A. Uršuļskis atzīmēja, ka Baltijas valstu prezidenti kopīgā paziņojumā ir stingri nosodījuši Krievijas dezinformāciju un draudus, apliecinot uzticību NATO un solidaritāti ar Ukrainu, un pateicās partneriem par atbalstu Baltijas valstīm, kuru paudušas gan ES augstākās amatpersonas, gan daudzu ES un NATO dalībvalstu ārlietu ministri un citas amatpersonas.
Parlamentārais sekretārs informēja, ka Latvijas kopējais (valsts un sabiedrības) atbalsts Ukrainai laikā no 2022. gada 24. februāra līdz 2026. gada 20. februārim sasniedza vismaz 1,08 mljrd. eiro jeb 0,6% no IKP (2022.–2025. g.). Tas ietver militāro palīdzību Ukrainai – 675 miljonus eiro, humāno palīdzību un atbalstu Ukrainas valdībai – 92 miljonus eiro, atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā – 304 miljonus eiro, reformu, attīstības un rekonstrukcijas atbalstu – 17 miljonus eiro.
Diskusijās par ES interesēm un politiku attiecībā uz Krieviju, jo īpaši apstākļos, kad tā pastiprina hibrīduzbrukumus Eiropai, ministri pārrunāja iespējas pastiprināt spiedienu pret Krieviju, kā arī diplomātiskos centienus ceļā uz taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā un ES lomu turpmākajās miera sarunās. A. Uršuļskis uzsvēra: “ES politika attiecībā uz Krieviju ir lielā mērā atkarīga no tā, kā attīstīsies sarunas par taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Kamēr Krievija turpina savu agresijas karu Ukrainā, nekāda attiecību dinamika ar to ārpus šīm sarunām Latvijas vērtējumā nav pieļaujama. Attiecībā uz miera sarunām Eiropas Savienībai tajās ir jābūt pārstāvētai un jālemj par tās drošībai būtiskiem jautājumiem.”
“Lai panāktu ilgstošu un taisnīgu mieru Ukrainā, ir svarīgi, ka ES koncentrējas Ukrainas atbalstam, tostarp tās atjaunošanai, armijas un aizsardzības spēju stiprināšanai, kā arī paātrinātai ES integrācijai. ES jāturpina diplomātiskie centieni tūlītēja pamiera sasniegšanai, kā arī Krievijas izolācijai un ietekmes mazināšanai globāli. Tāpat jāpanāk Krievijas saukšana pie atbildības,” norādīja A. Uršuļskis. Apspriežot jautājumu par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidi, parlamentārais sekretārs atzinīgi novērtēja Eiropas Padomes Ministru komitejas 135. sesijas laikā 2026. gada 15. maijā pieņemto rezolūciju, ar kuru izveido Paplašināto daļējo vienošanos. Tas ir svarīgs solis ceļā uz Īpašā tribunāla darbības uzsākšanu. Latvija kopā ar pārējām NB8 valstīm bija viena no 36 valstīm, kas balsoja par rezolūciju.
ES ārlietu ministru sanāksmē piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha (Andrii Sybiha).
Apspriežot Tuvo Austrumu krīzes reģionālo ietekmi, A. Uršuļskis norādīja, ka jāstiprina ES sadarbība ar Persijas līča valstīm, kā arī Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm.
Parlamentārais sekretārs: “Hormuza šauruma bloķēšana vai nodevu iekasēšana par tā izmantošanu ir nelikumīga un nepieņemama. Jānodrošina kuģošanas brīvība Hormuza šaurumā un jāatjauno brīva preču aprites plūsma”. A. Uršuļskis akcentēja, ka Latvija iestājas par ES un Persijas līča dialoga padziļināšanu un sadarbības veicināšanu abpusēju interešu un ieguvumu jomās, tostarp gatavojoties šī gada kopīgajam samitam Rijādā, Saūda Arābijā. “Irānas destabilizējošās darbības Persijas līcī un tās atbalsts Krievijas agresijai Ukrainā liecina, ka šie konflikti nav izolēti, bet apdraud stabilitāti visā Eiropā, Persijas līcī un globālā mērogā,” atzīmēja Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs A. Uršuļskis.
Viedokļu apmaiņā par Tuvo Austrumu krīzes reģionālo ietekmi ES ārlietu ministri tikās ar Indijas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar) un Saūda Arābijas Karalistes ārlietu ministru, princi Faisalu bin Farhanu Al Saudu (Faisal bin Farhan Al Saud).
Foto galerija no Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Artjoma Uršuļska dalības Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru neformālajā sanāksmē jeb tā dēvētajā Gimnihā pieejama šeit.
