Latvijā finanšu pratības indekss, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) finanšu izglītības tīkla (INFE) izstrādāto metodoloģiju, pēdējo reizi aprēķināts 2022. gadā. Toreiz indeksa rezultāts bija 12,2 punkti jeb 61% no maksimālā iespējamā rezultāta, un tika norādīts, ka finanšu zināšanas septiņu gadu laikā ir pazeminājušās.
Lai arī nav apkopota informācija par to, kā pašlaik Latvijas iedzīvotājiem veicas ar finanšu pratību, aktuālie dati par finanšu krāpšanas pieaugošajām tendencēm apliecina, ka finanšu pratība vēl ir uzlabojama.
Lai pilnveidotu Latvijas iedzīvotāju naudas prasmi, izstrādāta Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2021.–2027. gadam. Par tās īstenošanu atbild Latvijas Banka.
Šī gada pavasarī Latvijas Banka sadarbībā ar 28 finanšu sektora organizācijām atjaunoja un parakstīja sadarbības memorandu.
Parakstot memorandu, noteikti šādi prioritārie darbības virzieni finanšu pratības jomā līdz 2027. gadam:
- skolēnu un skolotāju finanšu pratības stiprināšana;
- ieguldījumu kultūras uzlabošana;
- atbildīgas aizņemšanās veicināšana un finanšu grūtību risināšana;
- finanšu pratības pētniecības veicināšana.
Paredzams, ka stratēģijā noteikto mērķu ieviešana līdz 2027. gada beigām rezultēsies ar būtiskiem ieguvumiem finanšu pratības jomā. Piemēram, stratēģija paredz, ka nozīmīga Latvijas iedzīvotāju daļa spēs pārdomāti plānot savu budžetu, veidot uzkrājumus, izprast un veikt ieguldījumus. Tāpat iedzīvotāji spēs atbildīgi aizņemties un pārvaldīt ar aizņemšanos saistītos riskus. Viņi pratīs arī lietot digitālos finanšu rīkus un paši aktīvi pilnveidot savas finanšu un ekonomiskās zināšanas, un uzlabot finanšu pārvaldības prasmes atbilstoši savām vajadzībām.
LV portāls jautā:
Kā jūs vērtējat Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību, un kādas ir satraucošākās vājas finanšu pratības pazīmes?
Vājas zināšanas par saliktajiem procentiem un drošiem darījumiem digitālajā vidē
Aija Brikše
Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja
Publicitātes foto
Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indekss ir 61 punkts no 100, kas ir tikai nedaudz zem vidējā OECD līmeņa. Tomēr dažās jomās Latvijas iedzīvotāju zināšanas un rīcība būtiski atpaliek no citām valstīm un no vēlamā līmeņa, kas ļautu cilvēkiem nodrošināt pārticību ilgtermiņā.
Iedzīvotājiem ir vājas zināšanas par saliktajiem procentiem un to, kā nauda strādā ilgtermiņā.
2023. gada dati liecina, ka tikai 26% aptaujāto var pareizi atbildēt uz vienkāršu jautājumu par naudas veidošanos ilgtermiņā. Līdz ar to iedzīvotāji kopumā kūtri veido ilgtermiņa uzkrājumus, piemēram, ieguldot finanšu tirgos un izvēloties sev atbilstošus pensiju uzkrājuma produktus. Rezultātā iedzīvotāji neizmanto iespēju nopelnīt finanšu tirgos un salikto procentu potenciālu ļaut naudai strādāt un pelnīt pašai, kā to dara mūsu kaimiņi Lietuvā, Igaunijā vai citviet Eiropā.
Otrs izaicinājums ir nepietiekamas iedzīvotāju zināšanas par drošiem darījumiem digitālajā vidē jeb nepietiekama digitālā finanšu pratība.
Iedzīvotājiem ir diezgan augsta pārliecība par to, ka viņi prot lietot digitālos finanšu produktus, bet šo zināšanu novērtējums rāda pretējo. Tas padara iedzīvotājus par vieglu upuri krāpniekiem. Piemēram, “ķerot” akcijas preces, cilvēki nepievērš uzmanību iepirkšanās platformas drošībai, tādējādi nereti atdod savus datus krāpniekiem un preci nemaz nesaņem.
Finanšu pratība ļoti praktiski ietekmē to, cik daudz naudas cilvēkam ir šodien un cik būs nākotnē. Ja viņš šodien izvēlas labi pelnošu un savam vecumam atbilstošu pensiju 2. līmeņa plānu, tad 20 gadu laikā šī izvēle palīdzēs nopelnīt daudz vairāk nekā tad, ja attiecīgs lēmums nav pieņemts.
Līdzīgi ar ieguldīšanu. Ja cilvēks agrā vecumā nolemj katru mēnesi automātiski ieguldīt noteiktu naudas summu, tad 30 gadu laikā šī iemaksātā nauda finanšu tirgos, iespējams, būs vairākas reizes dubultojusies un nodrošinās pārtikušu dzīvi. Vienlaikus nereti dzirdam, ka cilvēki pazaudē savu naudu, ieguldot neticami izdevīgos piedāvājumos, kas sola ātru un lielu peļņu. Ieguldīšanā augļi nāk lēni un ilgā termiņā, bet ātras peļņas solītāji, visticamāk, ir krāpnieki.
Dzīve pāri saviem līdzekļiem un nevērīga attieksme pret parādsaistībām
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome
Par finanšu pratības trūkumu visbiežāk liecina cilvēku nepārdomātie finanšu lēmumi un reālo seku neapzināšanās. Personas, kurām jau ir nenokārtotas finanšu saistības, nereti turpina neapdomīgi uzņemties jaunas saistības, neizvērtējot, vai spēs tās nokārtot.
Citiem vārdiem sakot, cilvēki bieži vien dzīvo pāri saviem līdzekļiem, kas viņus vēlāk noved neapskaužamā situācijā.
Raugoties no nolēmumu izpildes perspektīvas, zvērinātu tiesu izpildītāju praksē galvenokārt ir novērojami tieši šādi gadījumi. Proti, zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā pret vienu parādnieku ir reģistrētas vairākas izpildu lietas par aizdevumu piedziņu. Naudas summas, kuras piedzenamas no parādnieka, parasti ievērojami pārsniedz viņa ienākumu līmeni. Pēc tam, kad zvērināts tiesu izpildītājs atbilstoši Civilprocesa likumam ir saglabājis neapķīlājamos naudas līdzekļus, parādniekam bieži vien neatliek citi naudas līdzekļi, uz kuriem varētu vērst piedziņu, līdz ar to nolēmuma izpilde nenotiek.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome nav veikusi mērķtiecīgu pētījumu, lai noskaidrotu, kāds ir vidējais statistiskais parādnieka profils, taču no savas pieredzes varam teikt, ka parādniekam, kuram ir pāris nenokārtotu saistību, kas piespiedu kārtā tiek piedzītas ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību, ir arī vēl citi kavēti maksājumi, piemēram, uzturlīdzekļu parāds. Tāpat parādniekam, kuram ir pāris nenomaksātu aizdevumu, nereti ir arī, piemēram, nenomaksāts naudas sods administratīvā pārkāpuma lietā.
Parādnieki mēdz būt nevērīgi attiecībā uz savām tiesībām paust attieksmi pret parādu un tikt informētiem par to.
Lietās, kurās saistības jāizpilda brīdinājuma kārtībā, tiesa parādniekam nosūta brīdinājumu, un šajā situācijā parādniekam ir sevišķi svarīgi paust savu attieksmi pret maksājuma saistību, iebilstot pret to. Parādnieki ar šādiem tiesas brīdinājumiem biež vien iepazīstas pavirši vai neiepazīstas nemaz un nesniedz tiesai atbildi, tādēļ vēlāk šī maksājuma saistība nonāk pie zvērināta tiesu izpildītāja piespiedu izpildei un parādniekam papildus ir jāsedz arī sprieduma izpildes izdevumi. Kad parādnieks saprot, ka pret viņu ir ievesta izpildu lieta zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā, jau ir par vēlu paust savu attieksmi pret šo maksājuma pienākumu, jo termiņš, kurā bija aktīvi jārīkojas, ir nokavēts.
Parādnieki bieži uzskata, ka varēs izvairīties no parāda atmaksas, ja neinteresēsies par savām nenokārtotajām saistībām.
Šāda attieksme bieži noved pie pretējā – parāda apmērs (īpaši, ja papildus tiek piedzīti arī likumiskie procenti) tikai pieaug.
Pārmērīga uzticēšanās un impulsīva rīcība, nepārbaudot informāciju
Valsts policija
Valsts policijas praksē redzams, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmenis ir ļoti nevienmērīgs. Līdzās cilvēkiem ar labām zināšanām joprojām liela daļa sabiedrības ikdienas finanšu lēmumos rīkojas impulsīvi, nepārbaudot informāciju.
Finanšu krāpšanu visbiežāk veicina pārmērīga uzticēšanās un nepietiekama kritiskā domāšana digitālajā vidē.
Diemžēl ir novērojams, ka iedzīvotāji bez vilcināšanās atklāj savus bankas piekļuves datus vai autorizācijas kodus, apstiprina maksājumus, īsti neiedziļinoties, kam un kāpēc nauda tiek pārskaitīta, reaģē uz steidzinošiem zvaniem vai ziņām, kurās tiek radīta panika vai spiediens rīkoties nekavējoties, uzticas nepārbaudītiem investīciju piedāvājumiem ar solījumiem par ātru un garantētu peļņu. Bieži vien šādas rīcības sekas ir būtiski finansiāli zaudējumi, kas dažkārt var sasniegt pat vairākus desmitus vai simtus tūkstošus eiro. Papildus tam jāuzsver arī emocionālās sekas – stress, kauns, vainas sajūta un uzticēšanās zudums gan finanšu iestādēm, gan digitālajai videi kopumā.
Īpaši satraucoši ir tas, ka cilvēki, pakļaujoties krāpnieku manipulācijām, paši sāk aktīvi iesaistīties noziedzīgajā procesā un to nemaz neapzinās.
Piemēram, viņi piekrīt instalēt attālinātas piekļuves programmas savās ierīcēs, tādējādi pilnībā nododot kontroli pār saviem bankas kontiem. Tāpat personas pēc krāpnieku norādījumiem dodas uz bankomātiem vai banku filiālēm, lai izņemtu lielas naudas summas un tās nodotu svešām personām, kā arī atver jaunus bankas kontus vai noformē kredītus, naudu nekavējoties pārskaitot krāpniekiem. Arvien biežāk novērojami arī gadījumi, kad personas tiek izmantotas kā tā dēvētie “naudas mūļi”, pārskaitot līdzekļus cita vārdā. Par naudas mūļiem nereti kļūst jaunieši vieglas peļņas nolūkos, neapzinoties, ka par šādām darbībām var būt bargs sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz pat 12 gadiem.
Vāja izpratne par kreditēšanas pakalpojumiem un rīcību, nonākot finanšu grūtībās
Andrejs Vanags
Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes loceklis
Publicitātes foto
Mūsu pieredzē iedzīvotāju finanšu pratības trūkumi izpaužas kā:
- slikta izpratne par tirgū pieejamajiem kreditēšanas pakalpojumu veidiem, to īpatnībām;
- nepārdomāta nebanku kreditēšanas pakalpojumu izmantošana (pakalpojuma nepieciešamības un izmaksu neizvērtēšana, impulsīva lēmumu pieņemšana);
- vājas zināšanas par to, kā pareizi rīkoties, nonākot maksāšanas grūtībās;
- nepietiekama izpratne par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā.
Atsevišķos gadījumos mēdz būt arī robi budžeta plānošanā, piemēram, plānošanas neveikšana, nereālistiski ikdienas izdevumu pozīciju novērtējumi.
Novērojam arī to, ka zināmai iedzīvotāju daļai, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkiem, ir slikta izpratne par banku darbību, tādējādi tiek būtiski atvieglota krāpnieku darbība.
Satraucoša iezīme ir nebanku kredītu izmantošana kavēto kredīta vai citu maksājumu samaksai, kā arī nereālistisku ienākumu gūšanas plānu (ieguldījumi kriptoaktīvos, azartspēlēs u. c.) finansēšana. Tāpat nereti tiek veikti pirkumi, kurus patērētājs nevar atļauties vai kuru veikšanu var atlikt, lai vēlāk segtu iegādi no uzkrājuma.
Neiedziļināšanās līguma noteikumos un novēlota reakcija uz problēmsituāciju
Anete Pallo
Parādu pārvaldības un piedziņas pakalpojumu sniedzēja SIA “Legal Balance” vadītāja
Publicitātes foto
Redzam, ka klienti ne vienmēr iedziļinās līgumu noteikumos un to finansiālajās sekās, īpaši attiecībā uz procentu likmēm, kavējuma maksājumiem un līguma izbeigšanas nosacījumiem. Tas nereti noved pie situācijām, kurās nelielas saistības ar laiku būtiski pieaug. Piemēram, 100 eiro līgumsods par kāda pakalpojuma noteikumu pārkāpšanu, pievienojoties parāda atgūšanas izdevumiem, dažu mēnešu laikā var pieaugt līdz 130 eiro. Līdzīgas situācijas novērojamas arī pakalpojumu līgumos, kuros liela nozīme ir līguma izbeigšanas kārtībai un termiņiem.
Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem praksē redzams, ka ne vienmēr tiek nopietni uztverta procentu maksājumu ietekme un kopējās saistību izmaksas, īpaši kavējumu gadījumos.
Būtisks izaicinājums ir novēlota reakcija uz problēmsituāciju.
Savlaicīga komunikācija ar kreditoru vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju vairākumā gadījumu ļauj vienoties par pakāpenisku saistību izpildi, pielāgojot maksājumus personas finansiālajām iespējām.
Ja situācija netiek risināta, tad izmaksas pieaug un iespējas vienoties samazinās. Pēc tiesas nolēmuma parāda atgūšanu uzsāk zvērināts tiesu izpildītājs, kurš var piemērot piespiedu izpildes līdzekļus, tostarp vērst piedziņu uz darba samaksu vai bankas kontiem (saskaņā ar Civilprocesa likumu). Papildus pamatparādam debitoram jāsedz arī sprieduma izpildes izmaksas, kas ir atkarīgas no parāda apmēra.
Novērojam arī gadījumus, kad jaunas finanšu saistības tiek uzņemtas iepriekšējo saistību segšanai, vēl nenonākot līdz saistību pārvaldības uzņēmuma iesaistei, kas ilgtermiņā var palielināt kopējo finanšu slogu.
Nepietiekama finanšu drošības spilvena un uzkrājumu veidošana
Jekaterina Ziniča
Bankas “Luminor” finanšu eksperte
Publicitātes foto
Domājot par iedzīvotāju finanšu stabilitāti, bažas rada nepietiekama finanšu drošības spilvena un uzkrājumu veidošana. Bankas “Luminor” aptaujas dati rāda, ka bez regulāriem ienākumiem ilgāk par trim mēnešiem spētu iztikt tikai 40% Latvijas iedzīvotāju, kamēr 24% iztiktu vienu līdz divus mēnešus, 14% – mazāk nekā mēnesi. Apmēram katram desmitajam vispār nav drošības uzkrājuma. Ideālā gadījumā drošības spilvenam, ko var izmantot nepatīkamās vai pat patīkamās (piemēram, lai dotos tālā ceļojumā) situācijās, vajadzētu būt vismaz 3–6 mēnešalgu apmērā.
Vienlaikus svarīgi domāt ne tikai par uzkrājumu esamību, bet arī par to, kur un kā tie tiek glabāti.
Nereti līdzekļi tiek turēti norēķinu kontā, nevis krājkontā vai noguldījumā, neapzinoties inflācijas ietekmi uz naudas vērtību – tas nozīmē, ka nauda faktiski zaudē vērtību, pat ja nomināli tā nemazinās.
Svarīga ir arī ilgtermiņa finanšu plānošana, īpaši attiecībā uz uzkrājumiem vecumdienām un ieguldījumiem. Lai gan 77% iedzīvotāju nākotnes uzkrājumiem izmanto pensiju 2. līmeni un 35% – pensiju 3. līmeni –, redzam, ka ieguldījumu dažādošana attīstās pamazām. Tikai 9% aptaujāto norāda, ka nākotnei krāj ieguldot, savukārt 10% atzīst, ka vecumdienām uzkrājumus neveido. Raksturīgi, ka trešdaļa no tiem, kuri pensijai nekrāj, kā iemeslu min to, ka par šādu iespēju vienkārši nav aizdomājušies.
Ļoti raksturīga ir arī nepietiekama izpratne par pensiju sistēmu kopumā.
Cilvēki bieži nezina, kā darbojas 2. un 3. pensiju līmenis, kāds ir to risks un galvenokārt – potenciālais ienesīgums. Nereti pensija joprojām tiek uztverta kā abstrakta un attāla tēma, nevis apzināti plānojama, turklāt būtiska personīgo finanšu daļa.
Izpratnes trūkums par finanšu instrumentiem un ieguldījumu riskiem
Evija Kropa
Bankas “Swedbank” Finanšu institūta finanšu pratības jomas vadītāja
Publicitātes foto
Bankas “Swedbank” Finanšu institūta veiktais Finanšu veselības pētījums Baltijas valstīs un Zviedrijā atklāj, ka Latvijā finanšu veselības indekss ir viszemākais – 49 punkti no 100 (Igaunijā – 54, Lietuvā – 59, Zviedrijā – 73).
Iegūtā informācija parāda: lai gan iedzīvotāji visai labi izprot inflācijas un procentu likmju ietekmi, būtiski zemāka ir viņu izpratne par finanšu instrumentiem un ieguldījumu riskiem, kas var negatīvi ietekmēt ilgtermiņa finanšu lēmumu kvalitāti.
Savukārt “Swedbank” Finanšu institūta veiktais socioloģiskais pētījums atklāj, ka pēdējos gados sarucis Latvijas mājsaimniecību īpatsvars, kas plāno savas finanses un seko līdzi tam, lai izdevumi nepārsniegtu regulāros ienākumus. 2017. gadā 55% aptaujāto mājsaimniecību norādīja, ka budžetu plāno visu laiku, savukārt 2025. gadā to piekopa jau mazāk nekā puse jeb 45%.
Turklāt gandrīz pusē gadījumu īstenotā budžeta plānošana noritēja galvā, bez īpaši izveidotas sistēmas, kas nav uzskatāma par nopietnu.
Novērojams arī, ka budžeta plānošanas horizonts nereti ir viens mēnesis. Protams, kamēr aktuāla ir ienākumu salāgošana ar izdevumiem, tas patiesi ir primārais uzdevums. Pēc tam, kad to izdevies panākt, būtiski ir plānot savas finanses arī ilgtermiņā, tostarp pensijas vecumā. Vecumdienas ir ārkārtīgi svarīga finanšu veselības komponente – ja par to laikus neparūpējamies, tad šo pienākumu pārliekam uz citu pleciem.
Finanšu veselības indeksa pētījums rāda, ka viens no galvenajiem šķēršļiem labākai finanšu veselībai Latvijā ir nepietiekami uzkrājumi. Drošības uzkrājumu vismaz trīs mēnešu ienākumu apmērā ir izveidojuši tikai 27% iedzīvotāju, savukārt 24% aptaujāto norāda, ka šāda uzkrājuma viņiem nav vispār. Tikmēr vien aptuveni trešdaļai iedzīvotāju ienākumi pārsniedz izdevumus, kas ierobežo iespējas veidot uzkrājumus un stiprināt finanšu drošību ilgtermiņā, pakļaujot finanses dažādiem ievainojumiem pat vismazāko ienākumu izmaiņu gadījumā. Šādās situācijās arī pieaug risks izmantot dārgus aizdevumu risinājumus īstermiņa problēmu risināšanai.
Tāpat secināms, ka Latvijā par naudu joprojām runā kūtri – gandrīz trešdaļa jeb 28% iedzīvotāju par finanšu jautājumiem nerunā ne ar vienu. Nauda joprojām lielā mērā tiek uztverta kā ļoti privāta joma. Cilvēki reti lēmumu pieņemšanas procesā ir gatavi iesaistīt finanšu jomas profesionāļus, lai gan ekspertu konsultācijas var būt īpaši vērtīgas.
