Ministre atzinīgi novērtēja diplomātiskos centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, vienlaikus uzsverot, ka noteicošā ir Krievijas rīcība, nevis solījumi. “Krievija turpina teroristiskus uzbrukumus Ukrainas civiliedzīvotājiem un civiliem objektiem, tādējādi cenšoties panākt to, ko nespēj militāri. Nav nevienas pazīmes, ka Krievija vēlas mieru,” norādīja B. Braže.
Eiropas valstis ir vienotas, ka Krievijas prasības par Eiropas drošību ir absurdas. Eiropas pieeja Ukrainas miera sarunām paredz skaidru secību – uguns pārtraukšanu, ilgtspējīgu mieru, stingras ilgtermiņa drošības garantijas Ukrainai. B. Braže akcentēja, ka Eiropai, kurai ir centrālā loma Ukrainas drošības un stabilitātes nodrošināšanā, jābūt iesaistītai sarunās.
ES noteica jaunas sankcijas pret 151 fizisko un juridisko personu, tostarp 113 par Krievijas kara finansēšanu banku, enerģētikas un ēnu flotes sektoros un 32 par informācijas manipulācijām un kiberuzbrukumiem. Sankcijas noteiktas arī par teroristiskā grupējuma “Hamās” finansēšanu. B. Braže aicināja paātrināt 22. sankciju paketes pieņemšanu, ieviest stingrākus vīzu ierobežojumus, aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu un tranzītu ES, kā arī nepieļaut Krievijas leģitimāciju starptautiskajā sportā.
Ministri arī pieņēma lēmumu par devītās maksājuma daļas piešķiršanu Ukrainai 8,04 miljardu eiro apmērā Ukrainas mehānisma ietvaros līdz ar 16 no 18 reformu pasākumu izpildi. B. Braže uzsvēra, ka līdz 2026. gada beigām ES ir jāpanāk vienošanās par Ukrainas finansējumu 2027. gadā un atlikušo divu ES iestāšanās sarunu klasteru atvēršanu. Sanāksmē klātienē piedalījās Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha). Viņš informēja par aktuālo situāciju Ukrainā, valstij šobrīd nepieciešamo konkrēto atbalstu un diplomātiskajiem centieniem panākt mieru.
ES dalībvalstis pievērsās arī pieaugošajiem drošības apdraudējumiem Eiropas valstīs. Sabotāža un kiberuzbrukumi Eiropas valstīm ir kļuvuši par ikdienu – tie būtiski ietekmē iedzīvotājus, uzņēmumus, valsts iestādes. Ministre pauda atbalstu stingrai un vienotai ES nostājai, uzsverot, ka šādi uzbrukumi nedrīkst palikt bez atbildes un ES ir tiesības uz tiem reaģēt ar asimetriskiem pretpasākumiem.
Ministri pārrunāja arī situāciju Tuvajos Austrumos, uzsverot ES un Sīrijas sadarbības turpmāko veidošanu un 27. oktobrī notikušās Izraēlas parlamenta vēlēšanas. B. Braže novērtēja Sīrijas panākto progresu kopš B. Asada režīma gāšanas un pauda atbalstu pakāpeniskai ES un Sīrijas attiecību stiprināšanai, vērtējot Sīrijas progresu cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības un citās jomās. Ministre apsveica Izraēlu ar notikušajām parlamenta vēlēšanām un augsto vēlētāju aktivitāti, un uzsvēra, ka ES ir būtiski veidot konstruktīvu un uz sadarbību vērstu dialogu ar Izraēlu pēc jaunās valdības izveides.
Otrajā ministru sanāksmē par starpreģionālās drošības un savienojamības jautājumiem, piedaloties Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu, kā arī Turcijas pārstāvjiem, B. Braže uzsvēra Melnās jūras reģiona drošības, transporta un enerģētikas savienojumu attīstības un ciešākas sadarbības ar ES partneriem nozīmi Eiropas drošības, ekonomiskās noturības un stratēģiskās savienojamības stiprināšanā.
Sanāksmes laikā ārlietu ministre arī divpusēji tikās ar Igaunijas ārlietu ministru Margusu Cahknu (Margus Tsahkna), kurš B. Bražei pasniedza Igaunijas Atzinības krustu par ieguldījumu abu valstu attiecībās, kā arī Kazahstānas ārlietu ministru Muhtaru Tleuberdi (Mukhtar Tileuberdi), pārrunājot Latvijas un Kazahstānas ekonomiskās sadarbības paplašināšanu, īpaši transporta, loģistikas un tehnoloģiju jomā, kā arī ES un Kazahstānas attiecību stiprināšanu.



