdētājs un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. “ “Piecinieka” tikšanās ir tradicionāla Valsts prezidenta rīkota koordinācijas sanāksme svarīgo ārpolitikas jautājumu apspriešanai un vienotas ārpolitikas īstenošanai,” klāsta ĀM.

“Lielais ārpolitikas piecinieks” nepieņem juridiski saistošus lēmumus un neaizstāj likumos noteikto valsts ārpolitikas veidošanas kārtību.

“Lielā piecinieka” locekļu funkcijas izriet no valsts tiesību aktiem. Katra no iesaistītajām amatpersonām pārstāv atšķirīgu, vienlaikus ārpolitikā nozīmīgu valsts varas aspektu:

• Valsts prezidents – saskaņā ar Satversmi reprezentē Latviju starptautiski, akreditē diplomātus un simbolizē valsts nepārtrauktību;
• Ministru prezidents – saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā, ieskaitot starptautiskos aspektus. Premjerministrs pārstāv valsti Eiropadomē, kurā pulcējas ES dalībvalstu vadītāji, nosakot ES politiskās prioritātes un vispārējo virzienu;
• ārlietu ministrs – profesionāli un institucionāli īsteno ārpolitiku ikdienā. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas nolikumu tā ir vadošā valsts pārvaldes iestāde ārlietu nozarē;
• Saeimas priekšsēdētājs – pārstāv likumdevēja varu un parlamentāro dimensiju starptautiskajās attiecībās. Saskaņā ar Satversmi visiem starptautiskajiem līgumiem, ar kuriem nokārto likumdošanas ceļā izšķiramus jautājumus, nepieciešams Saeimas apstiprinājums. Parlaments lemj par tādiem jautājumiem kā kara pasludināšana un uzsākšana, izmaiņas valsts robežās un dalība starptautiskajās organizācijās, kur starptautiskajām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences;
• Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs – nodrošina parlamentāro kontroli un politisko pēctecību ārpolitikas jautājumos.

Parlamenta pārstāvjiem ir tiesības paust individuālu viedokli

“Atšķirībā no abiem Saeimas pārstāvjiem Valsts prezidents, Ministru prezidents un ārlietu ministrs, izņemot atsevišķus likumā noteiktus gadījumus, bez īpaša pilnvarojuma var vest sarunas par starptautisko līgumu noslēgšanu, saskaņot to tekstu un parakstīt šos līgumus valsts vārdā,” zina teikt starptautisko tiesību eksperts, Latvijas Universitātes lektors Māris Lejnieks. To nosaka likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” un Vīnes konvencija par starptautisko līgumu tiesībām.

“Turpretī “lielā piecinieka” parlamenta pārstāvjiem ir tiesības paust viedokli savā kā individuālas amatpersonas, nevis valsts vārdā,” akcentē jurists, bijušais diplomāts un bijušā Valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs Andris Teikmanis. Tādējādi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, janvārī parakstot plašas viedokļu sadursmes izraisījušo vēstuli par Nobela Miera prēmijas piešķiršanu ASV prezidentam Donaldam Trampam, formāli rīkojusies atbilstoši amata pilnvarām, jo minētais aicinājums nav pausts Latvijas valsts, bet gan atsevišķi parlamenta spīkeres vārdā, atzīst eksperts. Viņš piebilst: svarīgos jautājumos Latvijas ārpolitikas īstenotāju starpā ievērojamu domstarpību līdz šim nav bijis, kaut arī Latvijā kā demokrātiskā valstī tādas var pastāvēt. “Lielais piecinieks” ir sevi apliecinājis kā pietiekami efektīvu formātu valsts ārpolitikas koordinēšanā.    

Latvijas ārpolitikā nemainīgas vērtības – neatkarība un drošība

Par galvenajiem mērķiem Latvijas ārpolitikā, kas, kā vēstīts Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklī “Latvijas ārpolitika”, lielā mērā palikuši nemainīgi kopš valsts neatkarības atjaunošanas, uzskatāmi:

• Latvijas neatkarības neatgriezeniskuma nodrošināšana un drošības veicināšana;
• arvien ciešāka integrācija starptautiskajās struktūrās;
• valsts un sabiedrības aizsardzība pret militārajiem un nekonvencionālajiem draudiem (t. sk. enerģētikā, ārvalstu izplatītās dezinformācijas un sabiedrības integrācijas procesa kavēšanā);
• divpusējo attiecību padziļināšana un ģeogrāfiska paplašināšana;
• ekonomiskā izaugsme un starptautisko ekonomiskās sadarbības projektu veicināšana, īpaši transporta jomā;
• globālās un reģionālās attīstības, drošības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību aizsardzības veicināšana, starptautisko tiesību stiprināšana;
• Latvijas tēla veidošana un atpazīstamības uzlabošana pasaulē;
• saikņu stiprināšana ar diasporu.

Kā uzsver Latvijas Ārpolitikas institūta direktore U. A. Bērziņa-Čerenkova, aktuālie akcenti valsts ārpolitikā, kas patlaban ir saistīti ar nedrošo ģeopolitisko situāciju, iekļauti gan valdības deklarācijā un rīcības plānā, gan ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un ES jautājumos.

2023. gada septembrī tapušajā Evikas Siliņas valdības deklarācijā pausta apņemšanās saglabāt nemainīgu ārpolitikas eiroatlantisko kursu, stiprināt Latvijas drošību strauji mainīgajā pasaulē, kā arī turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas agresiju un eiroatlantiskajā integrācijā. Savukārt 2026. gada janvārī klajā nākušajā ārlietu ministres Baibas Bražes ikgadējā ziņojumā noteiktās prioritātes šim gadam ir Latvijas un eiroatlantiskās drošības un sadarbības stiprināšana, ekonomikas un labklājības izaugsme, veicinot ES ietekmi un konkurētspēju, sabiedrības iesaiste ārpolitikā, atbalsts Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs un diasporas potenciāla izmantošana.

“Latvijā kā demokrātiskā valstī sevišķi svarīga ārpolitikas nostādņu formulēšanā ir Saeimas kā pilsoņu vēlētas institūcijas, sabiedrības, nevalstisko organizāciju un akadēmisko pārstāvju iesaiste,” rezumē Ārpolitikas institūta vadītāja.

Pašreiz, kā norāda ĀM, lai īstenotu vienotu un sekmīgu ārpolitiku un informētu sabiedrību par ārpolitikas jautājumiem, darbojas Ārpolitikas ekspertu padome. Tā ir konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir paplašināt dialogu par Latvijas ārpolitikas prioritātēm un izaicinājumiem ārpolitiskā darba veidošanā un realizēšanā. Padome darbojas kopīgi ar Latvijas Ārlietu ministriju un apvieno ārpolitikas, starptautisko attiecību, drošības, ekonomikas un citu saistīto jomu ekspertus no akadēmiskās vides un nevalstiskā sektora.