Vizīte norisinājās dienās, kad Krievija veica plašus triecienus Ukrainas pilsētām, tostarp Odesai un Kijivai. Ballistisko raķešu un dronu uzbrukumos divu dienu laikā gājuši bojā vismaz 22 cilvēki, bojātas dzīvojamās mājas, transporta un loģistikas infrastruktūra.
Vizītes laikā ministre uzsvēra, ka Krievijas agresija pret Ukrainu rada sekas tālu ārpus Eiropas robežām. Apturot Melnās jūras graudu koridora darbību, Krievija ir būtiski samazinājusi Ukrainas lauksaimniecības produkcijas piegādes pasaules tirgum un radījusi nopietnus draudus pasaules pārtikas drošībai. Lai gan šogad Ukrainā ir bagātīga raža, Krievija bloķē eksporta iespējas Melnajā jūrā, kas īpaši smagi ietekmē Āfrikas un Āzijas valstis. “Šis ir uzbrukums Āfrikas un Āzijas valstīm un pasaules pārtikas apgādes sistēmai,” pauda B. Braže.
Tikšanās laikā ar Ukrainas prezidentu V. Zelenski pārrunāts atbalsts Ukrainas aizsardzībai, miera procesa norise, Ukrainas ES iestāšanās sarunas un turpmākās prioritātes. B. Braže apliecināja Latvijas nemainīgi stingro atbalstu Ukrainas centieniem panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru. Prezidents V. Zelenskis pateicās Latvijai par konsekvento un visaptverošo atbalstu Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes aizsardzībā.
Attēlā: 05.08.2026. ārlietu ministres Baibas Bražes tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
FOTO: Ukrainas prezidenta kanceleja.
Uzstājoties Ukrainas vēstnieku sanāksmē, B. Braže apliecināja Latvijas stingro un konsekvento atbalstu Ukrainai, uzsverot abu valstu ciešo sadarbību drošības, aizsardzības un starptautiskās diplomātijas jomā. “Eiropas Savienībā un NATO Ukrainai nav tuvāka sabiedrotā un drauga par Latviju,” sanāksmē uzsvēra ministre.
Vienlaikus B. Braže norādīja, ka Ukraina nav tikai atbalsta saņēmēja, bet arī drošības balsts visai Eiroatlantiskajai kopienai. “Ar savu kaujas pieredzi, inovācijām un tehnoloģijām Ukraina stiprina NATO un visas Eiroatlantiskās telpas drošību,” akcentēja ministre. B. Braže apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainas integrācijai Eiropas Savienībā un visu pārējo sarunu klasteru atvēršanai pēc iespējas ātrāk, vienlaikus mudinot turpināt intensīvu un efektīvu reformu darbu.
Kijivā B. Braže tikās ar Latvijas goda konsulu Slovjanskā Oleksandru Pavenko un pateicās viņam par darbu, drosmi un nesalaužamo garu. Tikšanās notika pēc tam, kad 24. jūlijā Krievijas aviobumbas triecienā tika iznīcināta Latvijas goda konsulāta ēka Slovjanskā. “Krievija var iznīcināt ēku, bet tā neiznīcinās ukraiņu apņēmību un neslāpēs Latvijas atbalstu Ukrainai,” ministre uzsvēra.
Odesā ministre tikās ar reģionālās un militārās administrācijas vadību un Ukrainas Jūras spēku pārstāvjiem. Sarunās pārrunāta aktuālā situācija Krievijas agresijas kontekstā un Melnās jūras drošības izaicinājumi.
B. Braže uzsvēra jūnijā parakstītā Latvijas un Ukrainas divpusējā aizsardzības sadarbības līguma nozīmi. Tas stiprinās Latvijas aizsardzības spējas un veicinās Ukrainas ekspertu pieredzes pārņemšanu gaisa telpas un pretdronu aizsardzības jomā. Latvija turpinās sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai, tostarp 2026. gadā militārajam atbalstam atvēlot vismaz 0,25% no IKP. “Tas ir ne tikai ieguldījums Ukrainas un visas Eiropas aizsardzībā, bet arī Latvijas ekonomikā un inovāciju attīstībā. Eksporta licenču dati rāda, ka Ukraina regulāri iegādājas Latvijas uzņēmumu piedāvātās tehnoloģijas un risinājumus,” informēja ministre.
Apmeklējot Odesas kritiskās infrastruktūras un enerģētikas objektus, ministre informēja par Latvijas praktisko palīdzību Ukrainas enerģētikas sektora stiprināšanai pirms gaidāmās ziemas. Latvija nodrošina transformatoru, degvielas un koģenerācijas iekārtu piegādes, kā arī gatavojas ziedojumā nodot aprīkojumu no TEC-2 elektrostacijas.
Godinot Ukrainas aizstāvjus, kuri krituši cīņā par savas valsts brīvību un neatkarību, Baiba Braže nolika ziedus pie piemiņas vietas Odesā.
Foto galerija no ārlietu ministres darba vizītes Ukrainā pieejama šeit (foto autors: Ārlietu ministrija).
Latvijas un Ukrainas ārlietu ministru preses konference
