SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
12. maijā, 2010
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
31
31

Kā atrast un saprast ES direktīvas un regulas?

FOTO: www.likumi.lv

Latvijas likumi un Ministru kabineta noteikumi satur atsauces uz vairāk nekā 2500 Eiropas Savienības direktīvām, regulām un lēmumiem. Kāpēc Latvijas tiesību aktos nepieciešams atsaukties uz Eiropas Savienības tiesību aktiem? Ar ko atšķiras direktīvas no regulām, un kur tās pieejamas latviešu valodā?

Kāpēc Latvijas likumi un Ministru kabineta noteikumi satur atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām, regulām un lēmumiem? 

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijai ir jāpilda virkne saistību, tai skaitā jāievieš ES tiesību akti valsts tiesību sistēmā, kā arī jānodrošina to pareiza piemērošana. Tāpēc likumi un Ministru kabineta noteikumi satur atsauces uz ES regulām un lēmumiem, kā arī direktīvām, ja tajos ir iekļautas tiesību normas, kas pārņem ES direktīvu prasības.

 Uz to, ka Latvijas tiesību aktos ir pārņemta kāda direktīva, norāda to uzskaitījums likuma vai MK noteikumu teksta beigās. Parasti šim nolūkam tiek veidota sadaļa “Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām”. 1 

Kas ir ES direktīvas, regulas un lēmumi? Kādas ir to atšķirības? 

ES direktīvas, regulas un lēmumi ir uz ES dibināšanas līgumu (primāro tiesību aktu 2) pamata izdoti atvasinātie (sekundārie) tiesību akti. Līdzīgi kā Latvijā MK noteikumi var tikt izdoti tikai likumos paredzētā pilnvarojuma ietvaros, tāpat arī ES institūcijas var izdot direktīvas, regulas un lēmumus tikai tad, ja deleģējums tām ir noteikts ES dibināšanas līgumos.

Hierarhiski ES sekundārie tiesību akti ir pārāki pār dalībvalstu tiesību aktiem. Tātad ES direktīvas, regulas un lēmumi ir pārāki pār Latvijas tiesību aktiem, izņemot LR Satversmi. To nosaka nozīmīgākais no Eiropas tiesību principiem - Eiropas tiesību pārākuma princips, kura galvenais mērķis ir ES tiesību vienāda piemērošana visās dalībvalstīs.

Direktīva ir ES institūciju (Padomes vai Eiropas Parlamenta un Padomes) visbiežāk izdotais tiesību akts. ES institūcijas, pieņemdamas direktīvu, uzliek saistības dalībvalstīm sasniegt direktīvā noteikto mērķi noteiktā termiņā, atstājot līdzekļu un metožu izvēli šā mērķa sasniegšanai dalībvalstu ziņā. 3 Dalībvalstu uzdevums ir savlaicīgi – līdz direktīvā norādītajam termiņam - iestrādāt direktīvas nosacījumus valsts tiesību aktos.

"ES direktīvas, regulas un lēmumi ir pārāki pār Latvijas tiesību aktiem, izņemot Latvijas Republikas Satversmi."

Dalībvalstu fiziskajām un juridiskajām personām direktīvās iekļautie nosacījumi kļūst saistoši tikai ar brīdi, kad šie nosacījumi pārņemti valsts tiesību aktos. 4 Taču, ja arī dalībvalsts nebūs ievērojusi termiņu vai būs nepareizi ieviesusi direktīvas normas, privātpersonai, kurai sakarā ar to radies zaudējums, ir tiesības atsaukties uz direktīvā ietvertajām normām un aizstāvēt savas intereses, kā arī prasīt kompensāciju no valsts. 5 Par direktīvu savlaicīgu neieviešanu dalībvalstīm var tikt piemērotas sankcijas.6

Regula ir visspēcīgākais ES institūciju (Padomes vai Eiropas Parlamenta un Padomes, kā arī Eiropas Komisijas) izdots tiesību akts. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249. panta otrā daļa nosaka, ka regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs 7. Tas nozīmē, ka pēc to stāšanās spēkā, regulas iegūst saistošu spēku visā ES teritorijā un kļūst par dalībvalsts tiesību sistēmas daļu bez valsts tiesību aktu starpniecības.

Atšķirībā no direktīvām regulas nedrīkst pārņemt („pārrakstīt”) valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā, tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Lai nodrošinātu no regulu normām izrietošo saistību īstenošanu, dalībvalstis var izdot papildu tiesību aktus, kas nosaka kompetences vietējām institūcijām, skaidro regulu piemērošanu vai nosaka sodus par regulu neievērošanu. 8

"Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem."

Piemēram, sk. 2008. gada 21. oktobra MK noteikumus Nr.874 "Piena un piena produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība" 9.

Lēmums ir ES institūciju (Padomes vai Eiropas Komisijas) izdots tiesību akts, kurš saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249. panta ceturto daļu uzliek saistības kopumā tiem, kam tie adresēti 10. Tas nozīmē, ka lēmumam ir saistošs spēks tajā minētajiem adresātiem, piemēram, vienai vai vairākām dalībvalstīm vai atsevišķām personām.

Lai konkrētai dalībvalstij adresēts lēmums būtu saistošs privātpersonām, tas, tāpat kā direktīva, jāpārņem valsts tiesību aktos. 11

Kur meklēt ES direktīvas, regulas un lēmumus latviešu valodā? 

ES tiesību aktiem var piekļūt divējādi – caur ES tiesību aktu datubāzēm vai caur Latvijas tiesību aktu datubāzēm.

Visi ES tiesību akti tiek publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī (Official Journal) un bez maksas ir pieejami datubāzē "EUR-Lex" (http://eur-lex.europa.eu/lv/index.htm) 12. Ja vēlaties EUR-Lex datubāzē sameklēt konkrētu ES tiesību aktu, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu  2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē, rīkojieties šādi:

  • Atveriet EUR-Lex.
  • Izvēlieties Vienkāršā meklēšana, kur ir norādītas dažādas meklēšanas iespējas (pēc vārdiem nosaukumā vai tekstā, autora, klasifikācijas, atslēgvārdiem (EUROVOC) u.c.).
  • Lai sameklētu direktīvu, regulu vai lēmumu, visērtākā ir meklēšana pēc numura. Izvēlieties Meklēšana pēc numura > Dokumenta numurs > atzīmējiet dokumenta veidu (Direktīva) > ievadiet attiecīgajos laukos gadu (2002) un tiesību akta numuru (58) > atveriet tiesību aktu kādā no piedāvātajiem formātiem (HTML vai PDF).
  • Ja vēlaties atrast tiesību akta konsolidēto versiju (ar iekļautiem grozījumiem) 13, tad izvēlieties Meklēšana pēc numura > Konsolidēts teksts un tālāk rīkojieties pēc iepriekšējās pamācības.

Katram ES tiesību aktam ir arī CELEX numurs, kas kalpo dokumenta identifikācijai, piemēram, 32002L0058. Kā skaidrojams CELEX numurs?

Pirmais cipars numurā norāda nozari.

1 – Primārie tiesību akti (Līgums par Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu dibināšanas līgumi, kā arī līgumi, ar kuriem tos groza vai papildina).

2 - Eiropas Savienības vai dalībvalstu ārlietas.

3 - Sekundārie tiesību akti.

4 - Papildinošie tiesību akti (dalībvalstu pārstāvju padomes lēmumi, starptautiskie nolīgumi, ko noslēgušas dalībvalstis par Līgumu noteikumu piemērošanu utt.).

0 - Konsolidētie teksti.

Nozares ciparam seko tiesību akta pieņemšanas vai publicēšanas gads (2002).

Burts numurā norāda tiesību akta juridisko veidu, no kuriem populārākie ir D - lēmums; L - direktīva; R – regula. 14

Burtam seko tiesību akta sērijas numurs, kas vienmēr sastāv no četriem cipariem. Ja tiesību akta numurs sastāv no mazāk cipariem, tad priekšā tiek pievienotas nulles (0058).

Konsolidēta tiesību akta CELEX numurs tiek papildināts ar jaunāko grozījumu spēkā stāšanās datumu (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvas 2002/58/EK CELEX numurs ir 32002L0058, bet tās konsolidētās versijas numurs ir 02002L0058-20060503).

"ES tiesību aktiem ir ērti piekļūt arī caur Latvijas tiesību aktu vortālu www.likumi.lv,  kas bez maksas piedāvā pilnīgu un sistematizētu Latvijas tiesību aktu datubāzi."

ES tiesību aktiem ir ērti piekļūt arī caur Latvijas tiesību aktu vortālu  www.likumi.lv 15,  kas bez maksas piedāvā pilnīgu un sistematizētu Latvijas tiesību aktu datubāzi.

Lietotāju ērtībai saites (linki) uz konkrētu ES tiesību aktu ir iekļautas jau likumu un MK noteikumu tekstos. Saites ir uz ES tiesību aktiem latviešu valodā. Ja konkrētais ES tiesību akts ir grozīts un EUR-Lex datubāzē pieejama tā konsolidētā versija, tad saite ir uz konsolidēto versiju. Uz saitēm norāda direktīvu, regulu vai lēmumu pasvītrotie un zilā tonī iekrāsotie numuri.

Piemēram, Darba likumā ir atsauce uz Direktīvu 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību, Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības u.c.

Vortāla www.likumi.lv veiktā aptauja rāda, ka interese par ES tiesību aktiem vortāla lietotāju vidū ir pietiekami augsta. Bieži tos izmanto 37% lietotāju, retāk -  31% lietotāju.

[1] Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi: MK noteikumi. Latvijas Vēstnesis, 2009, 17. februāris. Sk. 4. nodaļu.

[2] Primārie ES tiesību akti ir tiesību akti, kas rada tiesisko pamatu Eiropas Savienības darbībai. Tie ir Eiropas Savienības un Kopienu dibināšanas līgumi un to grozījumi, kā arī pievienošanās līgumi.

[3] Konsolidēts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Nicas līgums. Rīga : Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2001, 177. lpp.

[4] Eiropas Savienības tiesību ieviešanas rokasgrāmata. LR Tieslietu ministrija, 2008.

[5] Lietas C-6/90 un C-9/90 Andrea Francovich and Danila Bonifaci and others v Italian Republic, European Court reports 1991 Page I-05357; Lieta C-48/93 Brasserie du Pźcheur SA v Bundesrepublik Deutschland and The Queen v Secretary of State for Transport, ex parte: Factortame Ltd and others, European Court reports 1996 Page I-01029

[6] Eiropas tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Autoru kolektīvs. Rīga : Juridiskā koledža, 2007, 90. lpp.

[7] Konsolidēts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Nicas līgums. Rīga: Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2001, 177. lpp.

[8] Eiropas Savienības tiesību ieviešanas rokasgrāmata. LR Tieslietu ministrija, 2008.

[9] Piena un piena produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība: MK noteikumi. Latvijas Vēstnesis, 2008, 28. oktobris.

[10] Konsolidēts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Nicas līgums. Rīga:Tulkošanas un terminoloģijas centrs, 2001, 177. lpp.

[11] Eiropas Savienības tiesību ieviešanas rokasgrāmata. LR Tieslietu ministrija,2008.

[12] EUR-Lex datubāzē pieejami primārie ES tiesību akti (galvenie Eiropas Savienības un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumi un to grozījumi, kā arī pievienošanās līgumi), sekundārie ES tiesību akti (direktīvas, regulas, lēmumi), starptautiskie līgumi un vienošanās, sagatavošanā esošie tiesību akti, judikatūra un Eiropas Parlamenta jautājumi.

[13] Konsolidētajām versijām ir tikai informatīvs raksturs.

[14] A - nolīgums, atzinums; B - budžets; C - paziņojums; E - kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) - kopējā nostāja, kopējā rīcība, kopējā stratēģija; F - tieslietas un iekšlietas - kopējā nostāja, pamatlēmums; G - rezolūcija; H - ieteikums; J - lēmums necelt iebildumus pret izziņotu kopuzņēmuma izveidi; K - EOTK ieteikums; M - lēmums necelt iebildumus pret izziņotu uzņēmumu apvienošanos; O - ECB norādījumi; Q - iekšējie tiesību akti - reglamenti, iestāžu nolīgumi; S - vispārējas nozīmes EOTK lēmumi; X - citi tiesību akti; Y - citi tiesību akti (publicēti OV C sērijā).

[15] Vortālu www.likumi.lv uztur VSIA "Latvijas Vēstnesis". Vortālam nemitīgi attīstoties, ikdienas unikālo lietotāju skaits jau pārsniedz 15 000, kas mēnesī sasniedz vairāk nekā 115 000 unikālos lietotājus.

Labs saturs
31
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU