Labdien! No īpašnieka, kurš bija garāžu kooperatīva biedrs, ir iegādāta garāža un zeme, par ko ir ieraksts zemesgrāmatā. Šobrīd, kad darījums ir noticis, garāžu kooperatīvam ir iesniegts iesniegums par uzņemšanu par kooperatīva biedru, bet tika saņemts atteikums, jo garāžai ir parāds no 2012. gada. Garāžu kooperatīvs norāda, ka nebija informēts par darījumu un ka viena gada laikā to var apstrīdēt. Cik likumīgi no viņu puses ir neuzņemt mani par biedru, ja parāds ir attiecināms uz iepriekšējo īpašnieku? Kādi saistošie normatīvie akti paredz, ka kooperatīvs darījumu var apstrīdēt viena gada laikā? Bijušais īpašnieks apgalvo, ka nav saņēmis atgādinājumus par parādsaistībām.
Jautājumi par atteikumu jūs uzņemt kooperatīvās sabiedrības (turpmāk – sabiedrība) biedra statusā, iepriekšējā garāžas īpašnieka parādsaistībām pret sabiedrību, kā arī sabiedrības tiesībām apstrīdēt garāžas atsavināšanas darījumu, iespējams, nav savstarpēji saistīti, turklāt skaidrības labad lietderīgāk tos turpinājumā apskatīt atsevišķi.
Attiecībā uz jūsu tiesībām kļūt par sabiedrības biedru Kooperatīvo sabiedrību likuma 14. panta trešā daļa noteic, ka par sabiedrības biedru var būt persona, kas izmanto sabiedrības pakalpojumus un atbilst statūtos noteiktajiem biedra statusa kritērijiem.
Savukārt likuma 15. panta trešajā daļā norādīts, ka personai var atteikt uzņemšanu sabiedrībā šādos gadījumos:
Pie apstākļiem, kad personai tiek atteikta uzņemšana sabiedrības biedra statusā, sabiedrībai ir pienākums piecu dienu laikā rakstveidā informēt pieteikuma iesniedzēju, norādot atteikuma iemeslu. Ja pieteikuma iesniedzējs nepiekrīt atteikumam, persona viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas var prasīt jautājuma izskatīšanu nākamajā padomes sēdē vai, ja tādas nav, biedru kopsapulcē. Sabiedrības statūtos var noteikt citu iekšējās apstrīdēšanas kārtību, paredzot, ka lēmums apstrīdams vismaz vienā sabiedrības institūcijā (skat. 15. panta ceturto daļu).
Kas attiecas uz sabiedrības iebildumiem pret garāžas atsavināšanas darījumu, jūs aprakstā neesat minējusi iebildumu pamatojumu. Tomēr norāde par tiesībām apstrīdēt darījumu viena gada laikā mudina domāt, ka iebildumu pamatā varētu būt apstāklis, ka garāža, iespējams, ir bijusi kopīpašuma domājamā daļa. Tādā gadījumā, atsavinot domājamo daļu trešajai personai, ikvienam kopīpašniekam pastāv pirmpirkuma tiesības uz attiecīgo pirkuma priekšmetu, bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesības nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja (šajā gadījumā – pārdevēja) vainas dēļ, – izpirkuma tiesība (skat. Civillikuma 1073. pantu). Izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamo īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībās (Civillikuma 1381. panta pirmā daļa). Izpirkuma tiesība izbeidzas ar noilgumu, ja izpirkuma prasība nav celta gada laikā, skaitot no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda (Civillikuma 1400. pants).
Visbeidzot apstāklis, ka iepriekšējais garāžas īpašnieks nav nokārtojis savas saistības pret sabiedrību, nav šķērslis parādniekam īpašumu atsavināt. Šajā gadījumā arī nav pamata uzskatīt, ka parāds varētu “sekot” garāžai. Tādēļ sabiedrībai par konkrētā parāda samaksu pastāv tikai personisks prasījums pret iepriekšējo garāžas īpašnieku.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
