Labdien! Lūdzu sniegt skaidrojumu par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) normu piemērošanu attiecībā uz piederības perioda aprēķināšanu mantotam īpašumam. Fiziskā persona ir mantojusi nekustamo īpašumu (māju). Zemesgrāmatā uz mantinieka vārda īpašums nostiprināts salīdzinoši nesen (pirms 2–3 gadiem). Savukārt mantojuma atstājējam šis pats īpašums zemesgrāmatā uz viņa vārda bija nostiprināts jau vairākus gadu desmitus (kopš 90. gadiem). Mantinieks šajā īpašumā ir deklarējis savu dzīvesvietu jau vairāk nekā gadu. Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punktu ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas netiek aplikts ar nodokli, ja īpašums piederējis ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus (līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai) ir bijusi personas deklarētā dzīvesvieta. Vai šādā gadījumā, piemērojot likuma 9. panta 19.2 daļu, mantinieks ir tiesīgs 60 mēnešu piederības periodā ieskaitīt laiku, kurā īpašums piederējis mantojuma atstājējam? Vai ir pareizi uzskatīt, ka piecu gadu piederības kritērijs ir izpildīts, ja mantojuma atstājējam īpašums piederēja ilgstoši, lai gan mantinieks zemesgrāmatā ierakstīts tikai pirms dažiem gadiem? Vai pie tādiem apstākļiem ienākums no pārdošanas ir atbrīvots no IIN, un vai ir pienākums iesniegt kapitāla pieauguma deklarāciju?
Pārdodot mantotu nekustamo īpašumu, kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanai mantinieks drīkst izmantot mantojuma atstājēja īpašuma piederības periodu, lai izpildītu nosacījumu par 60 mēnešu īpašumtiesību ilgumu tad, ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, ar kuru saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē. Tādā gadījumā uzskatāms, ka nekustamais īpašums mantinieka īpašumā ir no dienas, kad šis nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.
Ja mantojuma saņēmējs nav tuvs radinieks, minētā likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” norma nav piemērojama. Turklāt šajā gadījumā ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas nav atbrīvots no IIN, jo netiek izpildīts viens no kritērijiem, proti, īpašumam būtu jāpieder vismaz piecus gadus (nevis 2–3 gadus, kā minēts jautājumā izklāstītajā situācijā).
Radinieki līdz trešajai pakāpei ir: vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, vecāku brāļi vai māsas, brāļu un māsu bērni.
Jāpiebilst, ka jautājumā minētais likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 33. punkts ir plašāks, nekā tas ir citēts. Respektīvi, 33. punktā noteikts, ka ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.
Ja nodokļa atbrīvojuma nav, Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz deklarācija (DK) par ienākumu no kapitāla pieauguma atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra. Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksas termiņu ietekmē ienākumu apmērs:
Vairāk par konkrēto tēmu varat uzzināt LV portālā >>
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
