Normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija Latvijā ir noteikta “Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā”, un tā 9. pantā pirmā daļa paredz, ka, piemērojot normatīvos aktus, ievēro šādu ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhiju: 

1. Satversme; 
2. likumi; 
3. Ministru kabineta noteikumi; 
4. pašvaldību saistošie noteikumi. 

Vienlaikus, 9. panta trešā daļa noteic, ka Latvijai saistošu starptautisko tiesību normu un Eiropas Savienības (ES) tiesību normu piemērošanu nosaka starptautiskie līgumi un citi tiesību akti.  

ES direktīvas, regulas un lēmumi ir uz ES dibināšanas līgumu (primāro tiesību aktu, kas rada tiesisko pamatu ES darbībai) pamata izdoti atvasinātie (sekundārie) tiesību akti. Līdzīgi kā Latvijā Ministru kabineta (MK) noteikumi var tikt izdoti tikai likumos paredzētā pilnvarojuma ietvaros, tāpat arī ES institūcijas var izdot direktīvas, regulas un lēmumus tikai tad, ja deleģējums tām ir noteikts ES dibināšanas līgumos. 

Hierarhiski ES sekundārie tiesību akti ir pārāki par dalībvalstu tiesību aktiem. Tātad ES direktīvas, regulas un lēmumi ir pārāki par Latvijas tiesību aktiem, izņemot Latvijas Republikas Satversmi. To nosaka nozīmīgākais Eiropas tiesību princips – Eiropas tiesību pārākuma princips, kura galvenais mērķis ir ES tiesību vienāda piemērošana visās dalībvalstīs. 

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās ES dalībvalstīs.   

Kā skaidrots Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas “Eiropas Savienības tiesību ieviešanas rokasgrāmatā” (skat. 26.–34. lpp.), regulas ir visietekmīgākie ES tiesību akti, jo ir saistošas visiem tiesību subjektiem, t. i., ne tikai pašām ES dalībvalstīm, bet arī fiziskām un juridiskām personām, un ir tieši piemērojamas visās ES dalībvalstīs (tāpat kā nacionālie tiesību akti). Regulu tiešās piemērojamības princips nozīmē to, ka regulas kļūst par ES dalībvalsts nacionālo tiesību kopuma daļu bez nacionālo tiesību starpniecības, t. i., atšķirībā, piemēram, no direktīvām regulas nav jāpārņem nacionālajos tiesību aktos, vēl jo vairāk, tas pat ir aizliegts. Vienlaikus regulu tiešās piemērojamības princips pats par sevi vēl nenodrošina, ka no regulām izrietošās saistības varēs tikt izpildītas bez ES dalībvalsts veiktajiem papildu pasākumiem. Kā izriet no ES Tiesu prakses, “tas, ka kāda regula ir tieši piemērojama, neliedz šādas regulas noteikumiem pilnvarot Eiropas Kopienas iestādi vai dalībvalsti veikt īstenošanas pasākumus” (skat. ES Tiesas spriedumu lietā 230/78 SpA Eridania-Zuccherifici nazionali and SpA Società Italiana per l'Industria degli Zuccheri v Minister of Agriculture and Forestry, Minister for Industry, Trade and Craft Trades, and SpA Zuccherifici Meridionali). Līdz ar to katrai ES dalībvalstij ir jānodrošina tāda normatīvo aktu bāze un praktiskā tiesību normu piemērošana, lai būtu iespējams īstenot no regulu normām izrietošās saistības. Piemēram, lai pilnībā nodrošinātu no regulu normām izrietošo saistību īstenošanu, ES dalībvalstij var būt nepieciešams: 

1. izstrādāt papildu nacionālos normatīvos aktus un nodrošināt normu praktisko piemērošanu; 
2. noteikt atbildīgo iestādi, kuras kompetencē būs no attiecīgās regulas izrietošo saistību pareiza nodrošināšana; 
3. paredzēt sodus vai sankcijas par attiecīgās regulas normu nepildīšanu. 

Vienlaikus ir būtiski ņemt vērā, ka iespējama situācija, kurā pienākums veikt īpašus regulas piemērošanu nodrošinošus pasākumus nav regulā tieši minēts. Taču arī gadījumos, kad tas nav tieši minēts, ES dalībvalstij var būt nepieciešams veikt pasākumus, lai varētu pilnībā īstenot attiecīgo regulu. Piemēram, par gadījumiem, kad regulā paredzēto normu ievērošana nav iespējama bez attiecīgu sodu uzlikšanas privātpersonām, kas pārkāpj konkrētās regulas normas, ES Tiesa ir norādījusi: “ja [arī] Eiropas Kopienas noteikumi neparedz īpašu sankciju uzlikšanu privātpersonām par Eiropas Kopienas noteikumu neievērošanu, dalībvalstis ir kompetentas noteikt tādas sankcijas, kādas tās uzskata par piemērotām” (skat. ES Tiesas spriedumu lietā 50/76 Amsterdam Bulb BV v Produktschap voor Siergewassen). Atsevišķos gadījumos regulās ietver grozījumus, kas skar ne tikai citu regulu normas, bet arī direktīvu normas. Vairāk par to, kā atrast un saprast ES direktīvas un regulas, varat uzzināt šeit.