Atbalsts Ukrainai un Krievijas iegrožošana. Ministru diskusijas fokusā būs visa veida tālākais atbalsts Ukrainai. Ministri apspriedīs arī turpmāko spiedienu pret Krieviju, tai skaitā jaunas sankcijas. Sanāksmē piedalīsies arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha).
Situācija Tuvajos Austrumos. ES ārlietu ministri pārrunās sadarbību ar Līča valstīm, tostarp ierosinot drošības un aizsardzības partnerību, kā arī situāciju Hormuza šaurumā.
Rietumbalkāni. Ārlietu padomē apspriedīs ES sadarbības padziļināšanu ar Rietumbalkāniem Kopējās ārējās drošības politikā jomā. Sanāksmē plānots apstiprināt Eiropas miera mehānisma (EPF) atbalsta pasākumus Bosnijai un Hercegovinai un Albānijai, kā arī apspriest ES iespējas sniegt atbalstu Melnkalnei tās noturības veicināšanā pret hibrīdo apdraudējumu saistībā ar iestāšanos ES.
Ministriem plānota arī neformāla diskusija ar Kanādas ārlietu ministri Anitu Anandu (Anita Anand) par atbalstu Ukrainai un Krievijas iegrožošanu, kā arī drošības situāciju Tuvajos Austrumos un Arktikā. Tāpat ministri ar Rietumbalkānu ārlietu ministriem pārrunās sadarbību Informācijas integritātes un ārvalstu informācijas manipulāciju un iejaukšanās apkarošanas (FIMI) jomā un ES paplašināšanos.
Pēc Ārlietu padomes noslēguma norisināsies Starptautiskās koalīcijas deportēto Ukrainas bērnu atgriešanai augsta līmeņa sanāksme, kā arī ES–Sīrijas Augsta līmeņa dialogs, kura laikā paredzēts apspriest ES un Sīrijas sadarbības padziļināšanas iespējas.
Ārlietu padomē izskata jautājumus, kas saistīti ar ārējo darbību, tostarp kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību. Padomes galvenais uzdevums ir nodrošināt ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.
