Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Likums precīzi nenorāda, kurā brīdī dzīvokļu īpašnieku kopība rodas. Lai dzīvokļu īpašnieku kopība kā tiesību subjekts varētu rasties, jāiestājas obligātam priekšnosacījumam, proti, ekspluatācijā nodota dzīvojamā māja kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi jāsadala dzīvokļu īpašumos. Savukārt ikviens dzīvokļa īpašums dzīvojamā mājā tiek uzskatīts par tiesiski nodalītu patstāvīgu nekustamo īpašumu, kas ir pilnībā nodibināts līdz ar tā ierakstīšanas brīdi zemesgrāmatā (skat. likuma 2. un 6. pantu).  

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pamats piekrist likumprojekta “Par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā” (likumprojekta Nr. 937/Lp14) anotācijā sniegtajam skaidrojumam, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir uzskatāma par izveidotu ar brīdi, kad dzīvokļu īpašumos sadalīta ekspluatācijā nodota dzīvojamā māja kopā ar tai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi ir sadalīta dzīvokļu īpašumos un vismaz viens dzīvokļa īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā.  

Noslēgumā piebilstams, ka dzīvokļu īpašnieku kopība netiek izveidota, t. i., tā rodas pati no sevis uz likuma pamata (lat. – ipso jure) ar brīdi, kad dzīvojamā māja tiek sadalīta dzīvokļu īpašumos un vismaz viens dzīvokļa īpašums tiek ierakstīts zemesgrāmatā.